Pabriks: Latvija sniedz atbalstu Ukrainai, bet karadarbībā Ukrainā NBS neiesaistīsies

Latvijas Aizsardzības ministrija palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas cīnās ar Krievijas iebrukumu, taču mūsu valsts bruņotie spēki karadarbībā Ukrainā neiesaistīsies, intervijā LTV sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

Ukraina lūdza NATO palīdzību, lai slēgtu savu gaisa telpu. Taču NATO atsakās spert šādu soli. NATO iesaiste nozīmētu nostāšanos tiešā konfliktā ar Krieviju, skaidroja ministrs.

“Ja ir tiešs karš starp NATO un Krieviju, tad iznākums nez vai būs labvēlīgs jebkuram. (..) Ja sāktos karš starp NATO un Krieviju, Krievija, būdama vājākā puse, droši vien izmantotu jebkurus līdzekļus. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kur krieviem jāšauj pa mūsu lidmašīnām un mums jānovāc krievu lidmašīnas. To mēs atļauties nevaram,” skaidroja Pabriks.

“Latvijas bruņotie spēki neiesaistīsies karadarbībā Ukrainā, bet Latvijas Aizsardzības ministrija palīdz 24 stundas diennaktī Ukrainas bruņotajiem spēkiem,” sacīja Pabriks.

Tikmēr no Krievijas Ārlietu ministrijas pienāk pārmetumi ar Latvijā it kā valdošo “pretkrievisko histēriju” un Krievijas nomelnošanu. “Atšķirībā no Krievijas Latvija ir brīva, demokrātiska valsts, kurā ir vārda brīvība. To, ko mēs domājam par sevi un citiem, drīkstam paust. Es ieteiktu Krievijas valdošajām aprindām nevis nodarboties ar vainīgo meklēšanu citur, kā viņi to parasti dara, bet sākt ar mazumiņu un nodrošināt Krievijas sabiedrību ar patiesu informāciju par noziegumiem, ko Krievijas armija veic Ukrainā,” komentēja Pabriks.

Tikmēr Latvijas sabiedrību ministrs aicināja turpināt būt aktīviem – ne tikai iet demonstrācijās, bet arī iestāties Zemessardzē.

Kā zināms, 24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ”militāro specoperāciju” sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Avots: lsm.lv