Viens vīrietis mātei un meitai – kas slēpjas šajā attiecību trijstūrī? Par to raksta seksa un attiecību pētniece Rita Lasmane.
Aijas māte Velta ir krāšņa, enerģijas pilna 47 gadus jauna sieviete ar lielisku stila izjūtu un izteiktu seksapīlu. Viņas meita Aija māti apbrīno un tiecas līdzināties, lai gan ne visai izdodas – kaut kā pietrūkst. Iespējams, meklējot trūkstošo, meita mēdza mātei nezinot čiept un valkāt viņas biksītes. Uzvilkusi tās, Aija jūtas vislīdzīgākā mammai.
Aijas mātei ir bijuši divi vīri. Pirmais ir Aijas tēvs, otrais – divu pusbrāļu radītājs. Pirms diviem gadiem māte nolēma lūkoties pēc jauna vīra. Brāļi jau pusaudžu vecumā. Esot gana lieli un tikšot ar dzīvi paši galā. Veltai bez likumīgi pielaulātiem vīriem ir bijuši daudzi mīļākie. Ar gadiem mīļākie kļuva aizvien jaunāki.
Veltai ir savs bizness – divas frizētavas Ventspilī. Braukājot darba lietās uz Rīgu, viņa iepazinās ar Kārli, 34 gadus vecu šķirteni. Nu viņas darba braucieni uz Rīgu kļuva aizvien biežāki un ilgāki.
Velta nekad neslēpa savus nodomus no vecākās meitas. Reizēm viņa bija tik šerpi vaļsirdīga, ka Aijai acīs izsprāga asaras. Tā viņa uzzināja, ka Rīgā Veltai ir džeks ar privātmāju, pie kura viņa pēc kāda laika nolēmusi pārcelties.
Aija naivi pajautāja: – Vai Kārlis tevi ir aicinājis?
Velta paraustīja plecus un attrauca: -Tas nav svarīgi! Galvenais ir tas, ka es pati tā esmu nolēmusi. Man tikai jāpārdod frizētavas Ventspilī un jānopērk citas Rīgā.
Nav jau tik vienkārši kaut ko pārdot, īpaši frizētavas. Tā vienkārši un “uz sitienu” tikai ziepenēs notiek. Frizētavu pircēju meklēšana ievilkās. Tikmēr Aija paguva sastrīdēties ar savu puisi. Tas bija pirmais nopietnais strīds kopā nodzīvotā gada laikā.
Temperamentīgais kursis Aiju trennūzenēs un čībiņās izmeta no sava dzīvokļa ārā uz ielas. Šņukstot Aija krita mammai ap kaklu glābiņu meklējot. Velta ar saviem apgriezieniem tūlīt pat metās “sakārtot lietas”, paziņojot: – Tas tavs Vents tāpat bija kretīns! Tas jau bija pirms tam redzams! Un vispār, tev te Ventspilī nav ko darīt! Tāpat mācības augstskolā tā kretīna dēļ pameti! Brauksi uz Rīgu un apmetīsies pie Kārļa!
Tūlīt pat tika sapakotas pirmajam laikam nepieciešamās Veltas drēbes – mātei un meitai vienādi izmēri. Žvīks – žvāks! Kārlis sazvanīts, pabrīdināts, Aija iesēdināta autobusā un nosūtīta kā tāda paciņa uz Rīgu.
Veroties pa autobusa logu, Aija pamazām aptvēra, ka mamma darbojas ar aprēķinu: iemitina pie Kārļa, lai vaktē un silda viņai vietu, kamēr viss sakārtojas.
Kārlis izrādījās patīkams vīrietis. Jau pirmajā vakarā, uzmanīgi iztaujājis par Aijas iepriekšējām attiecībām, juta līdzi. Kad meitene stāstot pavisam saskuma, centās uzlabot garastāvokli, novēršot domas uz citām lietām. Atkorķēja pašdarināta mājas upeņu vīna pudeli. Pajautājis, kāda mūzika patīk, sameklēja to un uzlika, lai skan. Viņš tik daudz un interesanti mācēja stāstīt, ka Aija muti atpletusi klausījās. Bija tik jauki, ka viņai nemaz negribējās iet gulēt. Lai gan Kārlim no rīta bija agri jāceļas, viņš palika nomodā, kamēr viešņai sāka lipt ciet acis. Tad mājastēvs gādīgi aizvadīja viņu uz istabu. Gandrīz vai gultā noguldīja. Gādīgi apjautājās, vai būs labi un devās uz savu guļamistabu. Grimdama miegā, Aija nodomāja, ka tik gādīgi sen pret viņu neviens nav izturējies.
Lai attaisnotu savu dzīvošanu sveša, lai arī mammas mīļākā, mājā, Aija izpucēja Kārļa māju, kura, kā jau vientuļam vīrietim, bija krietni aizaugusi ar netīrumiem. Katru dienu sagaidīja mājastēvu no darba pārnākam ar siltām vakariņām. Brīvos brīžos lasīja grāmatas no Kārļa bibliotēkas.
Tāpat kā pirmajā vakarā, kad Aija ieradās Kārļa mājā, arī turpmāk abi mēdza vakaros pasēdēt un parunāties pie labas mūzikas un vīna glāzes. Pasēdēšanas pamazām ievilkās, pļāpāšana kļuva aizvien intīmāka.
Velta ieradās nedēļas nogalēs. Tad šī stāsta varoņi kā labi draugi pavadīja laiku smiedamies un jokodamies. Savukārt naktīs Aija bija spiesta noklausīties Veltas koncertus – no Kārļa guļamistabas vairāku stundu garumā nāca nepārprotamas skaņas.
Aiju aizvien vairāk sāka urdīt ziņkāre: kādi ir mammas vīrieši, cik viņa pati ir mammai līdzīga, vai piemīt tāds pat magnētisms, vai arī viņa mācētu pavedināt kādu vīrieti? Piemēram, tik feinu kā Kārlis? Līdz šim Aijai bija tikai vienas attiecības ar Ventu, kurš burtiski savāca, īpaši neinteresējoties par meitenes gribu un vēlmēm. Aija gandrīz vienmēr ar zināmu skaudību noklausījās mammas tērgāšanā par saviem čaļiem.
Bija jau apritējis mēnesis, kopš Aija mita Rīgā. Viņu aizvien vēl nelika mierā vēlme arī būt iekārojamai un visu varošai sievietei, kas beigās nobriedināja ideju par katru cenu pārliecināties, vai varēs ievilkt gultā Kārli.
Diena, kurā Aija izvēlējās veikt pašapliecināšanās aktu, bija pirmdiena pēc mammas aizbraukšanas. Tamlīdzīgu stratēģiju meitene izvēlējās, atcerējusies, kā māte reiz izmeta – pēc riktīga mīliena nākamajā dienā vienmēr griboties turpināt. Aprēķins bija tēmēts uz to, ka pēc Veltas aizbraukšanas Kārlis noteikti gribēs mīlēties vēl arī nākamajā dienā. Aija uzcirta mammas atstātās augstpapēžu kurpes. Tā viņa sajutās pavisam droša. Sapucējās kā nu mācēja. Velta gan vienmēr Aiju strostēja par ekstravagances trūkumu. Lai vai kā, pati sev spogulī Aija patika. Pagatavojusi vakariņās Kārļa mīļāko ēdienu – vistas cepeti, galdā cēla par sataupīto kabatas naudu pirktu vīna pudeli. Šoreiz Aija iztaujāja Kārli par viņa dzīvi. Viņš arī nemaz nepretojās stāstīt: esot samērā agri precējies, uzreiz dzimuši bērni, sieva pirms diviem gadiem aizgājusi pie cita, ļoti mīlot savus bērnus, esot skumji un vientulīgi vienam. Cik labi, ka Aija tagad māju piepilda ar omulību un siltumu!
Uzmanīgi taujājot, Aija noskaidroja, ka Kārlim nav ne jausmas par Veltas plāniem mainīt savu dzīvesvietu. Aija klusībā nolēma pagaidām arī nedarīt viņam to zināmu.
Aijas pavešanas māka noteikti nebija tik rafinēta kā Veltai. Sajutusi Kārļa dvēselisko atvēršanos, viņa gluži vienkārši piegāja klāt un piespiedās ar visu ķermeni, pieglaudusi vaigu vīrieša krūtīm. Kārlis, būdams īsts vīrietis, saņēma meitenes galvu savās rokās un veltīja pateicības skūpstu, kā darām mēs visi, kad kāds ir izrādījis līdzi jušanu mūsu atvērtībai un dvēseliskiem pārdzīvojumiem. Tālākais notika pats no sevis. Aijai nebija īpaši jāpiedomā, ko darīt, kur likt rokas, kur kājas, kurā brīdī ko izpildīt. Aizmirsusi visu, ko pirms tam bija lasījusi internetā par vīriešu pavešanu, Aija ļāvās jūtu un kaisles viļņiem, kas atslēdza prātu. Lai arī viņa bija uzdrošinājusies pavest mātes mīļāko, sākumā uzskatot šo manevru par rotaļu ar pašapliecināšanos, Aija jau tajā pirmajā reizē gultā sajuta, ka sāk iemīlēties.
Katra nākamā diena tikai pastiprināja iemīlēšanās sajūtu. Kafija no rīta gultā, mīļa čubināšanās pie brokastīm, atceltās darba darīšanas viņas dēļ, bučiņas un ziedu pušķīši.
Tā abi mīlnieki kā pa rozā debesmannu nodzīvoja līdz piektdienas pēcpusdienai, bet tad piepeši attapās, ka pēc pāris stundām no Ventspils jāierodas Veltai. Aija sāka iekšēji panikot – viņai nemaz negribējās atdot mammai atpakaļ paņemto!
– Drīz atbrauks mana mamma. Ko darīsim?
Kārlis, stīvi skatoties laukā pa logu, apņēmīgi teica: – Runāsim!
Aijai ap dūšu palika tā kā drusku vieglāk. Tiesa, nemaz tik droša mammas pretiniece un sāncense viņa nejutās. Mīļuprāt Aija būtu kaut kur paslēpusies un izlikusies, ka nekas nav noticis. Tikai – ko lai dara ar jūtām? Nu, labi, Velta padzīvos šeit un pēc pāris dienām aizbrauks. Tad turpināt čubināties līdz nākamajai piektdienai? Nu nē, nav ko muļļāties! Nav ko tizloties, jautājums jāatrisina uzreiz! Palūkojusies uz Kārli, Aija pamanīja, ka viņš, neskatoties uz sākotnējo apņēmību, izskatās tramīgs. Vai tiešām viņai pašai būs jāuzņemas iniciatīva?
Velta, kā parasti, ieradās skaļa un teatrāla. Žvadzinot gredzenus un rokassprādzes, žestikulēdama stāstīja, kā atbraukusi, kas tik netika sadarīts pa nedēļu, ka esot krietni izsalkusi. Zīmīgi ieturot pauzi, paskatījās uz nu jau mātes un meitas kopējo vīrieti. Vīrietis naski metās klāt Veltas mašīnas bagāžniekam un sāka krāmēt ārā no tā somas.
Aijai tas nepatika, viņas prātā iešāvās doma: ,,Mīkstais, nobijās!” Bet pašai tā arī nenāca iedvesma, kā lai rīkojas.
Pie vakariņu galda Velta tik runāja un runāja: frizētavu pircēji tādi gnīdas, dodot pārāk maz naudas, jāpagaida turīgāki. Raimonds, viņas pašreizējais vīrs, kļūstot par večuku. Galīgi vairs neesot apgriezienu. Puikas, Aijas pusbrāļi, sastrādājuši kārtējās palaidnības skolā…Cik Velta bija temperamentīga, tik Aija un Kārlis palēnināti.
– Kas jums? Visi zobi izrauti? Ko sēžat kā partijas sapulcē? – Velta beidzot pamanīja abu izturēšanos.
Aija nožagojās, ievilka plaušās gaisu un vēra vaļā muti:
– Mammu…
– Tūliņ pēc vakariņām ejam pastaigāties! – Kārlis gandrīz vai iekliedzās, pārtraucot Aiju.
Viņa jautājoši paskatījās. – Bet tu tikmēr nomazgāsi traukus, – gandrīz vieglprātīgi noteica mājastēvs.
Aija sapūtās, lai gan saprata, kāpēc jāpaliek mājās.
– Nu nepūties, nepūties! – Velta promejot papliķēja meitas vaigu.
Kad abi atgriezās no pastaigas, no Veltas optimisma vairs nebija ne vēsts. Viņa bija lietišķa un vēsa: – Te tev būs kabatas nauda nākamajai nedēļai. Sameklē darbu. Vairāk naudu nedošu. Tagad es braukšu pie Millijas tantes un tur palikšu pa nakti. Kārli, ieliec manu somu atpakaļ mašīnā! Čau!
Pēdējais ”čau” izskanēja it kā no aizžņaugtas rīkles. Likās, Velta tūlīt sāks raudāt. Vai tā bija, vai nē, neviens nevarēja saskatīt, jo viņa ātri aizgriezās un aizdrāzās uz mašīnu. Ierūcās motors. Mašīna burtiski izlēca no Kārļa pagalma.
Aija atguvusies iejautājās, vai nevajadzētu pabraukt mammai līdzi.
– Tava māte ir stipra sieviete un tagad viņa grib būt viena, – ar apbrīnu balsī noteica Kārlis.
Tajā vakarā abi uzvarējušie mīlnieki tādi kā stīvi arī palika līdz pašai gulētiešanai. Aijai drusku kremta tas, ka nu jau tikai viņas vīrietis tomēr apbrīno jau aizgājušo sāncensi. Tieši tad viņa pirmo reizi aptvēra, ka abas bija sāncenses… bet varbūt joprojām ir? Aija atcerējās, mamma vienmēr teica, ka sāncenses vajagot izkonkurēt. Aija mammai klausīja un liktenīgajā vakarā gultā no visas sirds centās izkonkurēt. Notikumu un izjūtu mistrojums uzsita asinis un, protams, iekāri…
Darbu Aija atrada bez pūlēm tuvējā bērnudārzā. Sadraudzējās ar Kārļa bērniem. Sava vīrieša mājā pamazām ieviesa savu kārtību, pūloties padarīt to mājīgāku.
Velta par savu eksistenci neatgādināja mēnešus trīs. Tad piezvanīja un uzaicināja meitu apciemot viņu Ventspilī – esot taču radinieces galu galā. Saprotams, uzaicināja Aiju vienu.
Uz Ventspili braucot viņai „trīcēja ļipa”. Aija jutās kā skolniece, kas ilgu laiku pietiekami veikli bastojusi stundas un nu tuvojas atmaskojošais brīdis. Bet Velta sagaidot meitu uzvedās kā parasti: apskāva, sabučoja, papluinīja vaigu, skaļi, visiem dzirdot paziņoja, ka sailgojusies, apdāvināja ar jaunām drēbēm, paziņodama, ka viņa vislabāk zinot, kas meitai jāvalkā.
Tikai vakarā gulēt ejot, it kā starp citu, izmeta: – Man jau liekas, ka Kārlis tev nav piemērots!
Vairāk meitas ciemošanās laikā māte par to nerunāja. Ja runātu, Aija kaut kā vēl turētos mātes apgalvojumam pretī, bet šī vienīgā neizdiskutētā frāze iekrita labvēlīgā augsnē – mazāk kā pēc gada Aija un Kārlis izšķīrās.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Autore: Rita Lasmane