Drošības situācija Eiropā un Krievijas uzsāktais vardarbīgais karš ir radījis nepieciešamību papildus domāt par valsts aizsardzību. Ilgus gadus Latvijas aizsardzība ir balstījusies uz profesionāli komplektētiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un brīvprātīgi veidotu Zemessardzi, taču šī brīža situācija pieprasa papildus cilvēkresursus, lai spētu nodrošināt valsts aizsardzību. Valsts aizsardzības dienests (VAD) ir instruments, kas ļautu papildināt bruņoto spēku rezerves, taču tā ieviešana un iedzīvotāju apmācība prasīs laiku.
Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības direktoru doktoru Tomu Rostoku, bloga “Latvijas drošība” dibinātāju un autoru Andi Kudoru un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Sandri Gaugeru, lai noskaidrotu viņu viedokli par VAD ieviešanas nepieciešamību.
Pulkvedis S. Gaugers atzīst, ka drošības situācija un nepietiekamais karavīru skaits ir radījis nepieciešamību rīkoties.“Latvijas valsts aizsardzības sistēmai ir nepieciešams palielināt karavīru skaitu. Ir divi varianti – papildināt profesionālo dienestu vai ieviest VAD. Mēs redzam, ka pirmais variants ir sevi izsmēlis, proti, brīvprātīgā kārtā mums nav izdevies būtiski audzēt šo skaitu pēdējo gadu laikā. Tikai loģiski, ka šobrīd ķeramies klāt otrajam variantam – Valsts aizsardzības dienestam. Tā ir iespēja sagatavot rezerves krīzes gadījumam,” portālam “Sargs.lv” atzina pulkvedis S. Gaugers.
Drošība ir process, kurā mēs cenšamies vai nu likvidēt draudus vai īstenot risku prevenciju. Šobrīd šāds drauds ir Krievijas ambīcijas un neprognozējamība. Tas ir agresors, kurš neapstāsies, ja vien viņu kāds cits neapstādinās.
Drošības eksperts A. Kudors skaidro, ka liela priekšrocība ir tā, ka esam NATO dalībvalsts, kas šobrīd arī attur Krieviju no iebrukuma Latvijā, taču viņš norādīja, ka Latvijai ir jābūt stiprai NATO dalībvalstij, kas spēj aizstāvēt savu valsti līdz brīdim, kad sabiedrotie var ierasties palīgā.
“Valsts aizsardzības dienests ir nepieciešams, lai šajā laika posmā mēs varētu nodrošināt pagaidu aizsardzību un uzņemošās valsts funkcijas. Mums ir jābūt daudz stiprākiem un gatavākiem nekā tagad. Katrs pilsonis ir daļa no valsts, tāpēc arī mums ir jāuzņemas atbildība pret savu valsti to aizstāvot. Aizstāvēt valsti var dažādi atbilstoši savām prasmēm un pieredzei,” skaidroja A. Kudors.
Arī pulkvedis S. Gaugers atzīmēja, ka varam paļauties uz NATO un sabiedroto spēku, taču jāatceras, ka arī mēs paši esam daļa no NATO.“Mēs varam paļauties NATO, un to arī mēs darām, taču tai ir jābūt godīgi spēlei. Nevar būt, ka mēs paši neko nedarām un gaidām, kad kāds to izdarīs mūsu vietā. Mums ir jāizdara savs mājasdarbs. Kāpēc spāņiem, amerikāņiem vai kanādiešiem braukt aizstāvēt Latviju, ja mēs paši to negribam vai neesam to gatavi darīt? Mēs saprotam, ka mums ir pienākumi, lai nosargātu dzīvesveidu un vērtības, kuras esam pieņēmuši.”
Doktors T. Rostoks atzīst, ka VAD ieviešanu nevar salīdzināt ar obligāto militāro dienestu pirms daudziem gadiem. Mūsdienās šis dienests tiks veidots kā attīstības platforma, kurā var apgūt prasmes valsts aizsardzībā un prasmes, kas noderēs arī civilajā dzīvē, piemēram, medicīnu un darbu komandā. Tāpat dienests sniegtu plašas kontaktu iegūšanas iespējas, kuras noderēs turpmākajā dzīvē.
“Bieži vien ir maldīgs priekšstats par militāro jomu, proti, ka tiek gatavota “lielgabala gaļa”, taču patiesībā ir tieši pretēji. Karavīri tiek trenēti nevis, lai mirtu par savu dzimteni, bet lai to liktu darīt pretiniekam. Latvija nav unikāla, jo šāds aizsardzības dienests pastāv virknē citu valstu. Mēs nedarīsim neko tādu, kas ir pilnībā pretrunā ar vispārpieņemto praksi. Problemātiski varētu būt tas, ka dienestā tiktu iesaukti arī valstij nelojāli cilvēki, kuri konflikta gadījumā tieši pretēji – vērstos pret Latvijas valsti. Absolūti lielākais vairākums nebūs šādu cilvēku, un līdzšinējā prakse pasaulē parāda, ka dienests saliedē sabiedrību,” skaidro T. Rostoks.
Eksperti skaidroja, ka ilgus gadus sabiedrībā ir noslāņojusies doma, ka krīzes gadījumā NATO mūs glābs. Tā ir taisnība, taču, lai šāda palīdzība tiktu saņemta, arī mums ir nepieciešams pierādīt un parādīt, ka esam gatavi paši aizstāvēt savu dzimteni.
“Ja ukraiņu karavīri pirmajās nedēļās nekarotu ar tādu pašatdevi un patriotismu, tad tagad mēs neredzētu tik lielu militāro un politisko atbalstu. NATO palīdzēs tikai tiem, kas paši kaut ko dara. Pilsoniskā sabiedrībā vajadzētu būt tā, ka pat, ja valdība kaut kur nomaldās savās idejās, tad pilsoņi paši saorganizējas un aizstāv savu valsti,” skaidro A. Kudors.
Baltijas reģionā ir sava specifika, proti, ja ukraiņiem kara laikā ir iespēja izbraukt uz citu valsti, tad Latvijā ar to būtu problēmas. Visticamāk kara pirmajās stundās Krievija kopā ar Baltkrieviju bloķētu izeju uz Eiropu jeb tā saukto Suvalku koridoru, kas savieno Lietuvu ar Poliju. Ir ļoti maz ticams, ka Baltijas reģiona iedzīvotājiem izdotos bēgt uz kādu drošāku vietu kara gadījumā.
“Es domāju, ka jau pirms 10 gadiem mēs sapratām, ka gadījumā, ja mums uzbrūk Krievija, tad Latvija īsteno atkāpšanās operācijas. Aizkavējot pretinieku, mēs iegūtu laiku, kas ļautu sabiedrotajiem sniegt efektīvu militāro palīdzību. Mēs redzam, ka Krievijas realizētais karš ir izteikti brutāls arī pret civilajiem iedzīvotājiem, piemēram, spīdzināšana, nolaupīšana un izvarošana. Atkāpšanās operācijas ļauj iegūt laiku, taču jautājums tad ir, kas notiek okupētajās teritorijās? VAD mērķis ir būt gataviem neatdod šo te teritoriju,” skaidroja T. Rostoks.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers skaidroja, ka jebkurā karā ir iešana uz priekšu un atpakaļ. Mums noteikti nāksies kaut ko atdot, lai pēc tam kaut ko atgūtu. Ja tā ir apdzīvota teritorija, ko mēs atdodam, tad mēs ļoti labi redzējām Ukrainā, kas tad notiek. Jo mēs esam vairāk, jo efektīvāk varam sargāt savu valsti un savus cilvēkus, lai neatkārtotu tādas šausmas, kuras piedzīvoja ukraiņi okupētajās teritorijās.“Stratēģiskajā komunikācijā vislabākais vēstījums ir ar rīcību, proti, vienmēr darbi spēlē nozīmīgāku lomu nekā vārdi. Aizsardzības spēju vairošana, tajā skaitā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, ir daudz spēcīgāks signāls Krievijai nekā vārdi, ka esam gatavi aizstāvēties. Ar šādu rīcību mēs uzreiz “nošaujam divus zaķus”, proti, mēs paši kļūstam spēcīgāki un parādam arī sabiedrotajiem, ka viņiem ir jēga mums palīdzēt, jo paši vēlamies saglabāt savu valsti. Jo stiprāki mēs būsim, jo krievu dezinformātoriem būs grūtāk stāstīt dažādas pasakas par mums,” atzina A. Kudors.
Sabiedrībā ik pa laikam izskan viedoklis, ka kara gadījumā cilvēks būs gatavs stāties Zemessardzē un aizstāvēt savu valsti. Patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši, jo ir nepieciešams laiks, lai apgūtu kaut vai minimālās prasmes. S. Gaugers norāda, ka šāda situācija rada problēmas gan pašam iedzīvotājam, gan arī NBS, kuriem kara situācijā vēl papildus resursi jāvelta apmācības procesam.“Ir teiciens – ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Ja ir iespēja šobrīd sagatavoties, tad labāk to ir darīt tagad miera laikā. Cilvēkam ir jāiemāca ko un kāpēc darīt. Nepietiek iedot tikai ieroci. Tās būs problēmas arī mums, jo principā ar neapmācītu cilvēku mēs neko nevaram izdarīt. Viņš būs bīstams ne tikai sev, bet arī mums. Jo vairāk miera laikā apmācām cilvēkus, jo vieglāk un drošāk būs mums visiem,” atzina S. Gaugers.
Pulkvedis S. Gaugers uzskata, ka Valsts aizsardzības dienestā iegūtas prasmes un kontakti palīdzēs arī turpmākajā dzīvē. Viņaprāt, dienests kalpos ne tikai kā militāro spēju audzēšanas mehānisms, bet gan kā sabiedrības saliedēšanas un integrācijas rīks.“Militārajā dienestā mēs iemācīsim spēju koncentrēties uz mērķi un to sasniegt. Mēs iedosim cilvēkiem sajūtu, ka viņš var. Mēs parādīsim, ka kopā ar citiem cilvēkiem sadarbojoties var apgāzt kalnus. VAD strādās kā ļoti labs sabiedrības saliedēšanas un integrācijas mehānisms. Pirms divdesmit gadiem bija gadījumi, kad krievvalodīgs cilvēks atnāk uz dienestu, tad pēc gada viņš jau daļēji runā latviski un arī draugi viņam tagad ir latvieši,” skaidro pulkvedis S. Gaugers.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija ir sākusi darbu pie valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus – apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 300 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās. Noslēdzot dienestu katrs karavīrs saņems 1100 eiro kompensāciju.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.
Avots: sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja jaunieši negrib iet strādāt armijā, tad obligātais iesaukums to neatrisinās, ar varu dzimteni mīlēt nepiespiedīsi, tas jau Padomijas laikā pārbaudīts, vajadzēs celt dzīves līmeni, lai zina ko aizstāv.
Gandrīz visi padomju laikā arī dienēja. Jo augstāks dzīves līmenis, jo kūtrāka jaunatne. Galvenais ir audzināšana ģimenē.
Obligātais iesaukums nav lai sāktu interesēt armija, bet gan lai sniegtu pamat militāro apmācību. Jo sū… gadījumā vīriešus mobilizēs un tad būs pa vēlu sākt mācīt no kura gala jāšauj. Tā kā labāk lai cilvēks ir kaut cik apmācīts, nevis jāsāk mācīt pamat lietas, kad jau laika vairs nav.