Apglabāt mirušos ir dārgāk nekā būvēt bumbu patvertnes – Ukrainas militārie eksperti aicina Latvijā aktīvāk strādāt pie civilās aizsardzības spēju stiprināšanas

Kads no video/ Linda Ozola "X"

Ukrainas militārie eksperti, kuri šobrīd viesojas Latvijā, aicina mūs aktīvāk strādāt pie civilās aizsardzības spēju stiprināšanas. Otrdien Rīgas domē aizvadīts pirmais no kopumā sešiem semināriem, kurā pieredzējuši Ukrainas eksperti pauda, ka Latvijai darāmo darbu daudz. Nepieciešama aktīvāka praktiskā iedzīvotāju apmācība, lai katrs pilsonis zinātu, kā tam rīkoties krīzes situācijās, tāpat ukraiņi aicina Latviju neatlikt patvertņu būvniecību, jo tas varot maksāt dārgi, vēsta TV3 Ziņas.

Apglabāt mirušos vai ārstēt cietušos ir dārgāk nekā būvēt bumbu patvertnes. Ukrainas militārie eksperti, kuri ieradušies Latvijā, aicina aktīvāk strādāt pie civilās aizsardzības spēju stiprināšanas.

Rakstīt dokumentus un civilās aizsardzības plānus ir labi, taču nekas neatsver pēdējo gadu Ukrainas pieredzi. Šādu viedokli pauž Ukrainas atbalsta biedrība “Tev”, kas Rīgas domē, klātesot virknei pašvaldības, operatīvo dienestu darbinieku un arī Zemessardzei, rīkoja semināru par ukraiņu pieredzi civilās aizsardzības jomā.

Viens no galvenajiem viesiem – Sergejs Krivonos. Ukraina armijas ģenerālleitnants. Viņš ir bijušais Ukrainas Speciālo operāciju spēku vadītāja vietnieks, kura vadībā 2022. gada februārī tika organizēta Hostomeļas lidostas aizsardzība. Viņš šodien sanākušos aicināja maldīgi neuzskatīt, ka Krievijas vēlme atjaunot impērijas robežas ir apstājušās Ukrainā.

“Draugi, nemāniet sevi, ka neviens jums nekad neuzbruks. Un, kamēr jums ir iespēja, gatavojaties karam! Es ļoti gribu, lai jūsu valstī nekad nebūtu kara. Bet karš nebūs tad, kad katrs krievs zinās, ka katrā dzīvoklī ir ieroči un katrā ciemā ir motivēti un apmācīti cilvēki, kas konkrētā brīdī zinās, kādā veidā viņiem aizstāvēt savu valsti, savu ielu, ciemu un māju,” teica Krivonos.

Latvijā šobrīd masveida iedzīvotāju izglītošana civilās aizsardzības jautājumos nenotiek, taču Ukrainas eksperti uzskata, katram būtu jāzina sava loma un rīcība krīzes situācijā, un to diemžēl iemācīt vien ar drukātu bukletu palīdzību nav iespējams. Un tāpat sevi pasargāt nevar, ja nav bumbu patvertņu. Ukraiņi to, ka Latvijā tās aizvien netiek būvētas, sauc par kļūdu, kas var maksāt dārgi.

“Naudas daudzums, ko jūs izmantosiet, lai uzceltu kvalitatīvu patvertni, jebkurā gadījumā būs daudz mazāks nekā tiks izmantots iedzīvotāju apglabāšanai un ārstēšanai. Tūkstošiem cilvēku Ukrainā ir gājuši bojā. Un šī pieredze rāda, ka katrā māja vai blakus vietai, kur dzīvo cilvēki, ir jābūt kvalitatīvai bumbu patvertnei. Ir jāuzdod jautājumi valsts varas iestādēm, kāpēc joprojām normālā līmenī nav pacelts jautājums par bumbu patvertnēm?” vaicāja Krivonos.

Savukārt Rīgas priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai!”) norādīja: “Mums šobrīd ir šīs iezīmētās pielāgotās, bet vai iesim arī tālāk? Protams, mums bez tā apzinātā darba un tīkla, mēs uz nākamo gadu plānojam arī finansējumu labiekārtošanai un pielāgošanai. Bet te mēs runājam par droša patvēruma vietām. Ja runa ir par jaunām patvertnēm, kas būtu būvējamas, tad, kas man ir zināms, mums top filharmonija. Mēs kā pašvaldība esam pateikuši, ka gribam ieplānot tur reālu bumbu patvertni.”

Kamēr patvertņu plāni vēl top, ir gan darbi, ko var un vajagot veikt šobrīd. Ukrainas pieredze liecina, konflikta apstākļos svarīga ir arī nevalstisko organizāciju iesaiste un dažādu brīvprātīgo formējumu veidošana, kas potenciālā krīzē var palīdzēt kā karavīriem, tā civilajiem. Tāpat ukraiņi uzskata, Latvijai aktīvāk jāvēršas pret tiem, kuriem aizvien tuva Krievija.

“Piektā kolonna jums ir. Un viņa ir pietiekami aktīva. Aktīvāk jūs strādāsiet pie nacionālpatriotisma stiprināšanas, jo piektajai kolonnai būs mazāk iespēju strādāt un rīkoties,” teica Krivonos.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Antuāns Jeblāns
Antuāns Jeblāns
4 s. atpakaļ

A kas tad mūs bumbos? Pūķins jau ir sakāvis Ukrainu un tagad uzbruks mums?
Japāna arī sparīgi mīnē jūru? Kanāda evakuē polārlāčus uz Antarktīdu?
Somija evakuējusies jau uz Zviedriju?
Kad vajadzēja gatavoties karam tad ne tikai ignorēja visu notiekošo, bet pat turpināja tirgoties ar Krieviju. Tas bija pirms 10 (!) gadiem! DESMIT!
Veljoprojām turpina tranzītu ar Krieviju, atļauj lidot pāri Latvijai visiem tiem krievu “tūristiem”, bet tai pašā laikā brēc “vai vai vai krievsi nāk!”
Īblāni.

Gaļina
Gaļina
13 s. atpakaļ

Galvenais jau ir pašsbilžu un fotosesiju skaits- jā vienmēr ir jāizšķiras par svarīgāko

Warfare
Warfare
15 s. atpakaļ

Varbūt šiem ekspertiem vajadzētu pievērsties situācijai pašu mājās, nevis bāzties ar savam pamācībām un uzskatiem, kur nevajag?