“Covid-19” pārņēmis pasauli, liekot slēgt valstu robežas, izraisot pneimoniju un bailes, tostarp zinātnieki cenšas noskaidrot, kur “SARS-CoV-2″ koronavīruss ir radies.
Lai arī pagaidām visu atbilžu nav, jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Medicine”, pavisam skaidri ir noraidītas sazvērestību teorijas, ka šis vīruss ir radīts laboratorijās.
Kā rakstīts “Science Alert”, pētījumā izvirzītas dažas interesantas iespējamības par jaunā koronavīrusa izcelsmi, proti, vienā no scenārijiem teikts, ka vīruss mierīgi cirkulējis cilvēku vidū, jau krietni pirms tas izraisīja pandēmiju, kas tagad ir pārņēmusi un burtiski apturējusi visu pasauli.
“Ir iespējams, ka “SARS-CoV-2″ priekštecis, iegūstot jaunas ģenētiskas īpašības, nonāca cilvēkos un lēnām pielāgojās apstākļiem, pārceļojot no viena cilvēka otrā. Tiklīdz vīruss bija pielāgojies, tas izraisīja pandēmiju,” pētījumā raksta zinātnieki.
Pētnieki izanalizēja pieejamos “SARS-CoV-2″ genoma datus un citus tam līdzīgos koronavīrusus, atklājot, ka “SARS-CoV-2” proteīni spēj tik efektīvi piesaistīties cilvēka šūnām, ka ir skaidrs, ka vīruss attīstījies dabiskās atlases ceļā.
“Salīdzinot pieejamos zināmo koronavīrusu celmu genomu sekvencēšanas datus, mēs varam droši apgalvot, ka “SARS-CoV-2″ ir radies dabisku procesu ceļā,” teica imunologs Kristians Andersens.
Pētījumā zinātnieki izpētīja divas ticamākās hipotēzes. Pirmā bija tāda, ka dabiskā atlase sākās dzīvniekos, pirms vīruss nonāca cilvēkos. Tiesa, zinātnieki skaidro – lai arī koronavīrusu paraugi sikspārņos un zvīņnešos ir ar līdzīgiem genomiem, pagaidām neviens no tiem nesakrīt precīzi.
“Lai arī neviens no izpētītajiem dzīvnieku koronavīrusiem nav pietiekami līdzīgs jaunajam koronavīrusam, lai varētu kalpot par tā priekšteci, tomēr koronavīrusu dažādība sikspārņos un citos dzīvniekos ir ļoti plaša un neizpētīta,” raksta pētnieki.
Otra hipotēze ir tāda, ka dabiskā atlase norisinājās nevis dzīvniekos, bet cilvēkos pēc tam, kad vīruss no dzīvnieka nonāca cilvēku vidū.
“Otrs scenārijs ir tāds, ka jaunais koronavīruss no dzīvniekiem cilvēkos nonāca, vēl pirms tas bija spējīgs kaitēt cilvēkiem. Pēc tam evolūcijas ceļā gadu gaitā vīruss ieguva spēju izplatīties cilvēku vidū, izraisot dzīvībai bīstamu slimību,” teica pētnieki.
Lai arī pagaidām nav zināms, kura no šīm divām hipotēzēm ir pareiza, pētnieki domā, ka agrāk vai vēlāk tiks iegūti pierādījumi kādai no tām. Tikmēr – mazgāsim rokas un paliksim mājās.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TVnet
Lasītāju viedokļi