Tam ir grūti noticēt, bet vīrieši melo vairāk (par 20%) nekā sievietes. Tiem, kas vēlas meli atmaskot, jāpievērš uzmanība nevis vārdiem, bet gan kermeņa valodai: žestiem, mīmikai, ķermeņa kustībām.
Meļiem sarunas laikā mainās balss. Viņi sāk runāt pustoni augstāk vai zemāk, lēnāk vai ātrāk, skaļāk vai klusāk nekā parasti.
Melojot sāk izteikties citādi. Bieži sāk runāt nedabiski, it kā atkārtotu no galvas iemācītu tekstu.
Melojot cilvēks bieži izvairās no tiešiem izteikumiem. Uz konkrētu jautājumu netiek atbildēts vai arī atbilde ir neskaidra, vispārināta.
Melis cenšas novirzīt sarunbiedra uzmanību. Sāk manipulēt ar rokām vai kādiem priekšmetiem, izvairās no tieša skatiena, lūkojas visapkārt.
Melojot cilvēks nespēj kontrolēt savu mīmiku. Pavisam negaidot, melim sāk raustīties lūpu kaktiņš, apakšlūpa, plakstiņi vai uzacis.
Melojošas personas pašsajūta nav apskaužama. Cilvēks, kurš melo, biežāk izdara rīšanas kustības, sarkst un svīst, viņam paātrinās elpošana, valoda pārstāj būt tekoša, viņš mīņājas no vienas kājas uz otru vai, ja sēž, bieži maina pozu.
Vīrieši:
- nekad neatzīsies, ka neko nesaprot no mašīnām (60%)
- ka nav lietpratēji seksā (66%)
- mīl piepušķot, ja runa ir par profesionālām lietām – dienesta stāvokli, ienākumiem, darba slodzi (50%)
- mēdz apgalvot, ka sporto vai vismaz vingro, kaut gan patiesībā to nekad nedara (35%).
Avots: Psychology: Theories, Experiments, and Quizzes