ISW: Krievija pēc kara Ukrainā sāks gatavot uzbrukumu NATO valstu virzienā

Foto: Pixabay.com

Kamēr Ukraina apsver ASV uzspiesto miera līgumu, kas sākotnēji atzīts par nelabvēlīgu Kijivai, Krievija varētu sākt gatavot uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm drīz pēc tam, kad Ukrainas kaujas laukos apklusīs ieroči. Tā  pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notikušajā Baltijas drošības konferencē brīdināja ASV bāzētā “Starptautiskā kara studiju institūta (ISW) eksperti.

“Jūs, iespējams, neizvēlaties karu ar krieviem, bet krievi noteikti izvēlas gatavoties karam pret jums,” tā konferences “Aizstāvot Baltiju 2025” paneļdiskusijā sacīja ISW  vadošais Krievijas un ģeotelpiskās izlūkošanas analītiķis Džordžs Baross

“Mēs katru dienu vērojam, kā viņi gatavo savu ekonomiku, operacionālās koncepcijas un militāro domāšanu nākamajam karam,” sacīja eksperts

Dž. Barross izteica prognozi, ka NATO būs 12 mēneši, lai sagatavotos jaunām provokācijām no Krievijas puses pēc tam, kad tā būs pabeigusi aktīvo karadarbību Ukrainā. “Mums ir daudz mazāk laika, nekā daži apgalvo,” viņš piebilda.

Diskusiju laikā eksperti atzina, ka nākamā Krievijas agresija, visticamāk, nelīdzināsies 2022. gada uzbrukumam Ukrainai. Tā drīzāk būs netradicionāla vai hibrīdkara taktika, kurā tiks izmantota kiberuzbrukumi, sabotāža, dezinformācijas kampaņas un destabilizējošas operācijas pret NATO kaimiņvalstīm.

Kā norāda “Defense News”, Rietumu izlūkdienesti jau gadiem ilgi brīdina, ka Maskava arī cenšas palielināt savas tradicionālās militārās spējas tiktāl, lai tā līdz desmitgades beigām varētu apdraudēt aliansi.

Pagājušajā mēnesī Ukrainas atvērtā pirmkoda izlūkošanas organizācija “Frontelligence Insight “publicēja Krievijas tanku ražotāja Uralvagonzavod iekšējos dokumentus, kuros, kā ziņots, bija iekļauts mērķis līdz 2028. gadam palielināt T-90 kaujas tanku ražošanu par 80%.

Vēlākā ISW novērtējumā tika apgalvots, ka šie dati liecina par Krievijas bruņoto spēku nodomu pārapbruņoties un radīt ilgtermiņa draudus NATO, līdz ko būs beidzies karš Ukrainā.

Konference “Aizstāvot Baltiju 2025” Lietuvas galvaspilsētā Viļņā no 17. līdz 18. novembrim.

Avots: Sargs.lv/Defense News

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

13 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
turlais
turlais
18 d. atpakaļ

Ukraina pirms kara bij kā ērce ES. Visu laiku korupcijas skandāli, budžeta deficīts, gāzes zagšana – bankrotējusi ekonomika. Milzīgi parādi SVF. Tagad no ES tiek finansēts 87% budžeta.

Murats
Murats
18 d. atpakaļ
Reply to  turlais

Un?

turlais
turlais
18 d. atpakaļ
Reply to  Murats

Tas, ka viņiem karš bij vienīgā izeja no bankrota! Viņiem neviens vairs negribēja naudu dot. Mazs parāds, parādnieka problēma – liels parāds – kreditoru! Ukrainu joprojām finansē SVF, kurā ir 5as kompānijas. Vienā no tām ir strādājis Mcrons 11 gadi…

Jefiņš
Jefiņš
18 d. atpakaļ
Reply to  turlais

Lai nu kā, bet tas nedod krievijai tiesības tajā iebrukt. Tad jau Latvija var ierakstīt Satversmē, ka tās sastāvā ir Gotlande vai Vitebskas apgabals un iebrukt Zviedrijā vai krievijā to atbrīvot.

Sadists
Sadists
18 d. atpakaļ
Reply to  Jefiņš

Idiot, nemeklē krievijā loģiku, tur ir ticība krievu pasaulei un pļūtina nemaldīgumam.

Pilsonis Andris Lagzdiņš
Pilsonis Andris Lagzdiņš
17 d. atpakaļ
Reply to  Sadists

Par to, ka Krieviju ar prātu neaptversi, nav šaubu.
Bet tagad viņiem tik tiešām beidzās ārā ekonomika.
Pa spīti visiem Eiropas un Trampa centieniem palīdzēt Krievijai.
Šitas cirks ir tāpat kā būvēt nocietinājumus pret Hitleru, 1945. gada aprīlī, Gotlandē.

Pilsonis Andris Lagzdiņš
Pilsonis Andris Lagzdiņš
17 d. atpakaļ
Reply to  turlais

Bet ne1 valsts tā skaidri un gaiši arī nepasaka Ukrainai – “Kamēr jūsu valdībā būs zaglēni, mēs jūs Eiropā neņemsim!”.
Nevienu reizi, nekādā izloksnē tas nav ticis paziņots.

stratēģis
stratēģis
19 d. atpakaļ

Ja Krievija nepanāks visu ko tā vēlās Ukrainā, tad mazais, kauslīgais Pimpuks ir kaput. Diezin vai pēc tam karošana turpināsies.

turlais
turlais
19 d. atpakaļ
Reply to  stratēģis

Tu par edgaru?

Karbīds
Karbīds
19 d. atpakaļ

Cik var saprast no publiski pieejamiem resursiem, krievi lēmumu par militārās rūpniecīnas modernizāciju ilgstošai karadarbībai pieņems pēc Jaungada zapojiem.Un tad tiks pārvirzītas naudasplūsmas uz MRK un viņi būs ieinteresēti ilgstošā karadarbībā vai nu Ukrainā vai jebkur citur, kur pērk viņu ieročus.Tā ka viss pēdējās dienās notiekošais liecina par globālu lēmumu kārtīgi izvilloties – neviens nevēlas samazināt prasības, nobremzēt un apturēt eskalāciju.

der Trinker
der Trinker
19 d. atpakaļ
Reply to  Karbīds

Man gan šķiet, ka tur rūgst kaut kāds apvērsums vai kas tamlīdzīgs. Un tas nav labi.

Karbīds
Karbīds
19 d. atpakaļ
Reply to  der Trinker

Pēdējos 10 gados rietumi krievus vairākas reizes publiski par idiotiem pataisīja.Diez vai tur vairs kāds nopietni apsver varas maiņu, krievu augšas tagad ir principiāli par spēka risinājumiem.