Lai nodrošinātu aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tuvākajos gados būs nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums, teikts Finanšu ministrijas atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izvērtējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.
Ministrija atgādina, ka Ministru kabinets 2025. gada 13. maija sēdē lēma par virzību uz 5% no IKP izdevumiem valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai. Līdz ar to 2026. gada budžeta likumā aizsardzībai jau paredzēts papildu finansējums gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma ietvaros.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas padomes 2026. gada februārī apstiprinātajām IKP prognozēm, pēc finansējuma pārdales Aizsardzības ministrijai aizsardzības budžets veidos 4,81% no IKP 2027. gadā, 4,64% – 2028. gadā, bet 2029. gadā tas plānots 4,52% apmērā.
Lai sasniegtu likumprojektā noteikto 5% finansējuma apmēru, indikatīvi būtu nepieciešami papildu 92,1 miljoni eiro 2027. gadā, 181,1 miljons eiro 2028. gadā, 258 miljoni eiro 2029. gadā un vairāk nekā 1,12 miljardi eiro 2030. gadā.
Jau ziņots, ka Rinkēvičs Saeimai iesniedza grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot palielināt obligāto finansējumu no pašreizējiem 3% līdz 5% no IKP no 2027. gada un lūdzot likumprojektam steidzamības statusu.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka Krievijas radītais apdraudējums pēc iebrukuma Ukrainā būtiski mainījis drošības situāciju, tāpēc līdzšinējais 3% mērķis vairs nav pietiekams. Likumprojekts atbilst arī NATO noteiktajam kursam līdz 2035. gadam investēt aizsardzībā vismaz 5% no IKP.
FM iepriekš norādījusi, ka šā gada budžetā aizsardzībai paredzēti 2,2 miljardi eiro jeb 12,2% no valsts izdevumiem, kā arī papildu 650 miljoni eiro pārdalāmo līdzekļu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nu, nu… Pirmkārt, mani ne visai pārliecina tās IKP prognozes. Otrkārt, te ir tāda šaubīga sadaļa kā kara kurināšana jeb militārā palīdzība ukrainai. Kas tad, ja tas karš beidzas jaunnedēļ un šie piekrīt atbruņoties? Laikam būs joki, jo otkati jau sadalīti… ;-)