Asiņainā nauda: Latvijas eksports uz Krieviju joprojām liels

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels – kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm – tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk – sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Tāpat sankcijas piemērotas arī pret Baltkrieviju – Latvijas gadījumā eksports uz Baltkrieviju nav pārāk liels, tomēr arī tas laika gaitā nav būtiski mazinājies un joprojām salīdzinoši liels ir farmaceitisko izstrādājumu un medicīnas instrumentu eksports, informē Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka ilgstoša problēma tirdzniecībā ar Krieviju un Baltkrieviju bija tāda, ka daļu preču, kuras nebija atļauts eksportēt uz Krieviju, drīkstēja eksportēt uz Baltkrieviju, līdz ar to šo preču eksporta uz Krieviju ierobežojums faktiski strādāja ļoti vāji. Šo situāciju gan ir atrisinājusi jaunākā sankciju kārta, kura tika pieņemta šajā vasarā, tomēr vēl augustā šīs problēmas sekas bija redzamas.

Laicīga ierobežojumu nesalāgošana Krievijai un Baltkrievijai ļāva turpināt vieglo auto, piekabju un puspiekabju iegādi no Eiropas līdzīgā vērtībā kā pirms kara, norāda Mirošņikovs. Tomēr, lai arī tagad vismaz šis caurums ir aizlāpīts, jaunākā sankciju kārta ierobežo vien aptuveni desmito daļu no eksporta uz Krieviju – laika gaitā mazinās jaunieviesto sankciju vēriens, bet piegādes ķēdes spēj pielāgoties dažādām situācijām.

“Nenoliedzami liela un šķietami neatrisināma problēma līdz šim bijusi tirdzniecības ierobežojumu apiešana caur trešajām valstīm, visbiežāk caur tādām Krievijai tuvām valstīm kā Kazahstāna, Kirgizstāna, Kaukāza valstis, Uzbekistāna – uz visām šīm valstīm ES eksporta apjomi pēc 2022.gada sākuma krietni pieauga, īpaši preču grupās ar sankcijām pakļautām precēm,” raksta Mirošņikovs.

Viņš skaidro, ka ES eksporta uz Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju pieaugumu visvairāk veidojušas sankcijām pakļautās preces, kuras vēl joprojām tiek eksportētas lielos apjomos.

Latvijas gadījumā šī tendence ir nedaudz pierimusi, pēc lielāka kāpuma 2022. un 2023.gadā eksports uz Armēniju un Kirgizstānu ir būtiski sarucis, tomēr eksports uz Kazahstānu turpinās, norāda Latvijas Bankas ekonomists. Mirošņikovs vērš uzmanību, ka daļa no šīm precēm ir tādas, kurām ir noteikts ierobežojums par reeksportu no trešajām valstīm uz Krieviju. Piemēram, tas attiecas uz augustā no Latvijas eksportētiem rūteriem trīs miljonu eiro vērtībā – šāds apjoms kontrastē ar situāciju pirms pāris gadiem, kad šo preču eksports gandrīz neeksistēja.

Ekonomists pieļauj, ka reeksporta kontroles uzraudzība varētu būt klupšanas akmens šo ierobežojumu efektīvai darbībai, jo preces galā var mainīt īpašnieku vēl vairākas reizes, sākotnējam saņēmējam nemaz “nezinot”, ka preces pēc tam nonāk Krievijā. Vai arī šīs preces nemaz nenonāk līdz gala saņēmējam – jārēķinās, ka, lai preces no Eiropas nonāktu Centrālāzijā, jāšķērso Krievija.

Arī Latvijas un ES tirdzniecības rādītājos vēl ir virkne preču, ar kuru importu finansējam Krievijas kara mašīnu, atzīst Mirošņikovs. Lai arī Latvijas imports no Krievijas būtiski saruka pēc dabasgāzes importa aizlieguma un pārējās preču grupās tas ir ļoti mazs, tomēr kaut kādā apjomā imports joprojām turpinās, un tātad turpinās arī naudas plūsma Krievijas virzienā.

Ekonomists skaidro, ka starp lielākajām importa grupām palikusi atsevišķu veidu gāze, piemēram, propāns, kura piegādē Krievija ir pārliecinoši lielākais partneris, raisot jautājumus, vai tiešām citur to nav iespējams dabūt. Tomēr Mirošņikovs atzīst, ka daudzās jomās, kurās Latvija agrāk bija vairāk vai mazāk atkarīga no Krievijas resursiem, situācija nu ir krietni citādāka – dabasgāze nāk no sašķidrinātās dabasgāzes termināliem Baltijas kaimiņos, arī lētās koksnes imports kokrūpniecības uzņēmumos aizstāts ar citu.

Arī ES kopumā no Krievijas importē krietni mazāk, tomēr gāzes imports joprojām turpinās. Ekonomists skaidro, ka pēdējā laikā jūtama ietekme bijusi tarifiem uz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem. Tiešā veidā redzama ietekme arī ierobežojumiem naftas importam un citiem resursiem, kuri Krievijai tradicionāli dod lielus ienākumus. ES naftu arvien vairāk importē, piemēram, no Kazahstānas – 90% no ES importa no Kazahstānas ir tieši naftas produkti. Pēc 2022.gada sākuma ES pieauga arī citu sankcijām pakļautu preču imports no Krievijai tuvajām valstīm, piemēram, koksnes izstrādājumi, kuri it kā bija no Kazahstānas, kas gan laika gaitā ir mitējies un ir salīdzinoši mazos apjomos pret naftas produktiem, norāda Mirošņikovs

“Lai gan rietumu saites ar Krieviju laika gaitā ir samazinājušās un Krievija šķietami ieguvusi partnerus citviet, tas nebūt nenozīmē, ka Latvijai un Eiropai vairs nav problēmu šajā jautājumā. Jautājumus rada gan vēl joprojām eksistējošās saites – Latvijas gadījumā par izteikti daudz Krievijai piegādātajām luksusa precēm. Tās ļauj Krievijas elitei turpināt ierasto dzīvi,” uzsver Mirošņikovs.

Viņš piebilst, ka Latvijai joprojām ir augsti tirdzniecības rādītāji ar tādām Krievijai tuvām valstīm kā Kazahstānu, bet ES kopumā – ar gandrīz visām Centrālāzijas un Kaukāza valstīm, un īpaši lieli tirdzniecības apjomi joprojām ir tieši sankcijām pakļauto preču grupās.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!