Romas pāvests Francisks ir foršs vecis, to jau esam sapratuši. Un nu ir vēl viens iemesls, lai būtu pamats cienīt šo gudro vīru.
Pēdējo divu gadu laikā Romas katoļu baznīcas galva ir sabiedrības uzmanības centrā, lielāko daļu sava laika veltīdams cīņai ar pasaulē valdošo ļaunumu, cenšoties mazināt varmācību un cietsirdību uz zemeslodes. Viņš iestājas pret baznīcas apmātību ar abortu, viendzimuma laulību un kontracepcijas aizliegšanu, sludina savstarpējas cieņas, iejūtības un tolerances nepieciešamību vienmēr un visur.
Pāvests Francisks ir slavens arī ar savu lielisko humora izjūtu. Un patiešām šķiet, ka viņš būtu lielisks kompanjons, ar kuru kopā iemalkot glāzi vīna. Un šobrīd tas vairs nemaz nešķiet absurdi, jo jūnija sākumā pāvests Francisks pavēstīja, ka vīna dzeršana ir ne tikai ieteicama, bet pat nepieciešama.
Citējot Vatikāna vadītāja teikto, ūdens ir vajadzīgs dzīvības uzturēšanai, bet vīns iemieso prieku un dzīres. Vīns ir nepieciešams svinēšanai, piebilda katoļu baznīcas galva.
Nevar nepiekrist Viņa Svētības teiktajam. Vīns lieliski relaksē un stiprina draudzības saites.
Un kam gan citam, ja ne Romas katoļu baznīcas galvai zināt vīna vērtību – Vatikānam taču ir pašiem savi vīna dārzi, vīns tiek izmantots baznīcas rituālos. Vatikāna vīna dārzus ir svētījis pāvesta Franciska priekšgājējs, tātad varam secināt, ka baznīca un vīns iet roku rokā.
Un Romas pāvestam Franciskam ir pilnīga taisnība: par spīti viedoklim, ka alkohols negatīvi ietekmē cilvēka organismu, vīns ne tikai nav kaitīgs, bet ir pat veselīgs, ja vien to lieto ar apdomu un normas robežās. Vīnu ieteicams lietot, lai uzlabotu vielmaiņu, it sevišķi sāļu apmaiņu organismā. Vīns satur vielas, kas cilvēka organismā stimulē ogļūdeņražu, slāpekļa un minerālvielu apmaiņu (neraudzētā vīnogu sulā tādu vielu nav).
Vīns ir bagāts ar vitamīniem un mikroelementiem – mangānu, magniju, jodu, titānu, kobaltu, kāliju, fosforu. Vīns satur C, B, PP vitamīnus, kā arī organiskās skābes, ēteriskās eļļas, saliktos ēterus un aldehīdus. Visas šīs vielas tonizē organismu un pazemina asinsspiedienu. Antociāniem, kas vīnu iekrāso, pat niecīgā daudzumā piemīt antibakteriālas īpašības.
Nelielā daudzumā baudīts vīns nostiprina artērijas, pazemina holesterīna līmeni asinīs, atvaira sirds un asinsvadu slimības, kā arī palēnina audu novecošanas procesu.
Vecākiem cilvēkiem vīnogu vīni paaugstina tonusu.
Vīnam piemīt tonizējoša, diurētiska, pretstresa, baktericīda un antialerģiska iedarbība uz cilvēka organismu. Pussaldie sarkanie un baltie gāzētie vīni ar divu atmosfēru spiedienu ir ieteicami miokarda infarkta, gripas, malārijas slimniekiem. Nervu sistēmas nepietiekamības gadījumā labi palīdz vēss sausais šampanietis.
Sarkanvīns sniedz ir labs profilaktisks līdzeklis pret kuņģa slimībām, hipertoniju, gremošanas traucējumiem, aptaukošanos un tonizētājs.
Vīnu ir ieteicams dzert mainot laika joslas, garu pārbraucienu vai lidojuma laikā, jo, mainoties klimatam, notiek organisma atsāļošanās, un, lai atjaunotu sāļu bilanci, pārbrauciena laikā un nākamajā dienā nepieciešams izdzert aptuveni 0,75 litrus sausā vīna.
BRĪDINĀJUMS! Visas iepriekš minētās ārstējošās īpašības piemīt tikai dabiskajiem vīnogu vīniem un neattiecas uz citiem, arī vieglajiem, alkoholiskiem dzērieniem (alus, augļu un ogu vīni). Minētās vērtīgās īpašības nav raksturīgas arī vīniem, kas pagatavoti no hibrīdajām vīnogu šķirnēm, tādām kā izplatītā “Izabella” un “Noa”. Šos vīnus nav ieteicams lietot tādēļ, ka to rūgšanas procesā veidojas ne tikai etanols, bet arī ievērojams daudzums metanola, kas cilvēka organismam ir inde.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
No kurienes tās muļķības par vīna pozitīvo ietekmi uz organismu ?!
Tā cilvēki nodzeras un paliek nabagi!