Norvēģijas Aizsardzības pētniecības institūta pētnieks Tors Bukvols novērtē Krievijas militāro spēku triecienspējas pēc kara Ukrainā. Izšķirošais faktors attīstībā var būt Ķīna.
Krievijas armija šobrīd ir vājāka nekā pirms kara sākuma Ukrainā, izdevumam “Yle” saka Norvēģijas Aizsardzības pētniecības institūta pētnieks Tors Bukvols. “Viņi ir zaudējuši daudz aprīkojuma, kā arī daudz karavīru un virsnieku”.
Pēc Bukvola domām, Rietumi mēdz pārvērtēt, cik ātri Krievija spētu atjaunot savu militāro spēku pēc kara Ukrainā. “Dažās aplēsēs runāts par vienu vai diviem gadiem, bet es domāju, ka Krievijai tas ir pārāk optimistiski.” Pēc pētnieka teiktā, reālāks laika posms ir 5–10 gadi, it īpaši, ja Krievija cenšas modernizēt savu militāro tehnoloģiju, ne tikai atjaunot iepriekšējo struktūru.
No otras puses, četru gadu karš ir nostiprinājis arī Krievijas armiju. Daži karaspēki ir ieguvuši kaujas pieredzi, kas ilgtermiņā var uzlabot veiktspēju. “Tā ir kaujās rūdīta organizācija, bet ir arī pilnīgi jauni karavīri.”
Ķīnas atbalsts var mainīt situāciju
Ķīnai var būt nozīmīga loma Krievijas militārajā attīstībā. Pēc Bukvola teiktā, Ķīna apsteidz Krieviju tādās jomās kā mākslīgais intelekts un jauni materiāli. “Ķīniešiem ir daudz dinamiskāks civilo tehnoloģiju sektors, kas var palīdzēt ar militārajām tehnoloģijām.”
Tomēr Ķīna, visticamāk, nedalīsies ar visu savu pieredzi. “Es nedomāju, ka ķīnieši atdos Krievijai visas savas tehnoloģijas, bet viņi noteikti vēlas saglabāt Krieviju kā ģeopolitisku sabiedroto pret Rietumiem,” secina pētnieks.
Pēc Bukvola teiktā, sadarbības apjoms noteiks, vai Krievija ātri atgūs augsto tehnoloģiju militārās varas statusu vai nē.
Lielākais risks ir saistīts ar Krievijas vadību, nevis armijas spējām
Pēc Bukvola domām, lielākais drošības risks attiecībā uz Krieviju ir tas, kā Krievijas vadība interpretē pasauli tagad. “Man tik lielas bažas nerada militārās spējas, bet gan Krievijas vēlme pielietot spēku un tas, kā viņi šobrīd redz pasauli.”
Autoritārā sistēmā lēmumus var pieņemt ātri, taču tie ne vienmēr ir balstīti uz reālistisku situācijas ainu. “Mēs zinām, ka pilna mēroga iebrukums Ukrainā balstījās uz uztveri, kas bija ļoti tālu no realitātes.” Pēc Bukvola domām, šādi nepareizi aprēķini var radīt eskalāciju arī Ziemeļeiropā vai Baltijas jūras reģionā. “Es domāju, ka tas varētu notikt Baltijā, tas varētu notikt ziemeļos.”
Krievija pašlaik analizē karā Ukrainā gūto pieredzi. Viens no Bukvola novērojumiem ir Krievijas atgriešanās pie lielākiem spēkiem. “Viņi tiecas uz masu un pēc tam kvalitāti, cik vien iespējams. Jūs nevarat iegūt maksimālu masu un maksimālu kvalitāti vienlaicīgi”.
Krievija kara laikā ir apguvusi arī dronu karu un jaunas vadības un kontroles sistēmas. “Putins pats ir teicis, ka viņiem ir jāmācās no šī kara, tāpēc militārajai organizācijai ir dots mandāts mācīties pēc iespējas vairāk”.
Ziemeļvalstu drošība un NATO
Somijas un Zviedrijas dalība NATO Norvēģijā tiek uzskatīta par svarīgu atturošu faktoru. “Mums ir patiešām svarīgi, lai visas trīs ziemeļu valstis domātu vairāk vai mazāk vienādi”.
Iespējamā krīze ziemeļos, visticamāk, būtu saistīta ar Krievijas stratēģiskajām bāzēm Kolas pussalā, īpaši kodolzemūdenēm.
Pēc Bukvola teiktā, Krievija šobrīd nav gatava lielām militārām operācijām Eiropā. “Es nedomāju, ka viņi tagad ir šādā situācijā, bet joprojām var būt iespējams izmantot mazāk spēka”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!