Zviedrija, reaģējot uz potenciālā agresora Krievijas draudiem, saprot, ka nepieciešams sagatavoties ļaunākajam notikumu scenārijam, kas vēl pirms dažiem gadiem nešķita ticams. Ir atjaunots obligātais militārais dienests, notiek bruņoto spēku vienību reorganizācija. Tāpat ir jāsāk domāt par to, kāds kaujas lauks izskatīsies 2020. gadā.
Tā intervijā portālam TVNet pauž Zviedrijas Aizsardzības komisijas vadītājs, sociāldemokrāts un bijušais aizsardzības ministrs un parlamenta (Riksdaga) spīkers Bjorns fon Sidovs (Björn von Sydow).
Jēdziens totālā aizsardzība Zviedrijā tiek saprasts kā veids, kādā pieņemt lēmumus kara laikā, salīdzinot to ar miera apstākļiem. Jautājums ir par to, kādai jābūt sistēmai, kas nodrošina valdības spēju vadīt visas valsts iestādes kara laikā. Miera apstākļos Zviedrijā valsts iestādes lielā mērā strādā autonomi. Taču kara gadījumā ir nepieciešama valsts darba koncentrācija, aptverot pašvaldības un arī uzņēmējus. Piemēram, transporta nozarē ir jāspēj prioritizēt noteiktus transporta veidus. Arī slimnīcas jāpadara par prioritārām.
Situācija ir pasliktinājusies, portālam norāda Zviedrijas Aizsardzības komisijas vadītājs. Līdz ar [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina atgriešanos pie varas 2012. gadā apstākļi kļuvuši aizvien uztraucošāki. Ar [Krievijas] iebrukumu Krimā un militārām operācijām Austrumukrainā, karš ir atgriezies atpakaļ Eiropā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta atturēšanas politikai – agresijas atturēšanai. Ir pazīmes, ka šāda politika strādā, taču mēs nevaram to zināt pilnībā, atzīst Bjorns fon Sidovs. Tādēļ ir jābūt attiecīgām spējām gadījumam, ja nelaimīgs lēmumu pieņemšanas process var novest pie kara.
Mums ir nepieciešams sagatavoties. Arī mūsu kaimiņi dara to pašu. Potenciāls agresors ir Krievija. Zināmā mērā mēs esam atgriezušies Aukstajā karā, ar karstā kara elementiem. Eiropa ko tādu nebija pieredzējusi pat pašos vēsākajos Aukstā kara starp Padomju Savienību un Rietumu pasauli periodos.
Zviedrija militārā ziņā ir nepievienojusies valsts. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī esam parakstījuši Lisabonas līgumu, kurā deklarējam, ka esam gatavi būt solidāri ar citām dalībvalstīm, intervijā pauž aizsardzības ministrs. Līguma sekas ir kolektīvā aizsardzība agresijas gadījumā. Mēs neredzam nevienu citu aktieri Ziemeļu puslodē, mūsu pasaules daļā, kā vien Krieviju, kas varētu agresiju īstenot. Solidaritāte un kolektīvie pasākumi ir mūsdienu Zviedrijas politika, viņš turpina.
Zviedrija nesen ir akceptējusi jaunu aizsardzības politiku. Valdība ir nolēmusi palielināt finansējumu aizsardzības nozarei. Galvenais uzsvars ir uz dažiem jautājumiem – organizēt mūsu bruņoto spēku vienības tādā veidā, lai tās būtu operacionālas, un piemeklēt tām atbilstošo personālu. Valdība ir arī atjaunojusi obligāto militāro dienestu un rīko armijā dienējušo rekvalifikāciju. Šogad ir arī paredzēti līdzekļi civilajai un totālajai aizsardzībai. Mūsu komisija gada beigās sniegs savu atzinumu par šo procesu, bet nākamā gada maijā – jaunu ziņojumu, kas būs veltīts Zviedrijas militārajām spējām un 2020. gada kaujas laukam.
Kādu Zviedrija paredz 2020. gada kaujas lauku? Vai lielām armijām vai tanku kaujas grupām ir nākotne? Saistībā ar šo jautājumu ļoti interesantas diskusijas notiek Norvēģijā, norāda Zviedrijas aizsardzības ministrs. Viena no skolām ir pārliecināta, ka joprojām ir vieta tādām armijas vienībām, kādas ir pierastas mūsdienās vai bija standarts pirms desmit gadiem. Savukārt cita skola uzskata, ka nākotnes karadarbībā liela uzmanība tiks pievērsta tālas darbības raķetēm vai artilērijai, ar kuru no attāluma notiks cīņa pret ienaidnieka armiju. Tādējādi samazināsies pieprasījums pēc individuāla karavīra. [..] Mēs iepazīsimies ar norvēģu pētījumiem un tos turpināsim, intervijā pauž fon Sidovs. Taču, visticamāk, nākotnē būs nepieciešamība pēc sauszemes spēkiem, tomēr jautājums būs – kāda? Pastāvot dažādu dronu sistēmām, parādīsies jautājums par pilotētu gaisa spēku nepieciešamību. Cik tālu droni var būt alternatīva pilotētiem gaisa kuģiem.
Pilnu interviju var izlasīt portālā TVNet.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi