Starptautiskajā reitingā “Times Higher Education (THE) Impact Rankings 2023” vairākām Latvijas augstskolām kritušies rādītāji ilgtspējas jomā, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina “Times Higher Education” mājaslapā publicētā informācija.
Starptautiskajā reitingā tika izvērtēta piecu augstskolu ietekme uz vidi, ekonomiku un sabiedrību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
Kopvērtējumā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ierindojusies starp 301.-400. labāko augstskolu grupā, kas ir par 100 vietām zemāk nekā pērn, tāpat kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kura šogad ierindojusies 801.-1000.vietu grupā.
Turpretim Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) pakāpusies par 100 vietām, iekļūstot 201.-300.vietu grupā, savukārt Latvijas Universitāte (LU) vēl joprojām atrodas 200 labāko augstskolu grupā.
Visaugstāko sniegumu LU šogad uzrādījusi kategorijā “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme”, kur ieguva 52.vietu starp 960 vērtētajām augstskolām. Šajā kategorijā novērtē augstskolu veiktos pētījumus ekonomikas jomā, to nodarbinātības praksi un to studentu īpatsvaru, kuri piedalās darba praksēs. LU šogad arī tika novērtēta augstāk nekā pērn, kad universitāti iekļāva 88.vietā.
Savukārt RSU augstāko sniegumu uzrādījusi kategorijā “Laba veselība un labklājība”, iegūstot 57.vietu starp 1218 vērtētajām augstskolām. Šajā kategorijā tiek mērīti augstskolu pētījumi medicīnas jomā, to atbalsts veselības aprūpes profesijām, kā arī studentu un personāla veselībai. Vienlaikus šis rezultāts ir zemāks nekā pērn, kad RSU ieguva 12.vietu.
Augstāko novērtējumu RTU šogad ieguva kategorijā “Nozares inovācijas un infrastruktūra” – 97.vieta no 873 vērtētajām augstskolām, vienlaikus pērn universitāte šajā kategorijā bija 94.vietā.
Četrās kategorijās Latvijas augstskolas šogad nav spējušas iekļūt 100 augstāk novērtēto universitāšu sarakstā.
LU pērn tika novērtēta kā 24.labākā augstskola kategorijā “Dzimumu līdztiesība” un kā 75.labākā kategorijā “Miers, taisnīgums un spēcīga institūcija”, kur vērtēta līdzdalība valdības padomdevēju statusā un akadēmiskās brīvības politika. Abās kategorijās LU šogad iekļauta 101-200 labāko universitāšu grupā. Šajā kategorijā vērojams rādītāju kritums arī citās Latvijas universitātēs. RSU no 201.-300.vietas ierindojusies 301.-400.vietā, savukārt RTU rādītāji līdz 301.-400.vietai kritušies no 101.-200.vietu grupas.
RTU pērn novērtēta kā 58.augstskola starp 705 universitātēm kategorijā “Pieejama un tīra enerģija”, vienlaikus šogad universitātei izdevies iekļūt 201.-300.vietu grupā. Arī kategorijā “Rīcība klimata jomā” RTU šogad novērtēta daudz zemāk nekā pērn – 2022.gadā RTU tika ierindota 29.vietā, bet šogad 101.-200.vietu grupā.
Universitāšu rādītāji kritušies arī citās kategorijās, piemēram, “Izglītības kvalitāte”, kur tiek mērīts universitāšu ieguldījums agrīnajā vecumposmā un mūžizglītībā, to pedagoģiskie pētījumi, kā arī apņemšanās veicināt iekļaujošu izglītību. Šajā kategorijā RSU un LBTU ierindojas grupās 801.-1000.vietu grupā un 1000.+ vietā, savukārt LU – grupā “401.-600.labākās augstskolas pasaulē”.
Reitingā no Latvijas pirmo reizi iekļauts Transporta un sakaru institūts (TSI), augstākos rādītājus uzrādot kategorijā “Miers, taisnīgums un spēcīga institūcija”, tādējādi iekļūstot 301.-400.vietu grupā.
Divās kategorijās – “Izglītības kvalitāte” un “Partnerības mērķu sasniegšanai” – TSI novērtēts kā 1000.+ labākā augstskola, bet vēl divās – “Dzimumu līdztiesība” un “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme” – iekļauts 601.-800.vietu grupā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Te ta’da pagrūstišanās pēc atsevišķiem ra’dītājiem un to grupām. Te būti gan vienīgais jāsala, ka izņemot 3 universitātes, kur ir iespējams nodrošināt izaugsmi- pārējām nav nekādu cerību un savlaicīgi jādodas farmklubā. Tādai ir jābūt arī jauniešu izvēlei studēt – tad kāpēc to vispār dara? Ja mŗķis ir pagarināt bērnību un turēties pie mammas brunčiem tad arī tāda iespēja ir laiku augstskolās.
Manarī īsti nav skaidrs kāpēc RTU, kas ir parasta medicīnas fakultāte, nevar pievienot LU Medicīnas fakultātei. Un RTU apvienot ar LU. Nav nekādas vajadzības pēc 14 valsts finansētām augstskolām valstī ar 2 miljonu iedzīvotāju un esošo/plānoto zinātnes un izglītības budžetu, kas knapi pietiek vienai vidējai Eiropas universitātei un, īpaši ņemot vērā jauno doktoru skaitam pēdējos desmit gados.
Kura interesēs ir pastāvīgi izcelt kautko negatīvu par Latviju?
Nezinu
Kāds reitings levita Demokrātijas akadēmijai?
Oi, nu Latvijā jau vēl nav skolu tīkls dakārtots. Kad būs sakārtots tīkls un reorganizētas lauku skolas, tad reitingi būs augšā.
Izvācies no govju kūts lmao