Samazinoties Ukrainas bēgļu pieplūdumam, Rīgā pērn iedzīvotāju skaits samazinājies par 4600 cilvēkiem, minēts Rīgas pašvaldības 2023.gada publiskajā pārskatā, kuru aizvadītajā nedēļā apstiprināja Rīgas dome.
Šā gada sākumā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Rīgā dzīvoja 674 500 iedzīvotāju, un to skaits gada laikā samazinājies par 0,7%.
Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā pastāvīgi samazinās kopš 2017.gada. Tikai 2022.gadā šo tendenci mainīja Ukrainas bēgļu ierašanās. Ukrainas bēgļu faktors noteica arī migrācijas pozitīvo saldo Rīgā 2022.gadā, kad tas sasniedza 14,3 cilvēkus uz 1000 iedzīvotājiem.
Pērn Rīgā bija 378 200 darbaspējas vecuma iedzīvotāju, kas ir par 3000 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šīs grupas īpatsvars pilsētas iedzīvotāju skaitā saglabājās 62% līmenī.
Bērnu un jauniešu skaits gada laikā nav mainījies un bija 92 400.
Iedzīvotāju skaits virs darbaspējas vecuma Rīgā bija 138 800 jeb 22,8% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Vidējais iedzīvotāju vecums Rīgā bija 42 gadi, līdzīgi kā vidēji valstī.
Arī iedzīvotāju etniskais sastāvs galvaspilsētā nav būtiski mainījies, 2023. gada sākumā Rīgā dzīvoja 47% latviešu un 35% krievu.
Savukārt Ukraiņu skaits bēgļu imigrācijas rezultātā palielinājās no 3,5% līdz 4,9%.
Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pirms okupācijas Rīgā nebija vairāk par 400 000, ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu Latvijā. Vajag celt iedzīvotāju skaitu ārpus Rīgas.
Vajag gan. Bet kurš no valdošajiem politiķiem tad ir ar vēlmi un spēju to darīt? Šiem čiks vien sanāks. Galvenais praids, Ukraina, Rail Baltica utt.
Pirms okupācijas bija cits zemes īpašumu sadalījums, muižas bija likvidētas. Lai izdzīvotu uz laukiem, ir jābūt zināmai pašpietiekamībai, ja gribat – naturālai saimniecībai. To nodrošina zemes īpašums. Atļaujot koncentrēt zemi lielos īpašumos, esam iedarbinājuši ekonomisko modeli, kas izspiež mazos zemes īpašumus. Nav ekonomiskas sviras, kas izlīdzina lielos un mazos, intesīvos un tradicionālos.
šodien ir lasāmas pozitīvās ekonomikas ziņas kā pieaug cenas jaunajos mājokļos. Dārgāki mājokļi nozīmē vairāk jauni cilvēki pamet valsti. Nozīmē arī mazāk bērnu un jauno ģimeņu, jo ne jau visi gatavi vergot, 30gadus maksāt kredītu lai valstij izaudzinātu nākošo vergu. Ja valsts nerisinās nekustamā īpašuma cenas jaunajām ģimenēm, tad var droši apgalvot ka izmiršana ir nenovēršama. Ar katru gadu samazināsies ne tikai dzimstība bet pat potenciālo jauno vecāku skaits.
Tiek uzturēta doma, ka valstiski ir jānodrošina iespēja noteiktai iedzīvtāju daļai iegādāties nekustamo īpašumu par zemākām cenām. Piekrītu, ka jaunie ir mūsu nākotne, jautājums ir par to uz kā rēķina, kura būs tā vecuma grupa, kas sāks apmaksāt pakalpojuma cenu starpību? Varbūt valstiski būtu sākt skatīties, kāpēc mājokļi ir tik dārgi, kas ir tās pozīcijas, kas sadārdzina, kādas ir pieļautas kļūdas nekustamā īpašuma īres tirgū, nodokļu politikā un sākt šo jautājumu risināt no tās puses, kas tieši attiecas uz valsti un pašvaldību. Līdz šim mēs visus jautājumus kārtojam ar pārdali, bet nav jau vairs ko dalīt, pilsēta tiek pamesta, kritiski… lasīt vēl »
Izmirstam.