ASV izstāšanās no NATO aizsardzības plānošanas – ko tas nozīmē reālajā dzīvē

ĒRIKS NĪLESS KROSS, bijušais Igaunijas izlūkdienesta direktors, Parlamenta deputāts

Vairāki draugi ir norādījuši, ka ASV nav draudējusi izvest savus konvencionālos spēkus no Eiropas, bet ir „tikai” norādījusi, ka varētu izstāties no NATO aizsardzības plānošanas mehānismiem. Tas var šķist nekaitīgi. Ikvienam, kas pazīst militāro realitāti, tas tā nav.

Faktiski Eiropai būtu daudz drošāk, ja ASV izvestu fiziskos spēkus, bet paliktu NATO aizsardzības plānošanas sistēmā.

Šeit ir izskaidrots, ko tas nozīmē reālajā dzīvē.

Ja sabiedrotais izstājas no kolektīvās aizsardzības plānošanas, tas faktiski norāda, ka tas nevarēs uzticami cīnīties kopā ar jums — un ka jums nevajadzētu rēķināties ar tā spēkiem, iespējām vai teritoriju savos aizsardzības plānos. Tas izklausās vienkārši, bet reālās sekas ir milzīgas un skar visas militārās, politiskās un ekonomiskās dzīves jomas.

Tātad — notiks šādi:

1. Plānošanas integrācijas zaudēšana nozīmē paredzamā militārā atbalsta zaudēšanu. Kolektīvā aizsardzības plānošana (tas ir, „NATO aizsardzības plāns”) nosaka. Starp citu, nav tāda „aizsardzības plāna”, plānošanas process IR aizsardzības plāns, tas ir nepārtraukts process, kas tiek pastāvīgi uzlabots, pielāgots, apmācīts utt.

Tas nosaka:

• Kas cīnās kur;
• Ar kādām vienībām;
• Cik ātri;
• Kas pastiprina ko;
• Kā tiek izmantota loģistika, gaisa telpa un bāzes;
• Kas komandē ko.

Ja kāda valsts izstājas:

• Vairs nevar pieņemt, ka tās spēki ieradīsies;
• Aizsardzības plānā vairs nevar piešķirt tiem uzdevumus;
• Aizsardzības plāni jāpārstrādā, neiekļaujot šo valsti.

Tas vien jau liek veikt masveida pārskatīšanu visos reģionālajos aizsardzības konceptos.

2. Teritorijas zaudējums aizsardzības plānošanai (tas nešķiet problēma, ja ASV izstājas, bet domājiet par komandcentriem, gaisa bāzēm, krājumiem utt.)

Kolektīvā plānošana paredz:

• Piekļuvi gaisa telpai;
• Ostu, lidlauku un loģistikas koridoru izmantošanu;
• Krājumus sabiedroto teritorijā;
• Iepriekš izvietotu aprīkojumu;
• Pārlidošanas tiesības pastiprinājumiem

Ja valsts izstājas no plānošanas:

• Jūs nevarat plānot spēku pārvietošanu caur tās teritoriju;
• Jūs nevarat paļauties uz tās bāzēm gaisa operācijām;
• Jums var būt jāaizstāv teritorija ap to, nevis kopā ar to.

3. Komandas un kontroles integrācijas zaudējums

Aiziešana nozīmē:

• dalības trūkumu komandstruktūrās;
• dalības trūkumu apvienotajos štābos;
• dalības trūkumu kopīgajos komunikāciju tīklos.

Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka jūs vairs nevarat dalīties ar informāciju vai reāllaika datiem. Tie kļūst par „ārējiem dalībniekiem”, pat ja formāli joprojām ir aliansē.

4. Sadarbspējas zaudēšana.

Kolektīvās aizsardzības plānošana veicina:

• kopīgus standartus (STANAG);
• kopīgas mācības;
• kopīgu loģistiku;
• saderīgas munīcijas un sistēmas;
• integrētu gaisa un raķešu aizsardzību.

Ja viens sabiedrotais izstājas:

• Jūs pārtraucat kopīgas mācības (vai veicat bezjēdzīgas mācības, kas nav saistītas ar reālu apdraudējumu);
• Jūs zaudējat taktisko pieredzi;
• Jūs pārtraucat kopīgu standartu uzturēšanu;
• Jūs zaudējat spēju efektīvi cīnīties kopā;
• Militārās struktūras atkal kļūst svešas viena otrai.

5. Pastiprinājuma termiņu zaudēšana.

Visi aizsardzības plāni ietver spēku izveides termiņus:

• X brigādes līdz 7. dienai;
• Y gaisa eskadras līdz 3. dienai;
• Jūras spēki līdz 10. dienai.

Ja kāda valsts izstājas:

• Tās termiņi tiek izņemti no modeļa.
• Visas pastiprinājuma plūsmas jāpārrēķina.
• Pārējiem sabiedrotiem jāaizpilda robs (ja var).

Piemēram:

• Ja ASV izstājas no NATO plānošanas, Eiropai jāaizstāj tankkuģi;
• AWACS;
• ISR;
• smagās brigādes;
• gaisa transports;
• raķešu aizsardzība.

Tas nav iespējams īstermiņā.

6. Kolektīvās loģistikas zaudējums.

Mūsdienu karadarbība ir loģistikas intensīva:

• munīcija;
• degviela;
• medicīniskā palīdzība;
• apkopes darbi;
• rezerves daļas;
• transportēšana.

Izstāšanās nozīmē:

• Šī sabiedrotā loģistikas sistēma vairs nav saistīta ar koalīciju.
• Jūs vairs nevarat paļauties uz viņu noliktavām, kravas automašīnām, dzelzceļu, ostām.
• Viņi vairs nevar paļauties uz jūsu.
• Tas ievērojami palielina kara izmaksas un ātrumu.

7. Juridiskās un politiskās sekas.

Kolektīvās aizsardzības plānošana IR 5. panta operatīvā izpausme, bez tās 5. pants ir tikai vārdi uz papīra.

Ja viens sabiedrotais izstājas no plānošanas:

• Tas netieši norāda uz samazinātu gatavību īstenot 5. pantu praksē;
• Sabiedrotie sāk ignorēt savas politiskās saistības;
• Uzticība mazinās;
• Jums jāplāno “divpakāpju alianse”: aktīvie aizstāvji un pasīvie aizstāvji. Tas ir ārkārtīgi bīstami: alianse sabruks nevis līgumu pārkāpšanas dēļ, bet gan uzticamības sabrukuma dēļ.

8. Ietekme uz izlūkošanu

Izlūkošanas informācijas apmaiņa ir atkarīga no:

• uzticības;
• kopīgas draudu uztveres;
• operatīvām vajadzībām.

Ja kāda valsts izstājas no aizsardzības plānošanas:

• tā zaudē piekļuvi augstas kvalitātes kopīgai izlūkošanas informācijai;
• partneri vairs nesniedz tai konfidenciālu informāciju;
• Situācijas izpratne kļūst asimetriska;
• Tā var tikt „izslēgta” no krīzes reaģēšanas cikla;
• Tas rada politisko izolāciju un operatīvo aklumu. Varētu šķist, ka Eiropai šeit ir zaudējumi, bet tas attiecas uz abām pusēm un smagi skartu ASV

9. Uzticamības izmaksas sabiedrotajam, kas izstājas. Nezinu, vai kādam vairs tas rūp, bet, pie velna.

Reālajā dzīvē:

• partneri jums uzticas mazāk;
• pretinieki jūs vairāk pārbauda;
• jūsu atturēšanas spēks samazinās;
• jūs riskējat tikt uzskatīts par neuzticamu;
• jūsu balss alianses politikā zaudē nozīmi.

Kad sabiedrotais izstājas no plānošanas, citi sabiedrotie sāk:

• izslēgt to no savas iekšējās plānošanas;
• veidot apakšalianses bez tā;
• vairs nepaļauties uz to;
• gatavoties krīzes scenārijam, kurā tas nedara neko;
• Tā sākas fragmentācija.

Tātad. Ja sabiedrotais izstājas no kolektīvās aizsardzības plānošanas, tas faktiski izstājas no alianses militārās realitātes. Vairs nevar paļauties uz tā spēkiem, teritoriju, gaisa telpu, izlūkošanu, loģistiku un komandstruktūrām.

Citiem sabiedrotajiem ir jāpārstrādā aizsardzības plāni bez tā, palielinot risku, izmaksas un neaizsargātību. Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka alianse sāk darboties bez šī locekļa — pat ja tas formāli paliek tajā.

Avots: platforma X

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!