Vasaras laiks Latvijā šogad beigsies šā gada 30. oktobrī plkst. 4.00, un kārtējo reizi pulksteni griezīsim par stundu atpakaļ.
Vēl pirms dažiem gadiem Eiropas Komisija izteica priekšlikumu visām Eiropas valstīm vienlaikus atteikties no laika maiņas, taču valstis pie vienota redzējuma tā arī nav nonākušas.
Vienots laiks Eiropas Savienībā ir svarīgs, lai vienoti darbotos, piemēram, finanšu sektors – bankas un darījumu biržās, kā arī starptautiskais transports.
“Tas būtiskākais ir satiksmes joma. Piemēram, avioreisi, vilcieni, autobusi, sevišķi starptautiskie, arī nacionālie. Tā sistēma smalki iestrādāti, seko līdzi visam, kas kontrolē šo laika pāreju,” stāstīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs.
Transporta uzņēmumā “VTU Valmiera” vērtēja, ka vietējo pārvadātāju ikdienu laika maiņa būtiski neietekmē, jo mūsdienās lielākajā daļā iekārtu un pulksteņu laika pāreja notiek automātiski. Uzņēmuma pārstāve Anda Liepiņa norādīja: “No pasažieriem arī neko tā neesam izjutuši, jo gan jau paši apzinās, ja pulkstenis nav pārgriezts, tad autobuss ir nokavēts. Bet rudenī tā nevajadzētu būt.”
Eiropas Savienība bija iecerējusi atteikties no laika maiņas jau 2021. gadā, bet atcelt ko gadiem tik ierastu nav nemaz tik vienkārši. Dalībvalstu viedokļi par šo jautājumu krasi atšķiras, un nav izdevies panākt vienotu regulējumu. Jautājums arī pazudis no dienaskārtības kovida pandēmijas dēļ. Pašlaik daudz aktuālāka ir energokrīze un karš Ukrainā.
“Eiropas Parlaments ir nobalsojis, ka no tā ir jāiet projām. Eiropas Savienības padome, kurā piedalās mūsu valdības un Ekonomikas ministrijas, nespēj ne par ko vienoties. Līdz ar to mēs joprojām dzīvojam, un, kā zināms, nākamo sezonu un nākamo gadu arī grozīsim pulksteņus,” skaidroja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”).
Latvijas valsts nostāja paredz nākotnē atteikties no laika maiņas, piekrītot saglabāt vasaras laiku. Taču ar vairākiem nosacījumiem.
“Sistēmai jābūt vienotai, un tai skaitā par tuvākajām kaimiņvalstīm. Teiksim, Lietuva, Igaunija, Somija, arī Polija. Kopējā līmenī būtu labi tāds ļoti detalizēts izvērtējums par ieguvumiem un zaudējumiem,” stāstīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Freibergs.
Atteikties no pulksteņa griešanas jau nākamgad iecerēts Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur kā vienu no argumentiem min laika maiņas negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Interesanti būtu zināt, ko domā kaspars briškens par šo jautājumu.