JURĢIS LIEPNIEKS
Analizējot Krievijas uzbrukumu ar droniem Polijai, ekspertu vairuma viedoklis ir tāds, ka Krievijas mērķis ar šo akciju un tai sekojošajiem gaisa telpas pārkāpumiem un droniem virs Skandināvijas lidostām, Vācijas militārajiem un enerģētikas objektiem, ir panākt, lai Eiropa vairāk iegulda līdzekļus pati savā pretgaisa aizsardzībā un mazāk šo pretgaisa aizsardzības līdzekļu atvēlē Ukrainai.
Iespējams, lai gan man personīgi tas nešķiet acīmredzami. Tāpat tiek minēts, ka šo akciju mērķis ir iebaidīt un sēt paniku – proti, parādīt NATO un ES valstīm, CIK neaizsargātas tās šobrīd ir. Cik ļoti tās nespētu izdarīt pilnīgi neko, ja pret tām Krievija vērstu tādu uzbrukumu, kādu tā katru nakti vērš pret Ukrainu ar simtiem dronu un desmitiem raķešu. Ukraiņi spēj notriekt virs 80% no šiem mērķiem. Polija savukārt spēja notriekt 20%, turklāt ar paņēmieniem, kas nav ilgtspējīgi un arī izbeigtos īsā laikā. Iebaidīšanas mērķim es ticu vairāk, jo tas atbilst tai loģikai, kas vieno daudzus iepriekšējos Krievijas lēmumus un ir arī saprotams un vienkāršs konfliktu psiholoģijas elements. Katrs huligāns, bulijs un bandīts cenšas iebiedēt, lai viņam atdod maciņu, vai ko nu viņam vajag, labprātīgi. Pat ja neatdod labprātīgi, bailes var būt elements, kas būtiski grauj pretinieka garu, spēju un vēlmi cīnīties.
Taču paanalizēsim argumentu par to, ka plāns ir resursu atvilkšana uz NATO robežām un to mazāka novirzīšana Ukrainai. Tādā gadījumā, lai šāda stratēģija būtu veiksmīga, Krievijai ir jādara kaut kas vairāk, nekā daži droni virs Dānijas vai daži iznīcinātāji virs Igaunijas uz dažām minūtēm. Jā, mēs redzam, ka poļi ir steigā izveidojuši operatīvo komandu kopā ar ukraiņiem cīņai pret droniem, dāņi dara to pašu. Citas NATO valstis steigšus uzsāk sadarbību ar Ukrainas militārajiem spēkiem, kuriem vienīgajiem pasaulē ir kompetence cīnīties pret modernajiem draudiem, kurus rada Krievijas dronu tehnoloģijas, šīm aktivitātēm noteikti būs rezultāts un dažu gadu laikā NATO uzaudzēs spējas jau sākt cīnīties ar šiem draudiem, taču vai tas reālistiski atņems kaut ko no potenciālās rietumu palīdzības Ukrainai? Nedomāju. Ja tiešām Krievija vēlas sasaistīt NATO un Eiropas resursus NATO austrumu flangā, tad tai ir nepieciešama kaut kas līdzīgs Daugavpils tautas republikai, zaļie cilvēciņi Terehovā un tamlīdzīgi, nevis daži droni bez sprāgstvielām.
Ir vairākas versijas par šādas operācijas aprisēm, par kurām es esmu rakstījis jau vairākkārt.
Piemēram, varētu tikt izprovocēta nosacītās Daugavpils vai Zilupes tautas republikas veidošanās līdzīgi Donbasa scenārijam. Bruņotas “zaļo cilvēciņu” it kā vietējo aktīvistu grupas uzsāktu militāras operācijas kādā no pierobežas pilsētām, kurās dominē krievu tautības iedzīvotāji, pieprasītu atdalīšanos, pašnoteikšanos, referendumu utt. Iespējams, kā atbildi uz kādu provokāciju. Kādu nogalinātu vai piekautu krievu, vai ko tamlīdzīgu. Šīs it kā vietējo grupas publiski pārstāvētu vietējie iedzīvotāji un to līderi, iespējams, jau pašvaldībā pārstāvēti vairāk vai mazāk zināmi Latvijas “leģitīmi” politiķi, kas piedalījušies vēlēšanās, tikuši ievēlēti un tamlīdzīgi. “Zaļo cilvēciņu” kodolu savukārt veidotu vai nu GRU speciālo uzdevumu vienības, vai GRU sastāvā inkorporētās Wagner atliekas, vai jaunveidotas šāda veida vienības ar plašu Rubikon atbalstu. Šādas profesionālas un kaujas pieredzi guvušas vienības nekavējoties atbruņotu vietējo policiju un iesaistītos kaujās ar Latvijas policijas un armijas specvienībām, kas būtu ieradušās novērst nemierus, atbloķēt ceļus un administrācijas ēkas. “Zaļo cilvēciņu” uzdevums būtu nocietināties kādā apdzīvotā vietā vai tās daļā, izmantojot vietējos iedzīvotājus kā vairogu, kā arī izveidot “humanitāro koridoru” pāri robežai ar Krieviju, un pieprasīt Krievijas palīdzību un vietējo krievu tautības cilvēku aizsardzību. “Zaļie cilvēciņi” būtu neparasti kompetenti dronu karadarbībā, kas ļoti apgrūtinātu cīņu ar tiem. Iespējams, tiem izdotos izveidot Ukrainas karam raksturīgās nāves zonas stratēģiski ap sevis kontrolētajām teritorijām. Iespējams, viņi uz ātru roku sarīkotu kādu Terehovas iedzīvotāju referendumu par pievienošanos Krievijai.
Šādas operācijas hibrīdā rakstura mērķis būtu padarīt diskutējamu to, vai vispār ir noticis tiešs militārs iebrukums NATO valstī, kas paredzētu NATO 5. panta iedarbināšanu. Un pat ja tas tiks iedarbināts, katra diena un stunda neskaidrības palīdzētu Krievijai. Šāda riska menedžēšana vismaz sākuma fāzē būtu pilnībā jāveic mūsu pašu spēkiem. (Labā ziņa, ka tieši šī riska novēršanai Latvijas spēki arī ir nopietni gatavojušies, vismaz tā apgalvo visas kompetentās personas un man nav pamata tam neticēt .)
Polijas dronu uzbrukuma piemēra analīze liek domāt, ka Donalda Trampa reakcija arī šoreiz varētu būt: “here we go, un varbūt tie tiešām ir daugavpilieši, nevar zināt, jebkurā gadījumā tā ir Eiropas problēma. Es jūs brīdināju jau sen. Un Latvijā vispār vairāk nekā puse cilvēku ir krievi, viņi paši grib būt Krievijā. Nav labi, ka iet bojā cilvēki, vispār būtu jābeidz karš starp Latviju un Daugavpils tautas republiku. Aicinu puses sēsties pie sarunu galda. Cilvēki mirst pilnīgi bezjēdzīgi.”
Polija ir viena no tām valstīm, ar kurām Trampam vienmēr ir bijušas labas attiecības. Polija ir arī valsts, kuru pirms dronu incidenta Tramps solīja stingri aizstāvēt, taču reaģējot uz incidentu, viņa pozīcija līdz pat šai dienai ir bijusi pilnīgi nekāda. Iedomāties, ka Latvijas gadījumā situācija būtu kardināli citādāka var, bet ir arī pamats šaubām.
Tomēr, pat ja ASV reakcija būtu nogaidoša, citas NATO valstis, visticamāk, sniegtu Latvijai tādu vai citādu atbalstu, tas savukārt dotu iemeslu Krievijai iesaistīties oficiāli, lai glābtu no NATO agresijas drosmīgos krievu tautības cilvēkus, kas cīnās par savām tiesībām Terehovā un Daugavpilī, vai vēl jo vairāk kā atbildi uz triecieniem Krievijas teritorijā. Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārajiem un infrastruktūras objektiem vairākus desmitus tūkstošu lielas krievu armija daļas atklāti pārietu robežu un nostiprinātos pilsētvidē, cenšoties nedot NATO iespējas izmantot savu pārākumu gaisā, savukārt dodot priekšroku tikko kaujās pieredzi uzkrājušajai un skaitliski pārākajai Krievijas armijai.
Vietējie nosacītās Daugavpils krievu tautības iedzīvotāji, tajā skaitā Krievijas pilsoņi, to pārstāvji politiķi, tiktu plaši iesaistīti gan lai ierobežotu jebkādu militāru darbību mērogu, gan lai informatīva kara ietvaros pasniegtu šo visu kā Latvijas vai Igaunijas etniskās sašķeltības izraisītu pilsoņu karu.
Saistībā ar šādiem scenārijiem ir vairāki gan militāri, gan politiski jautājumi, kas tiek diskutēti ekspertu vidē. Militārais – vai Krievijai ir resursi šādam plānam. Nav šaubu par to, ka Ukrainas frontē Krievijai ir vērojams cilvēki trūkums. Grūti iedomājams, ka Krievija varētu atļauties atvilkt karaspēku no turienes. Proti, tā noteikti izmantotu kauju pieredzi guvušus spēkus, taču tos tad vajadzētu ar kaut ko aizvietot Ukrainā. Šobrīd mēs vērojam, ka Krievija pārvieto vienības no viena frontes apgabala uz citu, nevis piesaista rezerves, kas liecina par cilvēku trūkumu. Uzrāvienu cilvēku piesaistē šī gada sākumā daudzi saista ar to, ka gada sākumā pastāvot cerībām, ka karš tūlīt beigsies, daudzi “gudrinieki” izvēlējās parakstīt kontraktu ar armiju un saņemt dāsno parakstīšanas bonusu, cerībā, ka karot nemaz nenāksies vai pavisam īsu laiku, jo teju kuru katru dienu gaidāms pamiers. Šobrīd šādu gudrinieku vairs nav un ne visi Krievijas reģioni spēj izpildīt rekrutēšanas plānu. Būtiski krities arī ziedojumu apjoms armijai un ir virkne citu zīmju, ka atbalsts karam sabiedrībā krītas, un rekrutēt aizvien jaunus brīvprātīgos kļūst grūti.
Tomēr neskatoties uz to visu respektabalais The institute for the Study of War nesen publicēja ziņas, ka jau kopš vasaras Krievija nenosūtot visus svaigi kontraktētos karavīrus uz Ukrainu, bet veidojot stratēģisku rezervi, kuras apmērs uz šo brīdi varētu jau būt daudzi desmiti tūkstoši. Tāpat ir agrākas ziņas no Eiropas izlūkdienestiem par to, ka Krievjas bruņutehnikas ražošanas un atjaunošanas apjomi šogad pāŗsniedz to, kas tiek nosūtīts uz fronti Ukrainā. (Tad kur un kāpēc tie paliek?) Savukārt tas, ka Krievijas dronu ražošanas apjomi ir sasnieguši apjomus, ar kādiem nevar šobrīd līdzināties neviena cita valsts pasaulē, ir visiem acīmredzams. Jautājums par rezervju veidošanu, īpaši dzīvā spēka sadaļā, šobrīd ir visu ekspertu galvenā diskusiju tēma. Tiek salīdzināti bojā gājušo skaitļi ar rekrutēto skaitu, Ukrainas frontēs iesaistīto skaitu, analizēts ISW informācijas avots, uz kuru tie atsaucas utt. Īstas skaidrības vismaz publiski pieejamajā informācijā nav, taču teiksim tā – pamats satraukumam ir, vienkārši ņemot vērā mērogu, ar kādu Krievija operē. Vairāk nekā miljons cilvēku liela armija, teju neizsmeļama mobilizācijas rezerve (iespējamā mobilizācija tuvākā pusgada laikā – vēl viens atsevišķs jautājums, kurā šodien neiesim) – tie ir faktori, kas nekādi neļauj pilnībā izslēgt dažu divīziju parādīšanos negaidītā vietā. Un atcerēsimies, cik niecīga ir Latvijas armija vai pat visas Baltijas armijas kopā ņemtas, cik niecīgas ir mūsu pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējas.
Visi man zināmie militārie eksperti ir vienisprātis, ka lokālā konfliktā ar NATO valsti Krievija spētu šobrīd gūt sākotnējus panākumus, proti, ieņemt teritoriju un nostiprināties, izmantojot priekšrocības, ko tālāk dod aizstāvēšanās. Visi eksperti ir arī vienisprātis, ka ja tas izvērstos par pilna mēroga NATO un Krievijas karu, tad Krievija, protams, zaudētu, taču tas nozīmētu kā minimums augstas intensitātes karu Eiropā. To karu, par kuru Vācijas un Francijas valdības ir brīdinājušas savas veselības aprūpes iestādes, uzdodot gatavoties ievainoto uzņemšanai mērogā tūkstotis cilvēku dienā. Augstas intensitātes karš Eiropā, apmaiņa ar raķešu, aviācijas un dronu triecieniem nozīmētu simtiem tūkstošu mirušo un ievainoto, iznīcinātas infrastruktūras miljardiem eiro vērtībā, absolūti katastrofālas humanitārās un ekonomiskās sekas. Baltijā, ņemot vērā, ka mēs tiktu praktiski atgriezti no ārpasaules un bez dronu un raķešu uzlidojumiem, mums nāktos rēķināties ar pārtikas, medikamentu, degvielas trūkumu.
Jā, arī Krievijai sekas būtu dramatiskas, bet Putins varētu domāt, ka Krievijas sāpju slieksnis ir daudz augstāks un nerēķināties ar grūtībām krievu tautai. Tomēr ticamāk, ka Krievija vismaz pirmajā eskalācijas solī izvēlētos lokālu konfliktu ar NATO valsti, cerot, ka tas nenovedīs pie pilna mēroga kara ar NATO, jo tikai tādā gadījumā Krievijai tas varētu būt acīmredzami izdevīgi.
Domāju, visi piekritīs, ka ASV reakcija ir neprognozējama, lai gan es teiktu, ka Trampa administrācija ir skaidrāk par skaidru, daudzreiz un atkārtoti, visu augstāko amatpersonu personā signalizējusi, ka Narvas vai Terehovas dēļ tā Trešo pasaules karu nesāks. Un vispār Eiropas drošība ir Eiropas problēma. Mūsu tuvākie sabiedrotie, uz kuru palīdzību gan mēs varam cerēt, ir Polija un Skandināvijas valstis. Polija un Somija turklāt ir militārā ziņā vērā ņemamas lielvalstis. Ļoti būtisks jautājums – kāda būs Turcijas reakcija? Vai Turcijas prezidents atcerēsies, kā Latvijas visaugstākās amatpersonas izrīkojās ar viņam pietuvinātas celtniecības kompānijas absolūti necienīgu un negodīgo izmešanu no Rail Baltic celtniecības konkursa ar sadomātiem muļķīgiem iemesliem, neskatoties uz būtiski lētāko cenu, un, šķiet, vienīgi vietējo korumpantu interesēs, vai stāvēs tam pāri?
Domāju, lielāku vai mazāku palīdzību no šīm valstīm mēs varam sagaidīt. Taču cik lielu, kādu un kurā konflikta brīdī? Vai šīs valstis bez Amerikas skaidra atbalsta uzsāks Karaļauču militārās infrastruktūras iznīcināšanu un okupēšanu, Murmanskas loģistikas blokādi, Pleskavas militāro objektu un infrastruktūras bombardēšanu un piebiedrosies Ukrainai triecienos pa Krievijas naftas un enerģētikas objektiem dziļi Krievijā “zaļo cilvēciņu” dēļ Terehovā? Iesaistīsies ielu kaujās Daugavpilī? Jeb tomēr atstās to vairāk latviešiem, turpinot iegūt laiku, kas Eiropai vajadzīgs lai pārapbruņotos? Interpretēs notiekošo kā pretterorisma operāciju nevis karu ar Krieviju, sniegs visa veida atbalstu, bet bez triecieniem pa Krievijas teritoriju? Pievērsīsim uzmanību, ka Dānija pat izvairās minēt Krievijas vārdu saistībā ar droniem virs viņu infrastruktūras. Un kurā brīdī mūsu sabiedrotie iesaistītos? Tiklīdz sākas pirmie nemieri, barikādes, atskan pirmie šāvieni, tiek atbruņota vietējā policija? Nākamajā rītā? Pirms visu apstākļu noskaidrošanas? Varbūt pēc dažām dienām, kad jau notiek intensīvas sadursmes starp Latvijas speciālo uzdevumu vienībām un “zaļajiem cilvēciņiem”? Tad sāks bombardēt Pleskavu un Krievijas pierobežas rajonus, kuros redzama pēkšņa karaspēka koncentrācija? Tiešām? Mēs esam droši par to? Vai tad, kad Latvijas speciālo uzdevumu vienībām neizdodas tikt galā ar “zaļajiem cilvēciņiem”, tie ir nostiprinājušies pilsētā, bet ap to izveidojuši dronu sienu, kā to saucam mēs, un mīnējuši ceļus? Vai vēl pēc nedēļas? Šie nav tik acīmredzami vienkārši jautājumi kā dažiem šķiet.
Es nezinu atbildes uz šiem jautājumiem, domāju, neviens nezina, jo mēs nevaram prognozēt visas dinamiskās detaļas, kas noteiks atbildes. Viens Trampa tvīts var būtiski mainīt situāciju vienā vai otrā virzienā, taču man atkal jāsaka, manuprāt satraukumam ir pamats.
Nākamais politiski/militārais jautājums ir kāpēc Putins varētu gribēt atvērt otru fronti, ja neizdodas sasniegt mērķi jau pirmajā? Un galu galā, visa pasaules militārā vēsture rāda, ka karošana divās frontēs nekad labi nebeidzas.
Nu tie, kas argumentē, ka dronu uzbrukums Polijai bija tāpēc, lai NATO un ES koncentrētu resursus savai aizstāvībai, ir snieguši atbildi. Nosacītās Daugavpils republikas atkarošana tiešām sasaistītu NATO resursus. Pamatā tomēr tāda operācija no Krievijas puses būtu iecerēta tieši tāpat kā ukraiņu iebrukums Kurskas apgabalā. Tikai un vienīgi kā sarunu pozīcijas stiprināšana. Šajā gadījumā – pārtrauciet sūtīt ieročus Ukrainai, es pārtraukšu atbalstīt nosacīto Daugavpils tautas republiku. Piespiediet Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas iekšienē, es pārtraukšu triecienus pa Baltiju un Skandināviju. Protams, tas tā nestrādās, tāpat kā nestrādāja iebrukums Kurskā. Putins, kā vienmēr, panāks pretēju efektu, bet tas jau nenozīmē, ka viņš tā nevarētu rīkoties. Arī iebrukt Ukrainā nebija gudrs un racionāls solis, arī nepieņemt Trampa pasniegto roku un izbeigt karu samierinoties ar esošajiem iekarojumiem nebija gudrs solis. Putins vienu pēc otra sper soļus, kas ir nevis gudri, bet gan pārdroši agresīvi un cita starpā balstās savu spēju pārvērtēšanā un pretinieka nenovērtēšanā. Vai mums ir pamats domāt, ka viņš vairs tā nedarīs?
Nešaubīgi ļoti svarīgs ir konteksts, kurā mēs par to runājam. Vēl pēc diviem gadiem iespēja uzbrukt NATO vairs nepastāvēs. Iespēju logs šiem scenārijiem aizveras, tātad, ja šos, var droši teikt, sen gatavotos plānus izmantot, tad 2026. ir TAS gads.
Nauda beidzas. Lai kā mēs domātu, ka sankcijas un ekonomiskie faktori nespēj mainīt diktatūras un to uzvedību – skat, Irāna, Kuba, Ziemeļkoreja, tomēr tik liela mēroga karam ir nepieciešami līdzekļi un karus zaudē puse, kurai tie beidzas. Un Krievijas ekonomikai pēc 2027.gada tiešām sāks parādīties problēmas, kas sāks ierobežot spēju karot, neskatoties pat uz Ķīnas atbalstu.
Ukrainas frontē nav izdevies gūt stratēģisku izrāvienu, pat neraugoties uz Krievijas dronu spēju ārkārtīgo attīstību.
Ukrainas triecieni Krievijas iekšienē, kas iznīcina enerģētisko infrastruktūru, uzbrukums Brjanskas TEC, kas rāda, ka Ukraina ir gatava atstāt bez siltuma un enerģijas Krievijas pilsētas, ir stratēģiskas izmaiņas kara gaitā, kas liks pielāgoties. Krievijas ziemas tomēr ir pietiekami nopietnas, un iztēloties Krievijā ziemā, veselas pilsētas bez siltuma, ūdens un elektrības, tas ir vairāk nekā nopietns drauds, ar kuru tagad jārēķinās. Un Krievijas pretgaisa aizsardzība, kuru tostarp arī mērķtiecīgi iznīcina ukraiņi, acīmredzami nespēj un nespēs tikt ar šiem draudiem galā. Visus pretgaisa aizsardzības atlikušos spēkus nāksies koncentrēt ap Maskavu un atsevišķiem stratēģiskiem objektiem, padarot visu plašo Krievijas teritoriju aizvien ievainojamāku.
Tātad, rezumējot par kontekstu – Ukrainas frontē ir spēku līdzsvars vai tuvu tam, nauda beidzas, Ukrainai jaunas iespējas, kas ir ļoti sāpīgas, Tramps jau tevi apsaukā par papīra tīģeri, atbalsts karam pašā Krievijā krīt, pretgaisa aizsardzības spējas mazinās – kā šādā situācijā rīkoties? Protams, ka racionāla un gudra rīcība būtu doties atkal pie Trampa un šoreiz ar reālu plānu beigt karu, un to arī izdarīt. Tas ir iespējams. Tagad neapskatīsim šeit visus variantus tam.
Otrs variants – eskalēt. Un tad vēl eskalēt un cerēt visus tomēr iebaidīt, saliekt un pakļaut savai gribai.
Kā jūs domājat, kuru ceļu Putins izvēlēsies?
Manuprāt, nekas neliecina, ka Putins izvēlēsies piekāpties un iet uz mieru (lai gan var jau būt, ka kāds, kurš saprot, ka eskalācija būs beigās Krievijai vēl lielāka katastrofa, var pārliecināt.) Man ir bail, ka Putins eskalēs, un tas nozīmē tiešus draudus mums un Eiropai tuvāko 12-16 mēnešu laikā.
Cerība savukārt saistās ar to, ka daudz nezināmo ir ne tikai mums, bet arī Putinam. Nekāda izlūkdienestu informācija nepalīdz prognozēt, ko parīt domās Tramps. Tā labākajā gadījumā palīdz uzzināt, ko viņš domā šobrīd, taču viņa gadījumā tas neko daudz nenozīmē. Grūti ir prognozēt arī dažādu NATO valstu valdību lēmumus. Nezināmie traucē pieņemt lēmumu. Nezināmie liek atlikt lēmumu un pietiekami ilgi atlikts tas var kļūt novēlots. Tā ir cerība.
Kas notiks vai nenotiks, es nezinu, es tikai izklāstu apsvērumus, kas varbūt var palīdzēt kādam pieņemt savus lēmumus.
Tā kaut kā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Мобилизация в РФ вопрос не веры, а времени Главное организационно-мобилизационное управление вместе со всем остальным генштабом ВС РФ уже второй год мечтает о полноценной мобилизации, которая, как кажется генералам, позволила бы решить задачи по захвату остатков неоккупированной Донецкой области, продвинуться в Харьковской и Запорожской и попытаться дойти до Павлограда в Днепропетровской области. Мобилизация также помогла россиянам создать плотную оборону по всему фронту, в том числе в Брянской, Курской, Белгородской областях, чтобы не допустить повторения украинской операции в Курской области в августе 2024-го. Мечты у военных обычно имеют конкретную форму и называются планами. Мобилизационные планы российского ГШ переверстывались с зимы 2023-24 годов… lasīt vēl »
Bez šādiem avotiem Ukraina arī oficiālajā līmenī brīdina par Krievijas invāzijas sagatavošanu Baltijas valstīs. Tas ka tādas idejas var būt krieviem ir viena lieta, bet pavisam cita ir saprast kādā veidā viņi to spēs realizēt un kādas ir aizkulises šo jautājumu pieņemšanā. Bez tam arī bez Ukrainas rietumvalstu militāristi brīdina par šādiem scenārijiem. Un Zviedrija labāk par jebkādiem YT eksperdiem saprot pašu iespējas un to kas tai ir lai liktu pret Krieviju. Krievija atradīs cilvēkus ko sūtīt nāvē – Zviedrijai ir tikai tie cilvēki kas jau ir.
tu pats esi bistams,suka blatnos?
Uzbrukums Polijai aiztaisa ciet Ukrainai militārās tehnikas piegādes – tas bija viens no uzdevumiem ko Putins līdzīgi Ukrainai nespēja realizēt Sīrijā. Krievijai nav nekādas jēgas uzbrukt NATO valstij un ieņemt Daugavpili, ja Latvijas aizsardzību nodrošina pārdesmit tūkstoši kaujās nenorūdīti kareivji. Pavisam cits svars ir tirgoties ar NATO, ja ir ieņemta jau vesela Latvija, nevis tikai Daugavpils – bez tam Rīgā dzīvo 5x vairāk krievu kā Daugavpilī, kas laprātīgi nodrošinās vairākus bataljonus krievu armijai – tapat kā tas bija Dombasā. Vēl arī nevajag aizmirst WW2 pieredzi, jo latviešus krievi arī var izmantot lai papildinātu savu armiju – tāpat kā tas notika… lasīt vēl »
Ar ko Krievija uzbruks? Ar armiju, kas ir Ukrainā?
Krievam ir jābūt gatavam ēst zāli lai mobilizētos, un sagatavotu armiju, kas spējīga uzbrukt Eiropai – un tas pie situācijas, kad ekonomikā jau ir iestājusies recesija.
Pēc viena zaudēta kara, kurā neviens mērķis nav sasniegts, viņi mobilizēsies un ies karot, atteiksies no savām ērtībām – tai skaitā Maskavā, Sanktpēterburgā un citur?
Krievam ir jēga uzbrukt kādam miestam, un censties parādīt, ka NATO 5. pants ir mīts.
Nepatīkami, bet, pieņemu, ka tiešu draudu gadījumā, krievi ,jā,savilks jostas un kausies. Vēsturiski, ilgos karus tieši šādi ir vinnējuši.Ar masu un spiedienu. Ukrainā šamie iekūlās, jo ukraiņi ir līdzīgs antropotips. Ko nevar teikt par Eiropu, kur desmitgades “miera dūjas” ar “skudru nesamin” politika ,tik atšālējusi vīriešus.. nu, izņemot poļus, somus.., ka pēc aptaujām,piem, Vācijā, labi ja 20% gatavi karot par savu zemi. Jo vairāk, ka minētais 5.pants, vispār neparedz saistības kādu militāri aizstāvēt. Profesionālā armija, protams, iesaistīsies, bet ir daudz par īsu tam, kas redzams šodien Ukrainā.
>Ar ko Krievija uzbruks? Ar mobilizāciju. Krievija tagad praktiski karo ar kontraktniekiem.Krievu militāristu plāns paredz iesaukt 1.5 miljonus pilsētnieku iedzīvotājus(kurus Putins pagaidām nav aizticis) – 300 000 tiek izdalīti Baltijas frontei, 700 000 – Ukrainai un 500 000 paliek vēl rezervē lai izmantotu kur vairāk deg. >Krievam ir jābūt gatavam ēst zāli lai mobilizētos, un sagatavotu armiju, kas spējīga uzbrukt Eiropai – un tas pie situācijas, kad ekonomikā jau ir iestājusies recesija. Jā, tieši tāpat kā mani vecāki LPSR kolhozā strādāja par velti lai PSRS eksportētu labību. Šeit gan galvenā problēma ir tajā, ka Eiropa NAV GATAVA aizstāvēties. Vai tad… lasīt vēl »
Baigās pasakas rakstiet, neko citu nevaru teikt. Tad karos ar visu Skandināviju, tad palikšot 300 000 rezervē u.c. Tad, ka rietumos gatavi karot tikai 10%, un visi kā viens dzīvos zem krieva zābaka :) Diezgan spēcīgas fantāzijas. Munīciju Krievs saražo vairāk, bet rezultāts? Tad jau tās kravas no Ziemeļkorejas – fake news? Somi neesot gatavi karot?? Tas nu arī no pirksta izzīsts. Ja ne tikpat spēcīgi kā Poļi, tad daudz neatpaliek. Krievam ir jāredz par ko iet mirt. Mobilizēt > 1 500 000 cilvēkus, pēc tam kad 1 000 000 jau ir samalti, nav viegls uzdevums. Un viņiem neviens nemaksās… lasīt vēl »
Palasi 2022. gada presi un tos retos cilvēkus kas reālistiski saprata ka tas notiks – tāpat kā šis gaidāmais notikums. Un tas ir piedāvājums ko Krievijas militāristi izteica Putinam 2025. gada 9 maijā un tas ir ukraiņu izlūkdienestu avots. Diemžēl, bet pārāk ticams lai uzskatītu ka tās ir pasakas un ja cilvēki Latvijā vēl 2025. gada tic pasakām par to, ka Krievija neiebruks Latvijā kaut Putina valdīšanas laikā tādi draudi ir regulāri izteikti, tad pasakas stāsti pats sev. Realitāte tomēr ir pavisam cita kurā Latvija nav salīdzināma ar Ukrainu, kurā frontes dziļums pirmajās 3 dienās bija Latvijas platumā.Vienas frontes nodrošināšanai… lasīt vēl »
man bija izbrīns 2022.gadā, kad uzzināju ka krievu spēki ar kuriem viņi iebruka Ukrainā bija 150 000 kareivji… uz Ukrainas teritoriju kur bija nepieciešamas 5-6 frontes – tur vajadzēja vismaz 500 000 kareivjus – tā bija pilnīgākā avantūra, kas 100% balstījās tikai uz Ukraiņu armijas vadītāju korumpētību un nodevību, kas tajā laikā atradās Ukrainas armijas vadībā(ar kuriem Zeļenskis tika galā vēlāk) un kad varēja novērot to, ka Ukraiņu armijas daļas padevās krievu armijai – īpaši Krimas pussalas apkaimē un vēlāk šie nodevēji tika iesaistīti Krievijas armijas sastāvā. Bet kaut kas nogāja greizi – pateicoties Azov armijai, kas tika veidota neatkarīgi… lasīt vēl »
Vēl viena svarīga lieta ko cilvēki nesaprot – Baltijas valstu iekarošanas gadījumā uz turieni masveidā dosies krievi apgūt nesagrautos īpašumus – tajos tiks nometinātas Krievijas armijā dienošo radinieku ģimenes. Būs ne tikai krievu un burjatu kaimiņi, bet arī Kaukāziešu mafija, kas laupīs auto, kurus pārdos tālāk Krievijas tirgū. Pilnīgi to pašu varēja novērot Doņeckas apgabalā un Mariupolē, kuras pat nav ukraiņu armijas darbības zonā un kur pat notiek relatīvi miermīlīga dzīve. Krievu armija balstās uz kaŗa laupījuma iegūšanu – tā arī nav maza motivācija kontraktniekiem, tāpat kā darīt ko grib ar civiliedzīvotājiem. Vienīgā cerība, ka lielākā daļa orku patiešām tālāk… lasīt vēl »
Nu atliek medāli sev uzkārt kaklā un paziņot ka esi visgudrs, un palikt pie visi citi ir ar ‘ierobežotu zināšanu līmeni’.
Militāristi viņam teica, ka ‘Kijeva’ 3 dienās – un visi tam ticēja, tai skaitā rietumos – tādi kā tu, un paši krievi.
Tagad viņi karošot ar visu Skandināviju, ieņems visu Baltiju, un visa Eiropa esot gatava dzīvot zem krieva zābaka. Pat Francija, un UK, kurām ir kodolieroči.
Un krievs parastais pēkšņi noticēs, ka ir visvarens, un arī ies mirt.
Nav jādomā ‘varianti’, jāstājas Zemessardzē, un jābūt gatavam sist krievus, ja būs tāda vajadzība.
Man nav nekāda nodoma lai pārliecinātu to, ka es esmu gudrāks par tevi – varbūt kāds cits izlasīs manus komentārus un padomās par šīm lietām. Un nemelo, suns – nekur neesmu pieminējis, ka Kijeva 3 dienās krieviem bija iespējama. Un ir stulbi iedomāties par Krievijas iebrukuma neiespējamību 2022. gadā ja ASV bija pirmā kas izvāca visus savus diplomātus no Kijevas un neviena valsts neko reālu nedarīja lai mazinātu Krievijas vēlmi iebrukt. Atšķirībā no citiem man izgaisa šaubas par to, ka ukraiņi kādu dienu svinēs uzvaru – un pat pilnīgi iespējams, ka viņi arī svinēs Krievijas beigas un pilnīgāko Krievijas sabrukumu,… lasīt vēl »
Veselu kluci te nolicis esi, kur kaut kādas sakarīgas domas arī ir, bet kopumā – smagi smird.
Ukraina sagaidīšot Krievijas beigas, bet krievi arī vienlaicīgi sabruks, kaut būs ieņēmuši Baltiju, un visa Eiropa bučos tiem zābakus, jo neviens neko neuzdrīkstēsies darīt? Un kā tas iet kopā ar ‘Eiropas vietā ir Krievija’?
Es nekur neteicu, ka kāds izmantos kodolieročus lai aizsargātu Baltiju. Ja paklausītos to cilvēku ko pievienoju youtube saitē, tad varbūt kaut ko vairāk tu varētu sajēgt, nevis tukši dirst par naudas pelnīšanu.
Daudz putras, maz jēgas. Diskusiju beidzu.
>Veselu kluci te nolicis esi, kur kaut kādas sakarīgas domas arī ir, bet kopumā – smagi smird. Līķi smird vēl trakāk. Kā liecina Ukrainas izvēle, tad prognozētais sliktākais scenārijs bija “labākais” no kā varēja izvēlēties, jo citas izvēles bija vēl sliktākas. Cilvēku psihe ir tā uzbūvēta ka tā nespēj iedomāties nākotni, kurā ir tikai ciešanas, jo tad jādomā par to kāda jēga tad ir dzīvot. >Ja paklausītos to cilvēku ko pievienoju youtube saitē Optimistiskajiem YT eksperdiem nereti nav ne pieredzes ne arī izpratnes saskarsmē ar krieviem un viņi attiecina savu domāšanu arī uz viņiem. Es ļoti kritiski raugos uz šiem… lasīt vēl »
Ne es viens nesu atbildību par to ka diskusija aizgāja uz apvainojumiem. Arī Tu, izdari apgalvojumus attiecībā uz mani, kas var nebūt patiesi. Tad arī varu dēvēt Tevi par suni? Par ‘pareizo izvēli’. Kāpēc pēdiņās? Ja katrs izdara savu individuālo ‘pareizo izvēli’, tad esam kur esam. Diemžēl. Krieviem mēs esam ‘līdzīgi’ tikai tāpēc, ka no padomju laikiem joprojām nāk līdzi ‘katrs par sevi’. Kāda būs Tava pareizā izvēle? Nebūt līķim, un bēgt, un neciest? Atstāsi savus brāļus un māsas šeit un noskatīsies bezpalīdzīgi no tāluma, un varēsi sev uzsist uz pleca – es aizbraucu pareizajā brīdī? Tā ir mana sajūta… lasīt vēl »
Būtu , labāk, sēnes lasījis… Iesaku pakontaktēties ar kādu no mentālo probēmu speciālistiem!:D
Manuprāt, Krievijai nav mērķa uzbrukt NATO. Esmu klausījies daudzas Putina preses konferences, un viņš ir izteicies, ka būtu muļķīgi izvērst tik lielu karu. Nav racionāli ieņemt mazas valstis, ja tas nozīmētu zaudēt miljoniem pilsoņu. Arī NATO nav drauds Krievijai, pat ja militāri tā kādu laiku nevarētu uzbrukt, jo Krievija ir kodollielvalsts, un tas ir pamats tās drošībai. Ukrainas karā, kas, iespējams, ilgs vēl vairākus gadus, jau būs gājis bojā iedzīvotāju skaits, kas tuvojas tam, cik cilvēku dzīvoja Donbasā (aptuveni pieci miljoni). Jā, es piekrītu, ka bija neloģiski uzsākt karu Ukrainā, taču, manuprāt, Putins vēlējās ātri ieņemt valsti ar specnaza vienībām.… lasīt vēl »
Raksta autors ir,maigi izsakoties, negudrs. Īpaši par zaļajiem cilvēciņiem. Pat krievijā apzinās, ka tas, kas izgaja cauri Krimā, citur vairs neizies un neko lidzigu atkartot nav jegas.
Pat vislielākie Krievijas mīlētāji Dpilī redz, kas notiek Ukrainā. Idejas vārdā tev ir 100% jāatvadās no dzīvokļa, mājas, mierīgas dzīves un ar lielu varbūtību arī dzīvības. Nav daudz tādu crazy Putinistu. Bez panikas un vaimanāšanas katram pašam paurī jāsaliek scenārijs, kur ğimeni liksi, ko pats darīsi vai mācēsi karot. Galvenais nemīzt :)
Lēmums iet uz ukrainu bija racionāls. Ja būtu izdevies nogāzt Zelenski, nodrošināt atbalstu no pasaules būtu bijis daudz grūtāk. Pēc runām, nebija nemaz tik neiespējami scenārijs kurā Zelenski likvidē. Pilna Baltijas okupācija patreiz ir kaut kāds doomsday scenārijs. Izraisīt augstas intensitātes karu tagad, kad viņiem pašiem nauda iet uz beigām? Un to krievs darītu ar spēcīgu Ukrainu aizmugurē? To varētu darīt, ja Ukrainā valdītu nu jau Medvečuks vai kāds cits ieliktenis. Lokāla operācija? Iespējams, jā. Bet arī tādai ir jābūt sasniedzamam mērķim. Mērķis viņam būtu ES, NATO izjukšana. Tas arī kā runā, būtu pa prātam Trampam. Bet par to ES… lasīt vēl »
Krievijas mērķis iekarojot Baltijas valstis būtu NATO pazemošana un izvēles došana lai pārtrauktu Ukrainas armijas apgādi apmaiņā pret NATO samazināšanos līdz 1989. gada robežām. Teorētiski, bet praktiski Krievijai tāpat ir jāiekaro Polijas teritorija pa kuru nonāk ieroču piegādes Ukrainai, jo Slovākijas un Ungārijas robežas NATO ieroču piegādēm ir slēgtas un arī Rumānija nevēlas lai caur tās teritoriju tiktu piegādāti ieroči Ukrainai. Lai arī esošie Krievijas mērķi ir Ukrainas sakaušana, tad tie neizslēdz citu valstu iekarošanu. Krievija ideāli grib tikai tālāk pārdot naftu un gāzi rietumvalstīm un diktēt tām savus noteiktumus, bet problēma ir ka nekad nekas nenotiek pēc scenārija. Kaut… lasīt vēl »
Ar ko pats pelni naudu? Saņem kapeikas no putina?
Mini vien tālāk, bet es atšķirībā no tevis nepelnu kapeikas YT “eksperdiem”
Raksts labs, kaut gan neesmu Jurģa cienītājs. Visu cieņu. BET…. Ko tad, ja zaļie vīriņi JAU ir šeit? Un droni arī? Ja karabāzes un lidlauki tiks noslaucīti no zemes virsas dažu sekunžu laikā? Elektrotīkli arī…Sakaru torņi…. Tas nav neiespējami
Zaļie cilvēciņi privātās drēbītēs JAU izzaga armijas noliktavas.
Es pat nezinu kur viņas ir, un kur man jāaiziet, kad būs sūdi vagā. a zaļie cilvēciņi tur pat “strādā”.
Un notiesā kaukādu vienu “krievsu”, kurš nofotogrāfē vilciena sastāvu. Ak vai ak vai, atrada nodevēju.
Sākumā pie psihiatra aizej un tad redzs tālāk.
Izpisies dirsā! Tā līdz galam! Tu kuņas izmetni!
Un manuprāt viņam vēl vajadzēja sēdēt cietumā kopā ar tiem kuriem viņš palīdzēja sagraut Latviju. Bet par šo tēmu viņam ir taisnība – un tikai tāpēc, ka tā ir reta patiesība, par kuru var arī atlikt viņa pakāršanu jo acīmredzami Latvijas sabiedrība vai nu nesaprot vai atsakās pieņemt patiesību. Cilvēki nesaprot, ka Baltijas valstīm nav tādas teritorijas rezerves kā Ukrainai un tās patiešām var ieņemt 3 dienās – tāpat kā Krievija ieņēma Ukrainas teritoriju dziļāku kā Baltijas valstis. Ukrainā kaŗš notiek jau 11 gadus un pirms šīs totālās invācijas bija pārejas sagatavošanās periodi kuru laikā tikai nāca apjausma ka nāksies… lasīt vēl »
Pareiza analīze, bet jārok dziļākās dimensijās un jāskatās plašākos mērogos. Pirmie divi mērķi, bez šaubām, nav patiesi, noteikti ne šajā fāzē, kad bruņošanās inerce vairs nav apturama. Ir jāzin militārā vēsture, teorija un “man šķiet” tad kļūst par pārliecību. Militāriem procesiem tagad nav vairs atpakaļgaitas. Lokālie procesi ir jāskata globālā mērogā, kur lēnā salami princips ir maksimāls bleed variants. Uzbrukums Baltijai, ja vispār būs vajadzīgs, būs ātrs, negaidīts un drīz, lai iekļautos laika logā. Tādi sīkumi kā kontrakts ar turkiem nekādi nenoteiks pasaules mēroga plānoto procesu nolaist asinis arī baltu teritorijās, t. sk., iznīcināt ēkas priekš smart cities. Tad lēnām… lasīt vēl »
… jā to visu dara reptiloīdi. Tev taisnība.
Daugavpils rajons ieņemts un nocietināts??? Pirmkārt to nevar izdarīt daži simti. Tikpat ātri var ierasties Latvijas karaspēka vienības un vēl ātrāk droni. Lai šādu operāciju paveiktu vajag vismaz helikopterus, kurus var diezgan viegli notriekt un tas jau nav zaļo cilvēciņu iebrukums. Tikai kājām process būs lēns, bet riteņu vai kāpurķēžu militārā tehnika nozīmē atkal iebrukumu un 5. pantu. Tādu var iznīcināt ar aviāciju, droniem un artilēriju.
Bet daudzi vietējie iedzīvotāji sadarbosies, varbūt pat pilsētas vadība. Vai tiešām tas būtu grūti…
Jurģi, paldies vērtīgo viedokli!
Tavuprāt, pie kādiem konkrētiem nosacījumiem/notikumiem mēs beidzot varētu uzelpot? Es kā jaunās ģimenes galva pēdējos divus gadu dzīvoju patstāvīgā stresā – es sev nekas nepiedošu, ja nenosargāšu savu ģimeni
Ja notiktu ļaunākais, kā varēsi nosargāt ģimeni? Arī – dzīvojot stresā? Švaka stratēģija.
Gatavo bērnus un sievu braukt prom, ja būs tāda iespēja, bet pats ej mācīties uz bruņotajiem spēkiem, lai būtu gatavs nogalināt okupantus.
Vispār jau tava drošība ir vien ilūzija, un tas ka tev liekas ka tu ko kontrolē, ir liela mūsdienu cilvēka ilūzija. Cilvēks neko nevar garantēt nekur. Atslābinies un izbaudi procesu.
Dažas lietas tomēr var sakārtot, samazinot risku.
Uzskatu, ka uzelpot uz kādiem 10 gadiem varētu, ja mainītos vara Krievijā un ASV. Bet vispār mūsu reģions nav vieta, kur uzelpot. Krievija vienmēr būs blakus.
. . . sev, savai ģimenei un Latvijai.
Atsūkā savam priesterelim, tu kuņas izmetni!
A Palestīnu atzīs, vai būsim ragos ar UK,Franciju,Kanādu un Austrāļiem?
Tu neesi universālģēnijs.
Tā nav viņa ideja vai atzinumi. Viņš pārpublicē tik to ko citi analītiķi nopublicē.
Vai maz vbūs? Patiešām viss gads un Vienotība ar Progresīvajiem nepaspēs visu salaist pilnīgā stambujlā ar budzētu, kas faktiski ir aizņemšanās grafiks tikai Vientiesībai ir sava cena.
Izpisies ausē! Šmara neiznēsātā!