Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra izveidotais analītiskais pārskats atklāj visaptverošu un sistemātisku sadarbību starp Krievu Pareizticīgo baznīcu un Kremli, detalizēti uzrādot, ar kādu mehānismu un konkrētu personu starpniecību agresorvalstij izdevies pārvērst “Dieva kalpus” par būtisku Krievijas militārās sfēras ideoloģijas un pat loģistikas komponentu.
Portāls “Sargs.lv” sniedzis ieskatu, kā Ukrainas speciālistu sagatavotais ziņojums, kas aptver vairāk nekā 30 gadus ilgu Krievu Pareizticīgās baznīcas darbības analīzi, pierāda šīs šķietami reliģiskās institūcijas tiešu iesaisti Krievijas agresīvās ārpolitikas attaisnošanā un popularizēšanā, īpaši noziedzīgajā karā pret Ukrainu, kas okupantu valsts sabiedrībā tiek pozicionēts kā “svētais karš”.
Ticība kara vārdā
Krievu Pareizticīgās baznīcas ciešā saikne ar valsts varu veidojusies gadiem ilgi, taču būtiski pastiprinājās pēc Krimas okupācijas 2014. gadā un sasniedza jaunu līmeni pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Baznīcas vadītājs patriarhs Kirils šajā pārmaiņu procesā ir spēlējis centrālo lomu. Tā vietā, lai iestātos par mieru un morāli, viņš atklāti pieņēmis un pat svētījis kara ideoloģiju, dēvējot iebrukumu Ukrainā par “taisnīgu pareizticīgo vērtību aizstāvēšanu” un attēlojot to kā garīgu cīņu pret Rietumu ietekmi.
Viņš publiski svētījis karavīrus, vadījis dievkalpojumus militāra personāla godināšanai un devis Kremļa rīcībai dievišķu attaisnojumu. Sprediķos un intervijās bieži dzirdami tādi jēdzieni kā “svētais karš”, “garīgā atdzimšana” un “Svētās Krievzemes aizsardzība” — karš tiek attēlots kā eksistenciāls un reliģisks pienākums.
“Svēta kara” ideoloģija
Ziņojumā norādīts, ka Krievu Pareizticīgo baznīca izmanto t.s. “divējādo retoriku” — mieru sludina teorētiski, bet praksē attaisno vardarbību. Laika posmā no 2022. gada janvāra līdz 2024. gada augustam baznīcas publiskajos paziņojumos kara retorika bija piecas reizes izplatītāka nekā mieru sludinošie vēstījumi.
Sprediķos un publikācijās bieži figurē frāzes kā “krusta karš”, “cīņa par ortodoksiju”, “Kristus karaspēks” un “ticības mocekļi”. Savukārt tādi jēdzieni kā “samierināšanās” vai “miera svētība” tiek izmantoti selektīvi — lai saglabātu baznīcas tēlu kā garīgu institūciju, nevis kara līdzdalībnieku.
Šo valodas manipulāciju ziņojums raksturo kā apzinātu stratēģiju — ticību izmanto, lai mobilizētu sabiedrību atbalstīt militāru agresiju, vienlaikus maskējot baznīcas līdzdalību.
Militarizācija caur reliģisko struktūru
Krievu Pareizticīgās baznīcas loma neaprobežojas tikai ar publisko retoriku — tā ir arī fiziski iesaistīta militārajā sistēmā.
Īpaša nozīme ir sinodālā departamenta sadarbībai ar bruņotajiem spēkiem, kas nodrošina garīdznieku klātbūtni karaspēkā, apmāca kapelānus un sadarbojas ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Šis departaments aktīvi piedalās arī militāros pasākumos, piemēram, izstādē “Armija 2024”, publiski demonstrējot reliģijas saplūšanu ar militārismu.
Kapelāni — šobrīd juridiski neskaidrā statusā — darbojas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Viņi ne tikai veic garīgās funkcijas, bet bieži vien arī izplata kara propagandu. Krievu Pareizticīgā baznīca lobē likumdošanas izmaiņas, lai šīs lomas nostiprinātu likumā.
Baznīca arī sniedz praktisku atbalstu karavīriem — piegādā pārtiku, ekipējumu, transportu. Reliģiskās labdarības organizācijas un klosteri, piemēram, Svētas Elizabetes sieviešu klosteris Minskā, vāc ziedojumus militāram aprīkojumam.
Propaganda un svētbildes
Krievu Pareizticīgā baznīca plaši darbojas mediju telpā — valsts un baznīcas kanālos tā izplata Kremļa propagandu. TV kanāls SPAS un žurnāls “Svētā Uguns” (Благодатный Oгонь) kļuvuši par platformām, kur izplatīt dezinformāciju par Ukrainu kā “nacisma perēkli” un NATO kā draudu pareizticīgajai pasaulei.
Šie mediji nereti iet vēl tālāk — tie sniedz “teoloģisku” pamatojumu pat kodolieroču izmantošanai, attēlo karu kā “nepieciešamu ļaunumu” un pozicionē to kā daļu no dievišķas cīņas.
Baznīcas loma jaunatnes indoktrinācijā
Ziņojumā atklāta arī Krievu Pareizticīgās baznīcas loma izglītības militarizācijā. Baznīcas dibinātās skolas, piemēram, “Dzīvā tradīcija”, apvieno reliģijas apgūšanu ar militāru apmācību, tostarp tehniskajām iemaņām un dronu vadību.
Tādas programmas kā “Debesbraukšana” un “Ortodoksija” apvieno ticības pamatus ar sagatavošanu kaujas vai atbalsta lomām. Savukārt Gara un armijas izglītības centrs, kas atrodas Krievijas galvenajā bruņoto spēku katedrālē, veic kapelānu apmācību.
Tādējādi tiek audzināta jauna paaudze — ideoloģiski sagatavota, uzticīga gan valstij, gan baznīcai. Šāda stratēģija stiprina sabiedrības noturību pret kritisku domāšanu un sagatavo sabiedrību ilgstošiem konfliktiem.
Teorētiskie pamati: “Kodolortodoksija” un “Trešā Roma”
Krievu Pareizticīgās baznīcas ideoloģiskais pamats balstās divos virzienos — “Kodolortodoksijā” un “Trešās Romas” koncepcijā.
“Kodolortodoksija” uzskata Krievijas kodolieročus par dievišķu instrumentu — svētu vairogu pareizticības aizsardzībai no “Rietumu pagrimuma”. Saskaņā ar šo pārliecību kodolieroču uzturēšana valsts bruņojumā nav tikai stratēģisks solis, bet garīga prakse un augstāko spēku noteikts liktenis.
Savukārt “Trešās Romas” koncepcija — pieņēmums, ka pēc Romas un Bizantijas impēriju sabrukuma Maskava ir pēdējā impērija un kristietības cietoksnis — tiek izmantota, lai pamatotu Krievijas ekspansiju kā dievišķu misiju. Krievu Pareizticīgā baznīca izmanto šo ideoloģiju, lai attēlotu karu Ukrainā un Sīrijā kā cīņu par pareizticīgās pasaules izdzīvošanu.
Militārās aktivitātes ārpus Ukrainas
Ziņojums uzsver, ka Krievu Pareizticīgā baznīca bijusi aktīva arī citos militāros konfliktos — Čečenijā, Gruzijā, Sīrijā. Visos gadījumos tā vai nu klusējot atbalstījusi Kremli, vai tieši piedalījusies tā noziedzīgo mērķu īstenošanā.
Krievijas militāro intervenci Sīrijā patriarhs Kirils dēvēja par “kristietības sargāšanu”.
Baznīcas tika uzceltas Krievijas militārajās bāzēs, garīdznieki nodrošināja kapelānu dienesta darbu. Sīrijas amatpersonas vēlāk apgalvoja, ka Putins ir “vienīgais kristīgās civilizācijas aizstāvis”.
2014. gadā, Krimas aneksijas laikā, Krievu Pareizticīgās baznīcas priesteri svētīja okupantu karavīrus un aicināja Ukrainas spēkus padoties. Tika dokumentēti gadījumi, kad garīdznieki svētīja militāros lidaparātus un iebrucēju karaspēku, izmantojot reliģiju kā okupācijas instrumentu.
No neitralitātes līdz pilnīgai saplūsmei
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievu Pareizticīgā baznīca sākotnēji ieņēma neitrālu pozīciju attiecībā uz militārajiem jautājumiem. Taču jau 1994. gadā sinode pasludināja sadarbību ar armiju par vienu no baznīcas “svarīgākajiem uzdevumiem”.
Gadu vēlāk tika izveidots sadarbības departaments ar bruņotajiem spēkiem — pamats tam, kas šodien veido ciešu reliģijas un karadarbības saplūšanu Krievijā.
Ar laiku Krievu Pareizticīgā baznīca ne vien svētīja karaspēku, bet arī veicināja “pareizticīgā karavīra” tēla kultu, piemēram, Jevgeņija Rodionova kultu, kurš, kā tiek uzskatīts, tika nogalināts Čečenijā par atteikšanos noliegt savu pareizticību.
Līdz 2020. gadiem baznīcas pārstāvji ne tikai piedalījās militārās parādēs un frontes ceremonijās, bet arī aicināja uz “dievišķu sodu” ticības ienaidniekiem. Ziņojuma noslēgums ir nepārprotams: Krievu Pareizticīgā baznīca vairs nav tikai reliģiska organizācija:
- tā attaisno agresiju publiskajā telpā,
- svētī karu ar reliģiskiem rituāliem,
- audzina karavīrus skolās,
- atkārto valsts propagandas naratīvus.
“Reliģiskais komponents ir kļuvis par galveno ideoloģijas daļu, kas uztur morāli un attaisno Krievijas agresiju. Tas padara Krievu Pareizticīgo baznīcu par neatņemamu daļu no Krievijas militārās un propagandas mašīnas,” teikts Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra sagatavotajā ziņojumā.
Avots: Sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!