Jūlijā pētījumu centrs SKDS atkārtoja tradicionālo grāmatu pirkšanas un lasīšanas mērījumu, kuru kopš 2013. gada veic reizi trijos gados. Svaigākie dati ir interesanti un satur nepatīkamus pārsteigumus, ar kuriem “Twitter” dalījies SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Kopš 2019.gada Latvijā ir ļoti strauji mazinājusies gan grāmatu pirkšana, gan lasīšana, liecina aptaujas rezultāti.
Aktīvāki grāmatu pircēji ir cilvēki ar augstāko izglītību un tie, kuri nav zemāko ienākumu kategorijās (kas nepārsteidz, jo grāmatas nav pirmās nepieciešamības preces un tās ir salīdzinoši dārgas). Redzams, ka sievietes ir krietni aktīvākas pircējas nekā vīrieši.
Ja 2013. un arī 2016.gadā katrs trešais (32.9%) apgalvoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir nopircis vismaz vienu grāmatu, tad šogad tie ir tikai 24.3% – t.i., tikai katrs ceturtais. Varbūt tas tāpēc, ka grāmatas paliek aizvien dārgākas, vismaz man ir radusies tāda sajūta, piebilst Kaktiņš.
Tikai katrs ceturtais (24.3%) jūlijā apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā ir nopircis vismaz vienu grāmatu. Trīs ceturtdaļas aptaujāto (74.4%) apgalvo, ka grāmatas nav pirkuši. Ja pērk, tad visbiežāk vienu vai divas, taču ir arī “maniaki” – desmit vai vairāk grāmatu pēdējo sešu mēnešu laikā ir nopirkuši 2.6%.
Aktīvāki grāmatu pircēji ir cilvēki ar augstāko izglītību un gados jaunākie (laikam tāpēc, ka skola liek) un gados paši vecākie. Redzams, ka sievietes ir krietni lielākas lasītājas nekā vīrieši (2.2 : 1.0). Un vēl izrādās, ka grāmatas caurmērā vairāk patīk lasīt priekšniekiem, nosmej SKDS direktors.
Tā kā kopš 2019. gada būtiski ir pieaudzis grāmatu nelasītāju īpatsvars, tad likumsakarīgi uz leju ir gājis arī vidējais grāmatu skaits, kuru izlasījis viens Latvijas iedzīvotājs pēdējo sešu mēnešu laikā – ja 2013. un 2016. gadā tās bija 3.3 un 3.2 grāmatas, tad šobrīd vairs tikai 1.6.
Dati rāda, ka starp tiem, kuri vēl lasa, tāpat kā agrāk ir “lieli lasītāji” un ir “svētdienas braucēji”. Piecas vai vairāk grāmatas (t.i. ~ grāmata mēnesī vai vairāk) pēdējo sešu mēnešu laika esot izlasījuši 11% jeb apmēram katrs desmitais iedzīvotājs. Taču 2013. gadā tādi bija 21%.
Taču sevišķi skarbi ir grāmatu lasīšanas dati. Ja 2016. gadā 53% apgalvoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu, tad 2019. gadā tādi bija 48%, bet patlaban vairs tikai 39%.
Jā, patiešām – kāpēc lasīt grāmatas, ja ir TikToks un Instagram storiji, retoriski jautā Arnis Kaktiņš.
Pētījumu centrs SKDS ir privāta un neatkarīga pētnieciska kompānija, kuras galvenie darbības virzieni ir tirgus pētījumi, mārketinga pētījumi kā arī dažādi sabiedriskās domas pētījumi. Pētījumu centrs SKDS ir dibināts 1996.gadā un kopš tā laika ir kļuvis par vienu no vadošajām un vislabāk pazīstamajām pētnieciskajām kompānijām Latvijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Arnis Kaktiņš on Twitter
Man patīk lasīt grāmatas. Itsevišķi tādas kurās ir analītiski izklāstīts sižets par kaut kādiem notikumiem. Ja ir laba grāmata, tad vienalga cik viņa maksā (lai saprastu par kādām grāmatām runāju tad man patika Edvarda Lūkasa “Maldināšana”, manuprāt tā ir pēdējo laiku labākā izdotā grāmata latviešu valodā). Diemžēl ļoti reti kad parādās tādas grāmatas un pēdējos gadus arvien retāk. Vēl pēdējos laikos ir tendence aprakstīt tikai vienas puses, tā saukto vajadzīgo viedokli. Tāpēc pēdējā laikā grāmatas pērku arvien retāk. Tā kā tagad ir internets un cilvēki pārvalda svešvalodas, tad zinot angļu un krievu valodas var bez maksas dabūt ļoti kvalitatīvas dārgā… lasīt vēl »
Lielie gaidīšans svētki te ienes skaidru vīziju- šuplinskas nestajai debilizācijai ir tik jauki mērāmi rezultāti! Izrāviens! Muižnieces smaids te vietā par visu- jo dumjāk, jo labāk Arodbiedrība starā- skolotāju tiesības neko nejēgt no priekšmeta te aizstavētas pilnībā Visi par debilizāciu un populismu- uz priekšu balsošanā par JKP bezatbildības iemiesojumiem
Vīzija ir skaidra. Galvenais latvijā ir ebrēju kopiena, krievi jūrmalā un jauna tropu māja pa 45 ļimakiem. Viss viņiem. Viss pārejais un latiši pofig
Es pēdējo reizi lasīju Aijā žūžo lāčabērni. Pagājušogad
Lai samazina grāmatām neadekvāto cenu tagad grāmata maksā vidēji no 10 eur un uz augšu. Par velti labāk noklausos internetā audio grāmatu. Grāmatas ir pārvērstas par cinisku biznesu, paskatieties cik maksā grāmatas un darba burtnīcas skolniekiem, ik pēc pāris gariem iznāk arvien aprobežotāka grāmata. Senāk mēs Menča skaitļu slejas no 6 – 12 klasei mācījāmies un bija rezultāts, tagad ābolīšus un bumbierīšus skaitā.
Parasta grāmata – kartona lapas, milzīgi burti un atstarpes starp rindām, cietie vāki – 17-25 EUR. Tās nav domātas lasīšanai – tā ir luksus prece…
Jāatzīst, ka pēdējos pāris gados esmu izlasijis vienu grāmatu. Bet tik tāpēc, ka tā bij pa rokai vasarnīcā kur neko citu nebija ko darīt vakaros. Pirmkārt man ir žēl pirkt. Nopirkt grāmatu pie 20 eiro, kuru es izlasu 2..3 vakaros un drīzāk nekad vairs neatveru. Otrs – tādas ko gribētu, tādas pie mums nav dabūjamas. Trešais – visu ko vajag, lasu digitālā formā lasāmā vai video veidā.
Man ir pilna ievas māja ar grāmatām. Pārsvarā par klasiku un dizainu un filozofiju