Krievija un Baltkrievija sāk kopīgas militārās mācības “Zapad 2025”, kuru scenārijā paredzēti uzbrukumi Polijai un Baltijas valstīm. Tas rada bažas par iespējamiem zemas intensitātes uzbrukumiem sabiedroto infrastruktūrai, vēsta “Defense News”.
Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija paziņojušas, ka vienlaikus ar “Zapad 2025” organizēs savas mācības aptuveni 40 000 karavīru sastāvā. Mācības norisināsies septembra pirmajā pusē, līdzīgi kā Krievijas un Baltkrievijas mācības.
Lietuvas Aizsardzības ministrija atklāj, ka gaidāmās mācības “Zapad” aktivizējušas valsts drošības dienestus. “Šogad paredzēts, ka piedalīsies līdz 30 000 karavīru. Apmēram 6 000–8 000 tiks izvietoti Baltkrievijā, vairāki tūkstoši – Krievijas Kēnigsbergas esklāvā. Neskatoties uz baumām par lielāku spēku koncentrāciju, Lietuvas izlūkdienesta rīcībā nav šāda informācija,” informē ministrija.
Vienlaikus Lietuva ar sabiedroto atbalstu organizēs savas mācības. Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors norāda, ka Baltijas valstis un Polija kopā iesaistīs vairāk karavīru un spēju nekā Krievija un Baltkrievija. “Lietuvas kontingents būs ap 10 000, plus vēl aptuveni 6 000 no sabiedrotajiem. Tas attiecas ne tikai uz sauszemes spēkiem, bet arī uz jūras un gaisa operācijām,” sacīja Vaikšnors Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT”.
Savukārt no 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiek visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”. Tajās kopā piedalās aptuveni 12 000 dalībnieku – karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri. “Namejs 2025” laikā norisināsies visu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju kopējas mācības, lai stiprinātu un pilnveidotu civilmilitāro sadarbību.
Polija, kas robežojas gan ar Baltkrieviju, gan Kēnigsbergu, cieši sadarbojas ar NATO partneriem un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros uzrauga gaidāmās mācības. “Gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas mācības “Zapad 2025”, ņemot vērā notiekošo karu pret Ukrainu, ilustrē abu valstu agresīvo rīcību un padziļināto sadarbību,” “Defense News” sacīja Polijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Varšava uzskata, ka “Zapad 2025” laikā pieaugs provokāciju risks. Tie varētu būt kiberuzbrukumi sabiedroto infrastruktūrai, GPS signālu traucēšana vai maza mēroga militāri incidenti, lai pārbaudītu sabiedroto gatavību reaģēt.
Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins režīma oficiālajai aģentūrai “BelTA” pavēstīja, ka daļa mācību būs veltīta kodolieroču un vidējās darbības ballistisko raķešu “Oreshnik” izmantošanas scenārijiem. Tieši šīs raķetes Krievija izmanto uzbrukumos Ukrainā. “Protams, mācību “Zapad” ietvaros kopā ar Krievijas kolēģiem mēs trenēsimies plānot šāda veida ieroču izmantošanu,” sacīja Hreņins.
Baltkrievijas ciešāka sadarbība ar Krievijas bruņotajiem spēkiem aizsākās pēc iebrukuma Ukrainā. Jau 2022. gadā Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Krievija modernizējusi Baltkrievijas iznīcinātājus, lai tie spētu nest taktiskos kodolieročus. Tāpat Maskava nodevusi Minskai “Iskander-M” sistēmas, kas paredzētas gan konvencionālo, gan kodolgalviņu izmantošanai.
Polijas Aizsardzības ministrija uzsver, ka bruņotie spēki nepārtraukti seko līdzi kaimiņvalstu militārajām aktivitātēm un ir gatavi reaģēt uz jebkuriem potenciāliem draudiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!