Viesībās vai kādā citā situācijā, kad ļaudis aizrunājas līdz frivolām tēmām, par aprunāšanas objektu bieži vien kļūst kāda klāt neesoša draudzene, kas – ak, tavu kaunu! – esot nimfomāne! Parasti tieši sievietes izsakās nicīgi par kādu seksuāli aktīvu sieviešu kārtas būtni, turpretī vīrieši mirkli iepauzē, skatieniem kļūstot sapņainiem.
Kas tad īsti ir nimfomāne, vai no tādas ir jābēg, cik kājas nes, vai tieši pretēji – jātiecas līdzināties?
Pētījumu statistika liecina: katrs trešais vīrietis sapņo satikt nimfomāni. Nabadziņi! Viņiem ir visai niecīgas izredzes, jo saskaņā ar tiem pašiem statistikas datiem, uz 2500 sievietēm sastopama tikai viena nimfomāne. Pārfrāzējot seksologu un psihologu teikto – par laimi, jo, ja ar šo disfunkciju sirgstošo sieviešu būtu vairāk, pasaules kārtība būtu stipri sašķobīta.
Sieviešu nevaldāma un nemitīga miesaskāre ir patoloģiska parādība, nav šaubu. Jaunkundze – nimfomāne nemitīgi atrodas kā transā un viņai ir vienalga, ar ko un kur. Labākajā gadījumā viņa mēģina pavest savu upuri, sliktākajā – vienkārši klūp tam virsū.
Tostarp ne visas hiperseksuālās dāmas un jaunkundzes dēvējamas par nimfomānēm: viņas ir izvēlīgas, ar kuru katru bikšaino neielaižas, un pret partnera izvēli izturas atbildīgi. Atšķirībā no nimfomānēm, kurām ir vienalga, kāds izskatās vīrietis, cik viņam gadu un kādi pārējie parametri. Viņām pat ir vienaldzīgs dzimums, ka tik varētu apmierināt neremdināmo iekāri. Hiperseksuāla sieviete pēc dzimumakta, kad tikusi līdz vēlamajam orgasmu skaitam, nomierinās, bet ne nimfomānes…
Kā tas nācies, ka ir sievietes kā sievietes un sievietes – nimfomānes? Izrādās, šo sieviešu hormonos ir nopietni traucējumi, iespējams, vainojamas slimības vai medikamentu lietošana, iespējams, pat apģērbs. Par pēdējo – renesanses kurtizāņu negausīgo seksuālo apetīti daži pētnieki skaidro ar korsetēm, kas tik cieši sažņaudza sieviešu ķermeņu augšējo daļu, ka asinis, sastājušās iegurnī, piespieda dāmām kvēlot iekārē.
Mūsdienās ar nimfomāniju aizvien vairāk sirgst gados jaunas sievietes, ko psihologi skaidro ar pusaudžu psihes problēmām. Aizņemtu vecāku bērni allaž cieš no uzmanības trūkuma, kas transformējas vēlmē gūt fizisku tuvību seksa veidā. Tā rezultātā meitene ņem pretī visus, kas nepretojas.
Daudzas sievietes ir spējīgas gūt vairākus orgasmus pēc kārtas, nimfomānēm orgasms iestājas no jebkā: no pieskāriena, krūšu galu stimulācijas, pāris vīrieša locekļa kustībām dzimumakta laikā. Tas saprotamu iemeslu dēļ varētu sajūsmināt vīriešus – sapņotājus: pašam tikpat kā nekas nav jādara un meiča jau “gatava”. Bet, cienījamie sapņotāji, nepriecājieties par ātru: nimfomānēm pēc orgasma neiestājas atslābums, kā tas parasti notiek ar normālām sievietēm. Ja kādam vīrišķim būs tā laime vai nelaime nonākt nimfomānes apskāvienos, tad visdrīzāk viņam pēc kāda laika draudēs pilnīgs spēku izsīkums, jo ar aprakstāmo disfunkciju sirgstošās būtnes nebūs remdināmas, lai cik vīrietis nepūlētos, tēlojot šujmašīnu. Izdreijājusi pēc sirds patikas, viņa pametīs izpumpēto vīrišķi un dosies meklēt nākamo kaifa objektu. Bez tā, ka nimfomāne pēc orgasma netiek pie atslābuma, viņa turklāt vēl sirgst ar atkarību pēc orgastiskās izjūtas pavadošiem dabīgajiem opiātiem, kas rodas smadzenēs.
Otrs scenārijs, ko varētu sagaidīt nimfomāni sastapušais vīrietis, varētu būt šāds: viņa sasniegusi pirmo orgasmu no, piemēram, locekļa ievadīšanas makstī, uzskatīs, ka process ir pabeigts un dosies pēc nākamā upura, atstājot iepriekšējo ar, maigi izsakoties, vilšanās sajūtu.
Nu, un šī šausmu stāstiņa noslēgumā – mūsdienās nimfomānēm ir iespējams medicīniski palīdzēt, pazeminot hormonālo līmeni un dziedinot ar psihoterapijas palīdzību. Tā ka, tā vietā, lai aprunātu un šausminātos par draudzeni, kura nelaiž garām nevienu vīrišķi, mēģiniet viņai labāk delikāti pastāstīt par problēmas risinājumu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Autore: Rita Lasmane