Labvakar, mani amerikāņu līdzpilsoņi!
Mēs esam nonākuši vēstures pagrieziena punktā. Šis ir viens no tiem brīžiem, kad mūsu šodien pieņemtie lēmumi noteiks nākotni turpmākajiem gadu desmitiem. Par to es šovakar vēlos ar jums parunāt.
Šorīt es atgriezos no Izraēlas. Man teica, ka esmu pirmais ASV prezidents, kas tur viesojies kara laikā. Es tikos ar premjerministru un viņa kabineta locekļiem, un, kas ir visaizkustinošākais, es tikos ar izraēliešiem, kuri personīgi pārdzīvoja tās briesmīgās šausmas, ko radīja “Hamās” uzbrukums 7. oktobrī. Izraēlā tika nogalināti vairāk nekā 1300 cilvēku, tostarp vismaz 32 Amerikas pilsoņi.
Desmitiem nevainīgu cilvēku – zīdaiņi un sirmgalvji, izraēlieši, amerikāņi tika sagūstīti kā ķīlnieki. Kā es teicu “Hamās” gūstā nonākušo amerikāņu ģimenēm, mēs izmantojam visus līdzekļus, lai viņu mīļotos nogādātu mājās. Man kā prezidentam nav augstākas prioritātes kā ķīlnieku gūstā nonākušo amerikāņu drošība. Teroristu grupējums “Hamās” izplata tīru, destilētu ļaunumu, bet ebreju tauta, iespējams, labāk nekā jebkurš cits zina, ka cilvēku nelietībai nav robežu, ja vien viņi vēlas nodarīt sāpes citiem.
Izraēlā es redzēju cilvēkus, kas ir spēcīgi, apņēmīgi, izturīgi. Arī dusmīgi, šokā un dziļi, dziļi sāpināti. Es runāju arī ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Abāsu un atkārtoti apliecināju, ka Amerikas Savienotās Valstis joprojām atbalsta palestīniešu tautas tiesības uz cieņu un pašnoteikšanos. “Hamās” teroristu darbības šīs tiesības neatņem.
Tāpat kā daudziem citiem, arī man sāp sirds par traģiskajiem palestīniešu dzīvību zaudējumiem, tostarp par sprādzienu slimnīcā Gazā, ko neizdarīja izraēlieši. Mēs sērojam par katru nevainīgi zaudēto dzīvību. Mēs nevaram ignorēt nevainīgo palestīniešu, kuri tikai vēlas dzīvot mierā, tiesības uz cilvēcību.
Jūs zināt, ka uzbrukums Izraēlai ir atbalss tam gandrīz 20 mēnešu ilgajam karam, traģēdijai un brutalitātei, kas tika nodarīta Ukrainas tautai. Tautai, kura ārkārtīgi smagi cieta, pēc tam, kad Putins sāka savu visaptverošo iebrukumu.
Mēs neesam aizmirsuši masu kapus, atrastos līķus ar spīdzināšanas pazīmēm, izvarošanu, ko krievi izmantoja kā ieroci, un tūkstošiem un tūkstošiem ukraiņu bērnu, kas, atņemti vecākiem, piespiedu kārtā tika aizvesti uz Krieviju. Tas ir vienkārši slimi.
“Hamās” un Putins pārstāv atšķirīgus draudus, bet viņiem ir daudz kas kopīgs. Viņi abi vēlas pilnībā iznīcināt kaimiņos esošo demokrātiju. “Hamās” mērķis, kāpēc tā pastāv, ir Izraēlas valsts iznīcināšana un ebreju tautas slepkavošana. “Hamās” nepārstāv palestīniešu tautu. “Hamās” izmanto palestīniešu civiliedzīvotājus kā dzīvos vairogus, un viņu dēļ cieš nevainīgas palestīniešu ģimenes.
Tikmēr Putins noliedz, ka Ukrainai ir, vai kādreiz ir bijis patiess valstiskums. Viņš apgalvo, ka Ukrainu izveidoja Padomju Savienība. Un tikai pirms divām nedēļām viņš paziņoja pasaulei, ka gadījumā, ja Amerikas Savienotās Valstis un mūsu sabiedrotie aizvāksies – bet, ja atkāpsies Amerikas Savienotās Valstis, atkāpsies arī mūsu sabiedrotie – un militārais atbalsts Ukrainai tiks pārtraukts, citēju, [Ukraina] izdzīvos nedēļu. Bet mēs neaizvāksimies.
Es zinu, ka šie konflikti var šķist tāli, un ir dabiski jautāt: kāpēc tas ir svarīgi Amerikai? Tāpēc ļaujiet man dalīties ar jums, kāpēc Izraēlas un Ukrainas panākumu nodrošināšana ir būtiska Amerikas nacionālajai drošībai. Ziniet, vēsture mums ir mācījusi, ka tad, ja teroristi nesaņem pelnīto samaksu par saviem noziegumiem, ja diktatori nemaksā par savu agresiju, tad viņi rada vēl lielāku haosu, nāvi un postījumus. Viņi turpina savus briesmu darbus, bet izmaksas un draudi Amerikai, visai pasaulei turpina pieaugt.
Tāpēc, ja mēs neapturēsim Putina apetīti Ukrainā, viņš neaprobežosies tikai ar Ukrainu. Putins jau ir draudējis Polijai, citēju, atgādinot, ka tās rietumu zemes ir Krievijas dāvana. Viens no viņa galvenajiem padomniekiem, bijušais Krievijas prezidents, ir nosaucis Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas Baltijas provincēm.
Tās visas ir NATO sabiedrotās. NATO 75 gadus ir uzturējusi mieru Eiropā. Tas ir bijis Amerikas drošības stūrakmens. Un, ja Putins uzbruks NATO sabiedrotajam, mēs aizstāvēsim katru NATO collu, kā to prasa līgums.
Mums skaidri jāpaskaidro – mēs netiecamies uz to, lai amerikāņu karaspēks cīnītos Krievijā vai cīnītos pret Krieviju. Bet mēs zinām, ka ārpus Eiropas mūsu sabiedrotie un, iespējams, tieši mūsu pretinieki un konkurenti mūs vēro. Viņi vēro arī mūsu reakciju Ukrainā. Un, ja mēs atkāpsimies un ļausim Putinam sagraut Ukrainas neatkarību, iespējamie agresori visā pasaulē būs iedrošināti mēģināt darīt to pašu. Konfliktu un haosa risks varētu izplatīties arī citviet pasaulē: Indijas un Klusā okeāna reģionā, Tuvajos Austrumos, jo īpaši Tuvajos Austrumos. Irāna atbalsta Krieviju Ukrainā, tā atbalsta “Hamās” un citus teroristu grupējumus reģionā. Piebildīšu, ka mēs turpināsim prasīt no viņiem atbildību.
Amerikas Savienotās Valstis un mūsu partneri visā reģionā strādā, lai veidotu labāku nākotni Tuvajiem Austrumiem. Tādu, kurā Tuvie Austrumi ir stabilāki, labāk savienoti ar kaimiņvalstīm. Iedzīvinot tādus inovatīvus projektus, kā piemēram, Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas dzelzceļa koridoru, par kuru es jau ziņoju šogad pasaules lielāko ekonomiku samitā. Tas veido prognozējamākus tirgus, rodas vairāk darbavietu, mazāk dusmu, mazāk sūdzību, mazāk karu. Tas ir izdevīgi cilvēkiem. Tas būtu izdevīgi Tuvo Austrumu iedzīvotājiem, un tas būtu izdevīgi arī mums.
Amerikas vadošā loma ir tā, kas satur pasauli kopā. Amerika kopā ar sabiedrotajiem ir tā, kas nodrošina mūsu, Amerikas, drošību. Amerikas vērtības ir tās, kas padara mūs par tādu partneri, ar kuru citas valstis vēlas sadarboties. Ja mēs atteiksimies no Ukrainas, ja mēs novērsīsimies no Izraēlas, tad tas nozīmētu to visu pakļaut riskam. Tas vienkārši nav tā vērts.
Tāpēc rīt es nosūtīšu Kongresam steidzamu budžeta pieprasījumu, lai finansētu Amerikas nacionālās drošības vajadzības, lai atbalstītu mūsu svarīgos partnerus, tostarp Izraēlu un Ukrainu. Tas ir gudrs ieguldījums, kas nesīs peļņu Amerikas drošībai vairāku paaudžu garumā, palīdzēs mums saglabāt amerikāņu karavīrus ārpus apdraudējuma, palīdzēs mums veidot pasauli, kas ir drošāka, miermīlīgāka un labklājīgāka mūsu bērniem un mazbērniem.
Izraēlā mums ir jānodrošina, lai viņiem būtu viss nepieciešamais, lai aizsargātu savu tautu šodien un vienmēr. Tas drošības pasākumu kopums, ko es sūtu Kongresam un lūdzu Kongresu izdarīt, ir bezprecedenta apņemšanās Izraēlas drošībai, kas nostiprinās Izraēlas kvalitatīvo militāro pārsvaru. Mēs plānojam nodrošināt, ka “Dzelzs kupols” turpinās sargāt debesis virs Izraēlas. Mēs gribam pārliecināties, ka citi naidīgi noskaņoti dalībnieki reģionā zina, ka Izraēla ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, un novērst šī konflikta izplatīšanos.
Vienlaikus mēs ar prezidentu Netanjahu vakar vēlreiz apspriedām kritisko nepieciešamību Izraēlai darboties saskaņā ar kara likumiem. Tas nozīmē aizsargāt civiliedzīvotājus kaujās pēc iespējas labāk. Gazas iedzīvotājiem steidzami ir vajadzīga pārtika, ūdens un medikamenti.
Vakar sarunās ar Izraēlas un Ēģiptes vadītājiem es panācu vienošanos par pirmo ANO humānās palīdzības sūtījumu palestīniešu civiliedzīvotājiem Gazā. Ja “Hamās” nepatraucēs vai nenozags šos sūtījumus, mēs nodrošināsim iespēju palestīniešiem ilgstoši piegādāt dzīvību glābjošu humāno palīdzību.
Kā es teicu Izraēlā, lai cik grūti tas būtu, mēs nevaram atteikties no miera. Mēs nevaram atteikties no divu valstu risinājuma. Izraēla un palestīnieši ir vienlīdz pelnījuši dzīvot drošībā, cieņā un mierā.
Ziniet, un arī šeit, savās mājās mums ir jābūt godīgiem pašiem pret sevi. Pēdējos gados pārāk daudz skābekļa ir ticis naidam, kas veicinājis rasismu, antisemītisma, islamafobijas pieaugumu tieši šeit, Amerikā. Tas ir pastiprinājies arī pēc nesenajiem notikumiem, kas noveda pie šausminošiem draudiem un uzbrukumiem, kuri mūs gan šokē, gan salauž mūsu sirdis.
Terora uzbrukumi 7. oktobrī ebreju kopienā ir radījušas dziļas brūces un briesmīgas atmiņas. Šodien ebreju ģimenes uztraucās par to, ka pret viņiem varētu vērsties skolā, nēsājot savas ticības simbolus, ejot pa ielu vai dodoties ikdienas gaitās. Es zinu, ka daudzi no jums musulmaņu amerikāņu kopienā, arābu amerikāņu kopienā, palestīniešu amerikāņu kopienā un citur ir sašutuši un nocietinājušies, sakot sev: “Atkal uzplaukst islamofobija un tā neuzticība, kuru mēs pieredzējām pēc 11. septembra.”
Pagājušajā nedēļā tika nežēlīgi sadurta māte. Šeit, ASV, savās mājās netālu no Čikāgas tika noslepkavots mazs zēns, kuram tikko apritēja 6 gadi. Viņa vārds bija Vadejs. Vadejs lepns amerikānis no lepnas palestīniešu ģimenes
Mēs nevaram stāvēt malā un klusēt, kad kaut kas tāds notiek. Mums bez ierunām jānosoda antisemītisms. Mums bez ierunām jānosoda arī islamofobija. Visiem jums, kam sāp, tiem, kam sāp, es gribētu, lai jūs zinātu: es jūs redzu. Jūs esat man sirdī. Es gribu jums to pateikt: jūs visi esat Amerika.
Šis ir brīdis, kad jūs zināt, ka tādos brīžos kā šie, kad bailes un aizdomas, dusmas un niknums ir ļoti spēcīgi, mums ir jāstrādā vairāk nekā jebkad agrāk, lai turētos pie vērtībām, kas mūs padara tādus, kādi mēs esam. Mēs esam reliģiskās brīvības, vārda brīvības nācija. Mums visiem ir tiesības diskutēt un nepiekrist, nebaidoties, ka pret mums vērsīsies skolās, darbavietās vai mūsu kopienās.
Mums jāatsakās no vardarbības un indīguma. Mums jābeidz vienam otrs uzlūkot kā ienaidniekus. Mēs visi esam līdzgaitnieki.
Kad vakar biju Izraēlā, es teicu, ka tad, kad Amerika piedzīvoja 11. septembra elli, arī mēs bijām sašutuši. Lai arī mēs meklējām un atradām taisnīgumu, mēs pieļāvām kļūdas. Tāpēc es brīdinu
Izraēlas valdību neļauties dusmām. Arī šeit, Amerikā, neaizmirsīsim, kas mēs esam. Mēs noraidām visas naida formas, visus naida veidus – gan pret musulmaņiem, gan pret ebrejiem, gan pret jebkuru citu. Tā rīkojas lielās nācijas. Un mēs esam liela nācija.
Attiecībā uz Ukrainu es lūdzu Kongresu nodrošināt, lai mēs varētu turpināt bez pārtraukuma sūtīt Ukrainai ieročus, kas tai nepieciešami sevis un savas valsts aizsardzībai. Lai Ukraina varētu apturēt Putina brutalitāti Ukrainā. Viņiem tas izdodas. Kad Putins iebruka Ukrainā, viņš domāja, ka dažu dienu laikā ieņems Kijivu un visu Ukrainu. Pēc vairāk nekā gada Putins ir cietis neveiksmi, un viņš turpina ciest neveiksmi.
Kijiva joprojām pastāv, jo Ukrainas tauta ir drosmīga. Ukraina ir atguvusi vairāk nekā 50% teritorijas, ko paguva okupēt Krievijas karaspēks. Ukrainu atbalsta ASV vadītā koalīcija, kurā ir vairāk nekā 50 pasaules valstu, kas visas piedalās ar savu daļu, lai atbalstītu Kijivu.
Kas notiktu, ja mēs aizietu prom? Mēs esam nozīmīgākā nācija.
Tikmēr Putins ir vērsies pie Irānas un Ziemeļkorejas, lai iegādātos uzbrukuma dronus un munīciju
Ukrainas pilsētu un iedzīvotāju terorizēšanai. Jau no paša sākuma esmu teicis, ka nesūtīšu amerikāņu karaspēku karot Ukrainā. Viss, ko Ukraina lūdz, ir palīdzība, ieroči, munīcija, spējas un iespējas, lai izdzītu Krievijas iebrucējus no savas zemes. Un pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai notriektu Krievijas raķetes, pirms tās iznīcina Ukrainas pilsētas.
Ļaujiet teikt skaidri un gaiši.
Mēs nosūtam Ukrainai aprīkojumu, kas atrodas mūsu noliktavās. Kad mēs izmantojam Kongresa piešķirto naudu, mēs to izmantojam, lai papildinātu mūsu pašu noliktavas, mūsu pašu krājumus ar jaunu aprīkojumu. Aprīkojumu, kas aizsargā Ameriku un ir ražots Amerikā. “Patriot” pretgaisa aizsardzības raķetes ir ražotas Arizonā. Artilērijas lādiņi, ko ražo 12 štatos visā valstī, Pensilvānijā, Ohaio, Teksasā. Un vēl daudz kas cits. Ziniet, tāpat kā Otrā pasaules kara laikā, arī šodien patriotiski amerikāņu strādnieki veido demokrātijas arsenālu un kalpo brīvības idejai.
Ļaujiet man nobeigt ar šo:
Šī gada sākumā es iekāpu “Air Force One”, lai veiktu slepenu lidojumu uz Poliju. Tur es iekāpu vilcienā ar aptumšotiem logiem un desmit stundas braucu uz Kijivu, lai kopā ar Ukrainas tautu piedalītos tās drosmīgās cīņas pret Putinu gadadienā. Man teica, ka es biju pirmais amerikānis, kas kopš prezidenta Linkolna ieradies kara zonā, kuru nekontrolē Amerikas Savienoto Valstu bruņotie spēki.
Kopā ar mani bija tikai neliela apsardzes darbinieku grupa un daži padomdevēji. Taču, kad es izkāpu no vilciena un satiku Zelenski, prezidentu Zelenski, es nejutos vientuļš. Man līdzi bija Amerikas ideja, Amerikas solījums cilvēkiem, kuri šodien cīnās par to pašu, par ko mēs cīnījāmies pirms 250 gadiem: par brīvību, neatkarību, pašnoteikšanos. Un, staigājot pa Kijivu kopā ar prezidentu Zelenski, tālumā skanot gaisa trauksmes sirēnām, es spēcīgāk nekā jebkad agrāk sajutu to, kam vienmēr esmu ticējis: Amerika ir bāka pasaulei. Joprojām.
Mēs, kā teica mana sena kolēģe Madlēna Olbraita, esam neaizstājama nācija.
Šovakar visā pasaulē ir nevainīgi cilvēki, kas cer uz mums. Mūsu dēļ viņi tic labākai dzīvei. Viņi izmisīgi vēlas, lai mēs viņus neaizmirstam. Un kuri gaida uz mums.
Šis laiks ir ārkārtīgi svarīgs.
Es zinu, ka mums mājās ir domstarpības. Mums tās ir jāpārvar. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sīkumaina, partejiska, dusmu politika traucē mums kā dižai nācijai pildīt savus pienākumus. Mēs nevaram un neļausim uzvarēt tādiem teroristiem kā “Hamās” un tādiem tirāniem kā Putins. Es atsakos to pieļaut.
Šādos brīžos mums jāatgādina, mums jāatceras, kas mēs esam. Mēs esam Amerikas Savienotās Valstis. Amerikas Savienotās Valstis. Nekas, nekas nav pāri mūsu spēkiem, ja mēs to darām kopā.
Mani amerikāņu līdzgaitnieki, paldies par jūsu laiku.
Lai Dievs svētī jūs visus, un lai Dievs sargā mūsu karavīrus.
Sagatavoja Bens Latkovskis, Neatkarīgā
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kur rinkeviča uzruna latvāņu tautai?
Viņam tagad jāiepazīst māteszemi
Rīgas pilē tak nau ovālā kabineta
Citur raksta, ka sorosītiem gaidāmas pārmaiņas.
Pasakiet tak viņam, ka nav Latvijas. Ir Latkrievija. Amērikai vajadzētu atbalstīt mūsu centienus apvienoties ar lielo māsu Baltkrieviju. Tas nepieciešams vēsturiskā taisnīguma vārdā. Latvaņi un buļbas kopīgi var labāk stiprināt demokratiskuma pamatus un kļut par uzticamu sabiedroto Amērikai ciņā ar terorismu un naudas atmazgāšanu.
Cik lasīju wikipedijā par tā reģiona vēsturi, tad Izraēla atbilst Krievijai un Palestīna Ukrainai. Mēs taču atceramies, kā pirms gada visi nosodīja Krieviju, ka iebrūk citas tautas zemē, okupē teritorijas, notiekot kara noziegumi. Man jautājums Latvijas televīzijas propagandas upuriem, kā tas sanāk ka rietumvalstis nesniedz palīdzību Palestīnai, lai Palestīna atkarotu savas vēsturiski zaudētās teritorijas? Kāpēc Izraēlai neuzliek sankcijas, kāpēc Izraēlu nesauc par okupantu? Ukrainai taču līdzvērtīgā situācijā sniedz visu palīdzību. Teiksiet ka palestīņi pirmie iebruka Izraēlā? Es teikšu ka tas atbilst Ukrainas pavasara pretuzbrukumam. Vairāk gan tas atgādina Latvijas partizānu pretošanos pēc WW2, jo ne jau Palestīnas tauta gāja uzbrukumā.