Treniņi brīvā dabā – tiem ir jābūt ikviena vīrieša iknedēļas nodarbību sastāvā neatkarīgi no tā, vai viņš nodarbojas ar cīņas mākslām vai vienkārši vēlas uzturēt sevi formā.
Nodarbības dabā ir tik ļoti svarīgas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir veids, kā jūs pieradināt savu organismu sezonālajām pārmaiņām. Un trenējat imūnsistēmu noteiktā veidā reaģēt uz konkrētajiem klimatiskajiem apstākļiem: ziemā – aukstumu, vasarā – karstumu, rudenī – lietu un tamlīdzīgi. Svarīgi ir trenēties visos šajos laikapstākļos – sniegā, lietū, karstumā.
Katra šāda pieredze atstāj nospiedumus, atmiņas tajos mūsu apziņas apgabalos, kas atbild par imūnsistēmu. Tā padara to kopumā bagātāku, pieredzējušāku, spējīgu labāk pretoties ne tikai klimata radītajiem, bet arī tiem izaicinājumiem, kurus izraisa vīrusi, baktērijas, parazīti, slimības, traumas utt.
Citiem vārdiem sakot, trenēšanās dabā, aukstumā, karstumā, lietū, augstkalnu apstākļos ir jāuztver kā darbs ar vienu no lieliskākajiem imūnsistēmas trenažieriem kāds vien pieejams.
Kā vienmēr, ir tikai jāievēro pakāpeniskums un mērenība. Iesācējiem pats galvenais ir necensties tēlot varoņus un nepārvērtēt savas spējas.
Svarīgi ņemt vērā vecumu. Jauniešu imūnsistēma ir ļoti adaptīva. Jauniešus līdz 25 gadu vecumam treneri nebaidoties var pakļaut lielām slodzēm, arī temperatūru un ārējo apstākļu ziņā. Lielākā vecumā ir jāņem vērā iepriekšējā pieredze, psihes noturība un veselības stāvoklis.
Ziema mums piedāvā arī tādu lielisku trenažieri kā āliņģis. Iemērcēšanās āliņģī un īsas ziemas peldes nekādi nav saistītas ar cilvēka fizisko formu, bet tikai un vienīgi ar psiholoģisko sagatavotību. Āliņģis ir psihes, nevis ķermeņa trenažieris. „Roņi” nav kaut kā īpaši fiziski norūdīti cilvēki, bet gan ļaudis, kas nejauši vai apzināti atraduši un iemācījušies dot pareizas komandas savai apziņai un attiecīgi imūnsistēmai, kas padara šo peldi iespējamu. Tas ir līdzīgs darbs tam, kuru mēs veicam atslēdzot bailes, kad tas ir nepieciešams. Var teikt, ka āliņģis ir baiļu atslēgšanas trenažieris. Šajā gadījumā baiļu no aukstuma, sala, saaukstēšanās un tamlīdzīgi.
Fiziski katrs cilvēks var iemērcēties āliņģī uz minūti vai divām, ikviens ir fiziski spējīgs uz īsu peldi, bet nebūt ne katrs ir gatavs tam psiholoģisku iemeslu dēļ.
Pakāpeniskums ir viens no veidiem kā trenēties. Pamazām pieradinot sevi pie maigākām procedūrām, ierīvēšanos ar sniegu vai tamlīdzīgi, mēs pieradinām savu apziņu nebaidīties. Taču noteiktā līmenī būtu jāvar sevi noskaņot uz šādu rīcību ar īsu meditāciju vai koncentrēšanos. Daudzi izmanto īsus elpošanas vingrinājumus, lai koncentrētos un noskaņotos attiecīgajam uzdevumam. Labā formā esošam, sagatavotam vīrietim vajadzētu pietikt ar vienu vai divām ieelpām, lai panāktu apziņas gatavību šādiem, patiesībā vienkāršiem, uzdevumiem.
Tātad, rezumējot – svarīgi ir trenēties brīvā dabā un izmantot visus iespējamos laika apstākļus kā trenažieri savai imūnsistēmai. Ja jūs esat vecāks par 25 gadiem un jums nav iepriekšējas pieredzes cīņu mākslās, specdienestos vai vienkārši ļoti laba fiziskā sagatavotība, netiecieties uzreiz uz varoņdarbiem, sākumā esiet pieticīgs. Vienkāršs kross brīvā dabā būs labs sākums. Pēc pāris nedēļām ierīvēšanās ar sniegu no rītiem būs viegls turpinājums, tad jau arī netrenētai apziņai būs viegli noņemt baiļu blokus un varēs domāt arī par apliešanos ar ūdeni, āliņģiem un tamlīdzīgi. Ļoti svarīgi visu šo pieredzi un vingrinājumus pavadīt ar apzināti izraisītu baudas sajūtu.
Svarīgi ir pārprogrammēt savu apziņu, ka āliņģa vai sniega radītās sajūtas ir nevis nepatīkamas un draudīgas, bet gan sagādā baudu un rada prieku. Nekautrējieties no skaļiem sajūsmas kliedzieniem. Dodiet sev skaidru signālu, ka tas, ko jūs darāt, sagādā jums milzīgu baudu, rada milzīgu prieku un, ticiet, tas tā arī būs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!