Izziņotā 7 jaunu NBS bataljonu izveide – uz papīra viss skaisti, bet sarēķinot čiks vien sanāk

JĀNIS GARISONS, bijušais AM valsts sekretārs

Pirms pāris nedēļām tika paziņots, ka NBS līdz 2028. gadam izveidos papildus septiņus jaunus bataljonus, kas kopumā ir ļoti pozitīva ziņa, taču te kā parasti “velns slēpjas detaļās”.

Un kopumā manā pieredzē lielākais kārdinājums un izaicinājums vienmēr ir bijis, kā stāties pretī idejām un plāniem, kam nav finansējuma. Uz papīra jau viss ļoti labi izskatās, bet sarēķinot naudu, čiks vien sanāk. Nav grūti uztaisīt Potjomkina sādžu, kas skaisti izskatās uz papīra un pat parādēs lepni soļo, bet, kā to redzējām ar Krievijas armiju, karā ar šādiem bruņotiem spēkiem neuzvarēt. Un no šādas situācijas mums būtu jāizvairās.

Kā var noprast, tad plānots katrā no NBS sauszemes spēku brigādēm izveidot vienu kājnieku bataljonu, kas būtu no 1000-1400 karavīru lieli, kā arī divus specializētos 300-600 karavīru lielus bataljonus.

Tas kopā nozīmē, ka NBS struktūras personāla sastāvs tiks palielināts par no 5600-8200 karavīriem un tad kopējais skaitliskais sastāvs varētu sasniegt Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktos 31 000. Kas ir ļoti pozitīva ziņa, tikai jautājums, kādēļ tad to nevarēja nokomunicēt sabiedrībai saprotamā valodā, jo lielākai daļai pilsoņu diez vai ir izpratne, kas tas tāds bataljons ir.

Bet arī kopumā starptautiski NBS kopējais skaitliskais sastāvs ir mūsu klupšanas akmens, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu.

Svarīgākais būtu tas, ka plānojam palielināt bruņotos spēkus par 50% un sasniegt 31 000! Vienlaicīgi gan pārējie šīs ziņas aspekti izraisa vairāk jautājumu, kā sniedz atbildes.

Finanses

Viena rezerves kājnieku bataljona izmaksas varētu būt 100 miljoni, bet, ja runājam par 1400 lielu bataljonu, tad visdrīzāk virs 200 miljoniem eiro. Katram šādam bataljonam jāiegādājas un noliktavā jānovieto viss nepieciešamais ekipējums, sākot no zābakiem, formas un ieročiem, beidzot ar sakaru iekārtām un transportu. Specializēto bataljonu, jo īpaši elektroniskajā karadarbībā, izmaksas būs noteikti lielākas par 200 miljoniem.

Lielākā daļa no šīm izmaksām, kas kopā varētu būt līdz pat miljardam eiro, esošajos attīstības plānos un budžetā līdz 2032.gadam nav bijusi paredzēta.

Nav dzirdēts arī, ka valdība esošajā finanšu situācijā plānotu piešķirt papildu finansējumu. Tādēļ ir iespējas, ka finansējums tiks pārdalīts un ir pieņemti lēmumi par atteikšanos no kādas no esošajām programmām vai arī šie plāni ir bez attiecīga finanšu seguma.

Personāls

Nav skaidrs, kādēļ ir jāveido visi jauni bataljoni, ja vēl esošie brigāžu bataljoni nav aizpildīti. Vai nebūtu tomēr lietderīgāk aizpildīt esošos Zemessardzes bataljonus, nevis veidot jaunus, tādā veidā kaut nedaudz ietaupot komandējošo sastāvu, kas jau pie esošās struktūras ir lielā iztrūkumā. Vienam jaunam bataljonam vajadzīgi vismaz 40 virsnieki un 80 instruktori, tādēļ kopā mēs runājam par apmēram 300 virsniekiem un kādiem 500 instruktoriem. Protams, ka šos visus amatus var aizpildīt ar atvaļinātajiem virsniekiem un instruktoriem, bet tad ir nepieciešams izveidot jaunu apmācības sistēmu, lai spētu saliedēt vienību. Nav jāatklāj nekādi noslēpumi, lai saprastu, ka mūsu jau esošajās brigādēs bataljoni nav līdz galam aizpildīti. Piecās esošajās brigādēs, kurā katrā ir pieci/seši bataljoni kopā, tad pēc analoga NATO valstu parauga būtu jābūt 20000-25000 personāla. Ja mēs pieliksim brigāžu esošajam skaitliskajam sastāvam klāt paziņotos ciparus, mēs knapi spēsim sasniegt pat šos 25 000. Tāpat kā jau esošās dažādās pavēlniecībās, kam ir līdzīgi uzdevumi, bet jau tagad nav pietiekoši personāla. Kas mainīsies no tā, ka izveidosim jaunas vienības?

Inženieri

Tas, ko es biju gaidījis, ka šajos jaunajos plānos parādīsies ja ne jauns inženieru bataljons, tad vismaz 2. vai 3. Brigādēs kāda no kājnieku bataljona pārveidošanu par inženieru bataljonu, kur lielu daļu veidotu pilna laika vienības ar VAD karavīriem.

Pirmkārt, lielākajā daļā NATO valstīs brigādēs inženieru bataljons ir neatņemama sastāvdaļa. Bet, otrkārt, tas nav nopietni, ja 400 km garu austrumu robežas nocietināšanu, uzturēšanu un ātru reaģēšanu (t.sk ātru mīnu uzlikšanu un uzturēšanu), plānojam ar divām nepilnām ārrindas zemessargu rotām. Vienību integrāciju. Lai šāda rezerves vienību sistēma darbotos efektīvi, ir būtiski vairāki faktori, kas nodrošina, ka rezervē tiek ieskaitīts saliedēts, integrēts un kaujas spējīgs bataljons. Bataljons ir katru gadu pilnā sastāvā jāiesauc uz mācībām un iemaņu uzturēšanu. Nav jēgas vienkārši grāmatvediski ieskaitīt visus, kas atvaļinās, jo šādas vienības kaujas spējas būs nekādas.

Lai šādu rezerves sistēmu ieviestu, VAD karavīru apmācība jāorganizē bataljona līmeņa vienībā tādā veidā, lai tie pēc 11 mēnešiem ir kaujas spējīgi bataljona līmenī. Un uz šādām apmācībām ir jāiesauc visi rezerves virsnieki, lai tie integrētos vienībā. Igauņiem un somiem tādēļ tas tiek organizēts obligātā dienesta bataljonos, kur tad tālāk viss bataljons tiek ieskaitīts rezervē.

Tāpat mums jāpārvar psiholoģiskā barjera, ka par instruktoriem var būt tikai profesionālā dienesta karavīri, un jāsāk VAD karavīru instruktoru sagatavošana tieši VAD vienībām. Šī sistēma ļoti labi darbojas gan igauņiem, gan somiem un te nav nekas jāizdomā. Nezinu, kā mēs plānojam nodrošināt visus vienībām nepieciešamos instruktorus, ja neieviesīsim šo sistēmu.

Katrā ziņā, ja vēlamies palielināt skaitlisko sastāvu, tad tas ietver sevī plašu pasākumu loku. Sākot no jau pieminētās VAD instruktoru sagatavošanas, rezerves virsnieku integrāciju vienībās, ekipējuma iegādes, noliktavas utt.

Bet galvenais ir jautājums, vai visām šīm iecerēm ir nepieciešamais finansējums. Ja nav papildu finansējums un vienkārši tiek veidotas jaunas kastītes, tad tas ir vēl bīstamāk, kā nedarīt neko!

Karot var tikai ekipētas un kaujas gatavas vienības, nevis sazīmētas kastītes plānos. Un izsmērējot pieejamo finansējumu vēl plānākā kārtā, ir ļoti liela varbūtība, ka tiks mazināta kaujas gatavība jau esošajās vienībās, kas laikam nav tas, ko vēlamies esošajā situācijā.

Vai arī vēl viena iespēja būtu atteikties no daudzām ar tiešu kaujas gatavību nesaistītām funkcijām un finansējumu novirzīt jaunajām vienībām.

Katrā ziņā būtu labi, ka mēs neviens nedomājam, ka NBS skaitliskais sastāva palielinājums par 8000 vai pat 5000 var notikt no Svētā gara un tam nav vajadzīgs finansējums.

Avots: Facebook

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!