“2024.gada janvārī – tātad, nevis šogad janvārī, bet pirms gada – Igaunijas, Lietuvas un Latvijas aizsardzības ministri noslēdza vienošanos par Baltijas valstu aizsardzības līnijas izveidi. Pēc tam pievienojās arī poļi utt. Acīmredzama, skaidra ideja – nav šaubu, ka tas jādara. Turklāt mums ir visas Ukrainas kara mācības, mēs zinām, kā tam tur būtu jābūt utt. Tas bija 2024.gada janvārī – pirms pusotra gada,” par čammāšanos ar Baltijas aizsardzības līnijas ieviešanu viedokli pauda Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā “Kārtības rullis”.
“Kaut ko – pašu vienkāršāko, tur sāka darīt, parādīja “Panorāmā”, parādīja visur prettanku mobilitātes “ežus”. Bet nu tālāk īsti neko nevar darīt, jo ir vajadzīgs likums par zemju atsavināšanu, jo tas viss ir jābūvē uz privātas zemes. Un Aizsardzības ministrijā šobrīd tiešām ir šāds likums izstrādāts, tas atrodas nultajā lasījumā Saeimā, nav sācis pat virzību. Ir 2025.gada otrā puse. Bez šī likuma neko darīt nevar.
Tā vietā, lai būtu kaut kāda steigas sajūta, ja valdība paraksta ar kaimiņiem šo vienošanos 2024.gada janvārī, es kā LV pilsonis sagaidītu, ka 2024.gada, teiksim, martā vēlākais, parlaments steidzamības kārtībā pieņem visus dokumentu, lai var sākt darīt. Nē! Nekas tāds nav noticis!
Un tā ir visas lietās – par izstāšanos no Otavas konvencijas parlaments nobalsoja tikai un vienīgi pēc kaimiņu spiediena, kad tie jau bija pieņēmuši šo lēmumu. Tas, kas ir jāizdara Ārlietu ministrijai – jāaizsūta uz ANO vēstule, ka mēs esam izstājušies [no Otavas konvencijas]. Divus mēnešus gulēja! Es kā pilsonis sagaidītu, ka līdz pēcpusdienai, nu labi – jums trijiem jāpārlasa. Nu labi – līdz rītdienas pusdienlaikam. Ārlietu ministrijai bija nepieciešami divi mēneši.
Dronu siena. Iekšlietu ministrijas kompetencē. Arī vienošanās ar kaimiņvalstīm. Nu un nav mums nekāds dronu mūris. Tādā garā un tā joprojām,” rezumē Liepnieks.
Tādu piemēru ir daudz, bet nu vēl pēdējais. NATO prasības. NATO atsūtīja katrai dalībvalstij prasības, Latvijai galvenā problēma – fizisks cilvēku trūkums armijā. Mums vienkārši ir par maz cilvēku, nekādi droni to nevar aizstāt – ir vajadzīgi cilvēki. To mēs zinām arī no Ukrainas piemēra utt. Latvijai ir jāpalielina cilvēkresursi armijā.
Kā milzīgs panākums tika pasludināts, ka mēs atrodam finansējumu papildus 500 cilvēkiem, bet nekas jau nenotiek. Te būtu nopietni jākomunicē ar sabiedrību, lai pārliecinātu jauniešus izvēlēties šo ceļu. Es uzskatu, ka tur tas temps… Tā paradoksālā situācija, ka vēl aizvien visi domā, ka vienkārši nevajag, tas ir izgudrots, nekāda kara nebūs, tāpēc ko mēs te ņemamies, vai arī līdz vissliktākajam – ir tik daudz visādu sabotieru visās malās krieviem, ka viņi to visu vienkārši velk garumā.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!