“Ja raugāmies uz Krievijas pašreizējām spējām un kaujas spēku, Krievija jau rīt varētu sākt neliela mēroga uzbrukumu NATO teritorijai,” intervijā Reuters sacīja ģenerālleitnants Aleksandrs Sollfranks. Lēmums rīkoties būs atkarīgs no Rietumu sabiedroto nostājas, brīdināja Vācijas augstākā militārā amatpersona.
“Mazs, ātrs, reģionāli ierobežots, nekas liels – Krievija ir pārāk piesaistīta Ukrainā.”
Sollfranks, kurš vada Vācijas kopīgo operāciju pavēlniecību un pārrauga aizsardzības plānošanu, arī atkārtoja NATO brīdinājumus, ka Krievija varētu sākt plaša mēroga uzbrukumu 32 dalībvalstu aliansei jau 2029. gadā, ja tās bruņojuma centieni turpināsies.
Runājot savā štābā, plašā kazarmā Berlīnes ziemeļos, Sollfranks sacīja, ka, neskatoties uz neveiksmēm Ukrainā, Krievijas gaisa spēki saglabā ievērojamu kaujas spēku, tās kodolspēki un raķešu spēki paliek neskarti. Un, lai gan Melnās jūras flote ir cietusi ievērojamus zaudējumus, citas Krievijas flotes nav samazinātas, viņš sacīja.
“Sauszemes spēki cieš zaudējumus, bet Krievija saka, ka tās mērķis ir palielināt savu kopējo karavīru skaitu līdz 1,5 miljoniem karavīru. Un Krievijai ir pietiekami daudz galveno kaujas tanku, lai ierobežotu uzbrukumu varētu iedomāties jau rīt,” piebilda Sollfranks, neapgalvojot, ka šāds uzbrukums pašlaik tiek plānots.
Sollfranks sacīja, ka to, vai Maskava izvēlēsies uzbrukt NATO, noteiks trīs faktori: Krievijas militārais spēks, militārā pieredze un līderība.
“Šie trīs faktori liek man secināt, ka Krievijas uzbrukums ir iespējamais. Tas, vai tas notiks vai nenotiks, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu pašu uzvedības,” viņš piebilda, atsaucoties uz NATO atturēšanas centieniem.
Ģenerālis atzīmēja, ka Maskavas hibrīdkara taktika, tostarp dronu iebrukumi, būtu jāuzskata par savstarpēji saistītiem stratēģijas elementiem, kas ietvēra arī karu pret Ukrainu.
“Krievi to sauc par nelineāru karu. Viņu doktrīnā tas ir karš pirms ķeršanās pie parastajiem ieročiem. Un viņi draud izmantot kodolieročus, kas ir karš ar iebiedēšanu,” sacīja Sollfranks.
Krievijas mērķis, viņš piebilda, bija gan provocēt NATO, gan novērtēt tās reakciju, lai “veicinātu nedrošību, izplatītu bailes, nodarītu kaitējumu, spiegotu un pārbaudītu” alianses noturību.
Sollfranks ir vadījis Apvienoto operāciju pavēlniecību kopš tās dibināšanas 2024. gadā, kas atspoguļoja būtisku pāreju no ekspedīcijas misijām, piemēram, Afganistānā vai Mali, atpakaļ uz NATO teritorijas aizsardzību.
Pirms stāšanās amatā Sollfranks vadīja NATO loģistikas pavēlniecību JSEC Vācijas dienvidu pilsētā Ulmā.
Avots: Reuters
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Iespējams, iespējams….. Ģenerālis var rīt paslīdēt dušā un nosisties. Šādi gadījumi notiek, tātad iespējams. Bet vēl vairāk iespējams, ka brašie karojošie slāvu radinieki novedīs līdz avārijas stāvoklim kādu no AES ( par to jau brīdina kādu laiku ). Un tad nu redzēs, kuros kapos zvanīs….. Tik vienkārši. ;-(
Man šķiet, ka Ukrainā krievu imperiālisms tiek izrūnīts.