Igaunijas parlaments trešdien pieņēma grozījumus Aizsardzības spēku dienesta likumā un citos saistītajos likumos, lai varētu ieviest brīvprātīgo dienestu valsts armijā.
Par grozījumiem balsoja 66 Rīgikogu deputāti, bet pieci bija pret. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.
Brīvprātīgais dienests nozīmē, ka rezervisti uz laiku varēs iesaistīties Aizsardzības spēku darbā pozīcijās ārpus štāba. Tas ietver instruktorus jauniesaukto apmācībās, dienestu pastāvīgās gatavības vienību sastāvā vai piedalīšanos starptautiskās militārās operācijās.
Grozījumi arī paplašina iesaucamo iespējas piedalīties Aizsardzības spēku uzdevumu izpildē, ļaujot viņiem pēc speciālas apmācības pabeigšanas piedalīties starptautiskajās jūras operācijās. Jūras spēkos, kur iesauktie veido ievērojamu daļu no apkalpes, viņi var gūt praktisku pieredzi NATO pretmīnu grupās. Iesaucamajiem nav atļauts piedalīties citās starptautiskās misijās.
Aizsardzības spēkos strādājošajiem civiliedzīvotājiem un valsts sektora darbiniekiem tiks dota iespēja piedalīties militārajās mācībās un iziet nepieciešamo apmācību.
Otrajā lasījumā Rīgikogu arī grozīja likumprojektu, nosakot, ka iesaucamajiem ir jābūt vismaz vidējam (B1) igauņu valodas prasmes līmenim, lai varētu iesaistīties militārajā dienestā. Ja iesaucamā valsts valodas zināšanas neatbildīs vismaz B1 līmenim, viņu dienestā neiesauks.
Citi grozījumi paredz atcelt uz dienesta pakāpi balstītu vecuma ierobežojumu rezervistiem, ieviest piemaksu par aktīvajā dienestā pavadīto laiku kā daļu no aktīvā dienesta karavīru atalgojuma struktūras un noteikt, ka tikai ārvalstīs dzīvojošie iesauktie karavīri, dodoties atvaļinājumā, saņems atsevišķu ceļa pabalstu.
Igaunijā ir jaukta militārā dienesta sistēma, kad līdztekus profesionālajam ir arī obligātais dienests. Obligātā dienesta karavīri tiek iesaukti Igaunijas Aizsardzības spēkos trīs iesaukumos katru gadu. Obligātā militārā dienesta ilgums Igaunijā ir astoņi līdz 11 mēneši.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!