Krievija grasās Kaļiningradā pastāvīgi izvietot raķešu kompleksus “Iskander”, vēsta Krievijas mediji. Līdz šim šie raķešu kompleksi uz Krievijas rietumu anklāvu tika sūtīti tikai uz laiku. NATO paziņojusi, ka šāda Maskavas rīcība nepalīdzēs mazināt spriedzi starp aliansi un Krieviju.
Krievijas raķešu komplekss “Iskander” paredzēts stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai. Tā darbības rādiuss ir 500 km. Uz “Iskander” raķetes var uzmontēt gan konvencionālo, gan koldogalviņu.
Pēdējos gados satraukumu NATO raisījusi “Iskander” raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā. Tas nozīmē, ka bez Baltijas valstīm Kaļiņingradā izvietotu “Iskander” raķešu darbības rādiuss aptver arī gandrīz visu Polijas teritoriju, tostarp galvaspilsētu Varšavu.
Līdz šim Krievija „iskanderus” uz Kaļiņingradu sūtījusi tikai uz laiku, piemēram, kad notiek militārās mācības.
Taču tagad Maskava šos raķešu kompleksus savā rietumu anklāvā grasās izvietot pastāvīgi. Par to ziņo Krievijas laikraksts Kommersant. Avots Krievijas Ģenerālštābā izdevumam atklājis, ka tas notiks jau nākamā gada sākumā – janvārī. Pirms tam esot paredzētas taktiskās mācības ar „iskanderu” izmantošanu.
Šāds solis, domājams, tikai pastiprinās spriedzi starp Kremli un rietumvalstīm. Vēl šovasar Eiropas Savienības vēstnieks Krievijā Vīgauds Ušacks brīdināja, ka Krievijas militārā potenciāla stiprināšana Kaļiņingradas apgabalā kavē Eiropas Savienības un Krievijas sadarbību.
Lūgta komentēt Maskavas plānus drīzumā Kaļiņingradā pastāvīgi izvietot “Iskander” kompleksus, NATO preses pārstāve Oana Lungesku laikrakstam Kommersant norādīja, kas tas nepalīdzēs uzlabot attiecības. Viņa teica, ka „jebkādu kodolgalviņas nestspējīgu raķešu izvietošana pie mūsu robežām neveicinās spriedzes samazināšanu” starp NATO un Krieviju. Transatlantiskā alianse cer, ka Maskavas sniegs vairāk informācijas par saviem plāniem, piebilda Lungesku.
Situāciju komentēja arī Polijas ārlietu ministrijā. Tur laikrakstam teica, ka „Kaļiņingradas apgabala aktīva militarizācija turpinās jau vairākus gadus”, un tas rada bažas „visām valstīm reģionā, gan ārpus tā”. Poļu diplomāti no vienas puses pauduši neizpratni par Kaļiņingradas militarizāciju, bet no otras puses norādījuši, ka šāda Maskavas rīcība NATO un Eiropas Savienību neizbrīna, jo Krievija jau kopš aizvadītās desmitgades beigām militarizē savu rietumu robežu. Varšavā uzskata – tas viss nozīmē, ka „Krievija rietumus uztver kā ienaidnieku.”
Maskavas un rietumvalstu attiecības strauji pasliktinājās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un tika apsūdzēta par situācijas destabilizēšanu Ukrainas austrumos. NATO izvietojis kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā, lai nostiprinātu alianses austrumu flangu.
Runājot par “Iskander” raķešu kompleksiem Kaļiņingradā, Krievija to pastāvīgu izvietošu anklāvā periodiski apsvērusi jau desmit gadus kā atbildes soli ASV pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanai Eiropā Rumānijā un Polijā.