Ilgtermiņa pētījums, kurā 20 gadu garumā piedalījās 408 septītās klases skolēni, pierādījis, ka nav saiknes starp marihuānas lietošanu agrā jaunībā un psihozi, depresiju vai nemieru vēlākajos gados.
Pētījumu, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychology of Addictive Behaviors, vadīja Pitsburgas Medicīnas Universitātes pārstāvis Džordans Behtolds.
„Izpētot eksperimenta dalībnieku fizisko un garīgo veselību, netika atrastas nekādas atšķirības, neraugoties uz marihuānas lietošanas biežumu pusaudžu gados,” savā paziņojumā Amerikas Psiholoģijas Asociācijai (American Psychological Association) pauž Behtolds.
Pētījumā tika izmantoti dati no Pitsburgas jauniešu pētījuma, kurā tika novērota septītās klases zēnu grupa, līdz viņu pieaugšanai. Pētījuma subjekti 1987. gadā tika nejauši izvēlēti kādā Pitsburgas skolā. Eksperimenta dalībnieki ik pēc sešiem mēnešiem divarpus gadu garumā tika intervēti, līdz viņi bija sasnieguši apmēram 16 gadu vecumu. Pētnieki turpināja regulāri reizi gadā intervēt eksperimenta dalībniekus turpmākos desmit gadus, beidzamā intervija notika pēc desmit gadiem, kad pētījuma subjektiem bija aptuveni 36 gadi.
No 408 dalībniekiem, kuri pētījumā piedalījās līdz tā beigām, 46% marihuānu nelietoja vai lietoja to ļoti minimāli, bet pārējie bija sadalīti šādi – marihuānu lietoja tikai pusaudža gados (10,7%), marihuānas lietošanu pastiprināja (21%) un hroniskie lietotāji (22%). Pētījumā salīdzinot visas grupas, netika atrastas būtiskas pazīmes, kas liecinātu par eksperimenta dalībnieku garīgajām problēmām.
Zinātniekiem šķita īpaši interesanti tas, ka nebija būtisku atšķirību starp tiem, kuri marihuānu nelietoja un hroniskajiem „zālītes” lietotājiem, kas pusaudža gados vidēji nedēļā marihuānu smēķēja reizi nedēļā un vecumā no 20 līdz 26 gadiem turpināja to darīt 3 – 4 reizes nedēļā.
Tika pētīta arī marihuānas ilgtermiņa iedarbība uz garīgo veselību afroamerikāņu un kaukāziešu vīriešiem. Kādā no iepriekšējiem pētījumiem tika secināts, ka afroamerikāņi ir vairāk pakļauti garīgo traucējumu riskam, un viņiem ir daudz mazākas iespējas saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus nekā baltās rases pārstāvjiem. Behtolds un viņa asistenti pētīja, vai marihuāna var veicināt šādu nevienlīdzību, rosinot garīgo traucējumu rašanos, taču tika pierādīts, ka šos rezultātus rase būtiski neietekmē.
Pastiprinoties politiskajām debatēm par marihuānas legalizāciju, ir pieaugusi arī interese par to, vai hroniska „zālītes” lietošana var izraisīt garīgos traucējumus. Ņemot vērā iepriekšējos pētījumus, kuros tika izteikti minējumi, ka hroniska marihuānas lietošana var izraisīt kaitīgu efektu, piemēram, agrīnu psihozi vai bipolāros traucējumus, Behtolds norādīja, ka pētījumu rezultāti bija „mazliet pārsteidzoši”, taču vienlaikus brīdināja, ka marihuānas legalizācija ir “sarežģīta problēma, kur viens pētījums nevar tikt izrauts no kopainas”.
Avots: Psychology of Addictive Behaviors
Afroamerikāņu un kaukāziešu? :D