Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc atnācu uz veikalu
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc atnācu uz virtuvi...
Un es pēkšņi aizmirsu, uz kurieni lido lidmašīna
Un es pēkšņi aizmirsu, ka esmu ieniris un pavēru muti
Un es pēkšņi aizmirsu, ka man gribējās ēst...
Un es pēkšņi aizmirsu, kas man bija jāpērk šajā nodaļā...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc es trijos naktī atnācu uz virtuvi...
Un es pēkšņi aizmirsu, ko gribēju rakstīt pie šīs fotogrāfijas...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc atnācu uz sporta zāli...
Un es pēkšņi aizmirsu, pēc kā sieva mani sūtīja uz veikalu...
Un es pēkšņi aizmirsu, ka šai meitenei jāmaksā par nomainīto riepu viņas mašīnai...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc līdz šim man nepatika iepirkties...
Un es pēkšņi aizmirsu, kur gāze, kur bremze...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc man riebās stāvēt rindās stundām ilgi...
Un es pēkšņi atcerējos, ka man noteikti jānopērk saldētas zivis...
Un es pēkšņi aizmirsu, kā sauc manu sievu, bērnus un visus pārējos radiniekus...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc atnācu uz tirgu...
Un es pēkšņi aizmirsu, ka man šajā nodaļā nekas nav vajadzīgs...
Un es pēkšņi aizmirsu, kam pieder dzīvoklis, kuru remontējam...
Un es pēkšņi aizmirsu, par kuru komandu fanoju...
Un es pēkšņi aizmirsu, ka ēst pēc 18:00 ir kaitīgi...
Un es pēkšņi aizmirsu, kā bija jāelpo...
Un es pēkšņi aizmirsu visu, ko biju mācījies...
Un es pēkšņi aizmirsu, ar kādu pildījumu nopirku pīrādziņu...
Un es pēkšņi aizmirsu, kas šodien par dienu un kāds gadalaiks aiz loga...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāpēc atnācu uz banku...
Un es pēkšņi aizmirsu, kāds pinkods bija manai bankas kartei...
Un es pēkšņi aizmirsu, uz kuru pusi ir jūra...
Un es pēkšņi aizmirsu, ka man uz otru pusi...
Un es pēkšņi atcerējos, ka gāju iznest atkritumus, nevis jau trešo kvartālu iet līdzi viņai...
Un es pēkšņi aizmirsu, ka man sieviešu apģērbu nodaļā nekas nav jāpērk...
Un es pēkšņi aizmirsu, kas šis ir par koncertu...
Kaut kāds stulbums… Nogribējuša vīriešu kārtas pārstāvja nedienas un/vai fantāzija par tēmu “kā būtu, ja būtu”? Atlasīt un apcerēt kaudzi ar bildītēm, kurās “ka tikai apaļumi”!…
Un kāda bija šī albuma saturiskā jēga/ideja/vēstījums?