Laikraksts The Washington Post apjomīgā publikācijā pausts viedoklis, ka Baltijas valstis turpina ieņemt arvien nozīmīgāku vietu Krievijas un Rietumu konfrontācijā. Baltijas valstu aktualitāte šajā kontekstā būtiski palielinājusies pēdējo divu gadu laikā kopš Krievijas īstenotās Ukrainai piederošās Krimas aneksijas.
The Washington Post aplūko Baltijas valstu nonākšanu Rietumu un Krievijas pretnostatījuma priekšplānā. Publikāciju “Baltijas priekškars” laikraksts sagatavojis, veidojot rakstu sēriju par jaunajām “frontes līnijām” Aukstā kara stila konfrontācijā starp Krieviju un Rietumiem.
Apmeklējot Igauniju, laikraksta korespondents Maikls Birnbaums bijis liecinieks tam, kā Lielbritānijas iznīcinātāji, kas dislocēti NATO bāzē Igaunijā, paceļas gaisā, lai pārtvertu Krievijas lidmašīnas, kas pietuvojošās Igaunijas robežai.
Brinbaums pauž viedokli, ka šis incidents ir kārtējais apliecinājums tam, ka Baltijas valstis turpina ieņemt arvien nozīmīgāku vietu Krievijas un Rietumu konfrontācijā. Baltijas valstu aktualitāte šajā kontekstā būtiski palielinājusies pēdējo divu gadu laikā kopš Krievijas īstenotās Ukrainai piederošās Krimas aneksijas.
Krievija pēdējā laikā arvien aktīvāk valsts rietumu robežas tuvumā palielina savu militāro spēku koncentrāciju. Savukārt Baltijas valstu sabiedrotie Rietumos bažījas par reģiona ievainojamību, paziņojot par plāniem stiprināt savu militāro klātbūtni gan Baltijas valstīs, gan tām blakus esošajā Polijā.
NATO līderi uzskata, ka Lielbritānijas referendumā pieņemtais lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) ir tikai pastiprinājis NATO nozīmīgumu kā aliansei, kas apvieno Rietumus. Tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka Lielbritānijas aiziešana no Eiropas mainīs valstu lomu sadalījumu globālajā politikā. Lielbritānijas lēmums izstāties no ES ir ticis pieņemts visnepiemērotākajā brīdī, ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu starp Rietumiem un Krieviju.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen kādā intervijā pauda viedokli, ka neskaidrība un neprognozējamība vienmēr rada jaunus izaicinājumus drošības situācijai.
Ņemot vērā apstākli, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir NATO dalībvalstis, jebkāds Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm potenciāli var radīt daudz lielākus draudus globālajai drošībai nekā Krievijas militārās aktivitātes attiecībā pret Ukrainu.
Tāpēc jebkādi incidenti gaisa telpā tiek uztverti nopietni, pastāvot bažām, ka pat vismazākais incidents var pāraugt lielapjoma krīzē.
Bažas nemazina arī pati Krievija, tās augstākajām amatpersonām pēdējā laikā vairākkārt uzstājot uz gatavību nepieciešamības gadījumā pielietot kodolieročus. Šādi paziņojumi uzskatāmi par atgriešanos pie Aukstā kara retorikas.
Gan Krievija, gan Rietumi uzsver, ka nevēlas runāt par jauna Aukstā kara sākumu, tomēr abas puses skaidri apzinās, ka iesaistās konfrontācijā, kuru neviena no pusēm necer izbeigt jau tuvākajā nākotnē.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: apollo.lv
Lasi nākamo rakstu:
ASV ĢENERĀLIS: NATO ŠOBRĪD NESPĒJ AIZSARGĀT BALTIJAS VALSTIS
Tas, ka BALTIJAS VALSTIS IEŅEM ARVIEN NOZĪMĪGĀKU VIETU KRIEVIJAS UN RIETUMU KONFRONTĀCIJĀ ir labi? Man šķiet, ka tas tas ir
1. bīstami;
2. tuvredzīgi;
3. bezatbildīgi attiecībā pret saviem pilsoņiem.
Vaukstēt no kājstarpes lielam amerikas onkam uz Krieviju tā, kā to dara Latvija, ir vairāk nekā stulbi! Kas Latvijai ir ar ko pretimstāvēt? Trīs sagrabējušas bruņmašīnas un amerikāņu tukšie, ne ar ko nepamatotie melīgi-lielīgie solījumi.
Melnais amerikāņu varonis šogad aizies politiskajā nebūtībā, atnāks jaukais, ekstravagantais Tramps, sāks draudzēties ar Krieviju un ko tad darīs varonīgie rējēji, Latvijas tā saucamie politiķi? D…īs jāņogas! Pārmetīs kažoku, kā jau tas nodevējiem piederas.