Kurš gan nevēlas, lai mūžs būtu ilgs? Piedzīvot, kā izaug bērni un apprecas mazbērni, kā pasaulē nāk mazmazbērni – tas ir jauki, tomēr ne visiem lemts.
Lai piedzīvotu ilgu mūžu, cenšamies nepiesārņot sevi ar neveselīgu pārtiku, sportojam un turam spriganu garu. Taču nesen zinātnieki ir veikuši pētījumu, kura rezultāts ir negaidīts: lai dzīvotu ilgāk, ir jāsporto un jādzer vīns.
Pētījums “90+” tika sākts 2003. gadā, un tā mērķis bija pētīt gados vecāku cilvēku dzīvesveidu un veselības stāvokli. Seniori kļūst par aizvien ātrāk augošo vecuma grupu visā pasaulē. Šī pētījuma dalībnieki pirms tam bija piedalījušies citā pētījumā par brīvā laika pavadīšanu, kas tika sākts 1981. gadā. Izmantojot informāciju par šī pētījuma dalībniekiem, zinātnieku grupa pētījumā “90+” vēlējās noskaidrot, kā dzīvojot cilvēki, kuru mūžs ir 90 gadu un vēl ilgāks.
Pētījuma mērķi bija konstatēt faktorus, kas saistīti ar ilgdzīvi, faktorus, kas saistīti ar mirstības un demences risku, ilgdzīvotāju kognitīvo un funkcionālo spēju krituma izvērtējums, senioru demences epidemioloģijas izpēte, kā arī klīniski – patoloģiskās korelācijas pētīšana.
Līdz ar citiem secinājumiem, pētnieki nonāca pie atziņas, ka cilvēka mūža ilgumu labvēlīgi ietekmē arī alkohols, šajā gadījumā vīns. Taču lietots mērenās devās un neaizmirstot par fiziskajām aktivitātēm.
Cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem – tā ir viena vīna glāze. Tiem, kas jaunāki par 65 gadiem – divas glāzes. Standarta deva ir 340 g alus, 140 g vīna vai 1,5 ml stipra spirtota dzēriena.
Pētījumā tika pierādīts, ka mērenai alkohola lietošanai ir šādas priekšrocības: daudz zemāks insulta risks, zemāka iespējamība saslimt ar diabētu, kā arī mazāks tādu sirds slimību risks, kas var izraisīt nāvi.
Savukārt pētījumā, kas publicēts Britu sporta medicīnas žurnālā, aplūkots fakts, ka fiziskā aktivitāte var stāvēt pretī alkohola lietošanas negatīvajām sekām. Vecākais pētījuma autors doktors Emanuels Stamatakis izpētīja datus, kas apkopoti pētījumu laikā Anglijā un Skotijā, un pēc tam sadalīja 36 370 pētījuma dalībniekus trijās grupās – ne pārāk aktīvos, mēreni aktīvos un tādos, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem.
Pēc tam pētnieku komanda aplūkoja faktu, cik daudz alkohola lietoja katras grupas dalībnieki.
Izanalizējot 5735 nāves gadījumus pētījuma desmit gados, zinātnieki secināja, ka salīdzinot ar atturēšanos no grādīgo dzērienu lietošanas visas dzīves garumā, bīstama alkohola lietošana bija saistīta ar paaugstinātu nāves risku. Jo vairāk alkohola izdzerts ik nedēļu, jo lielāks nāves risks.
Tomēr ņemot vērā ieteicamo iknedēļas fizisko vingrinājumu daudzumu pieaugušajiem, zinātnieki secināja, ka tas pilnībā izslēdz pāragras nāves risku, lietojot alkoholu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!