1990.gada 4.maija deklarācija bija kulminācija Trešajai atmodai. Todien Augstākās Padomes (AP) sēdē bija īsta kauja. Gaisu šķēla pretēju viedokļu ugunis: kurš iegūs pārsvaru – Tautas frontes vai interfrontes deputāti.
Darbs pie neatkarības deklarācijas sākās jau 1990.gada martā, jo līdz ar Tautas frontes uzvaru AP vēlēšanās bija mainījies politisko spēku samērs par labu valsts neatkarības idejai.
Uz pirmo sesiju jaunievēlētās AP deputāti sanāca 3. maijā un jau todien plānoja pieņemt nozīmīgo dokumentu, kas jau bija sagatavots. Taču līdz deklarācijas projekta apspriešanai nonāca tikai 4. maijā.
Opozīcijas deputāti – “Interfrontes” un “Līdztiesības” pārstāvji – kompartijas funkcionāri un padomju armijas virsnieki uzskatīja, ka Latvijai jāturpina eksistēt PSRS sastāvā, un vilka laiku.
“Mums tiek piedāvāts ne vairāk, ne mazāk restaurēt buržuāziskās Latvijas sabiedrisko iekārtu, atjaunot 1922.gada Satversmi. Patiesībā saraut Latvijas PSR valstiskās saites ar Padomju savienību. Deputāti komunisti šādu dokumentu un rīcību var vērtēt tikai negatīvi. Es redzu tikai vienu iespēju – izvest šajā jautājumā referendumu un rīkoties tā, kā to prasa spēkā esošie likumi,” tā 1990.gadā AP sēdē sacīja AP deputāts Alfrēds Rubiks.
Tikmēr AP deputāte Ita Kozakeviča 1990.gada 4. maija AP sēdē atgādināja: “Latvija PSRS sastāvā tika iekļauta bez referenduma, bez visas tautas nobalsošanas.”
Debates ilga visu dienu. Atmosfēra zālē bija tik nokaitēta, ka sēdes vadītājam, Anatolijam Gorbunovam, ik pēc brīža vajadzēja apsaukt vai mierināt kādu runātgribētāju. Balsojums par Latvijas neatkarības deklarāciju sākas tikai vēlā pēcpusdienā.
Lai tiesiski un mierīgi izkļūtu no PSRS, tika noteikts pārejas periods Latvijas valstiskuma atjaunošanai de facto.
Līdz pat pēdējai sekundei nebija skaidrs, vai neatkarības deklarāciju varēs pieņemt, vai nobalsos pietiekams skaits deputātu.
Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, vajadzēja vismaz 134 balsis. Tautas frontes pārstāvjiem bija tikai 132. Atlika cerēt uz neatkarīgo deputātu atbalstu. 57 deputāti, neatkarības idejas pretinieki, balsojumā nepiedalījās.
Vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem pieņēma ar 138 balsīm. Pēc balsojuma virmoja emocijas – arī ārā, zem parlamenta ēkas logiem, kur tūkstošiem cilvēku, elpu aizturējuši, gaidīja un skaitīja līdzi.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Mūsu valsts lielākās amatpersonas, kas lemj par Tautas naudas maku un Latvijas nākotni. Daudziem uzticības kvota ir ļoti zema, bet atbildības nekādas…….. 1.Arvils Ašeradens Jaunā VIENOTĪBA 21 556 balsis. 2. Anda Čakša Jaunā VIENOTĪBA 26 799 balsis, 3. Raimonds Čudars Jaunā VIENOTĪBA 61 990 balsis, 4. Ilze Indriksone Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 14 148 balsis, 5. Arturs Krišjānis Kariņš Jaunā VIENOTĪBA 94 158 balsis, 6. Māris Kučinskis “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” 28 269 balsis, 7. Inese Lībiņa-Egnere Jaunā VIENOTĪBA 67 168 balsis, 8. Ināra Mūrniece Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”… lasīt vēl »
Jā, bet šitais priekšsēdis Smiltēns saka ” Esam gājuši parlamentāras demokrātijas ceļu – vissarežģītāko, grūtāko, bet pareizāko ceļu”. Ceļu, kur Tautai nav tiesības rīkot referendumu (10% balsis no balstiesīgajiem – 1 542 407 tas ir jāsavāc 154 240 balsis par iespēju rīkot referendumu), bet tanī pašā laikā Saeimā sēž frukti: 1. Dmitrijs Kovaļenko Politiskā partija “Stabilitātei!” 4 945 balsis, 2. Rihards Kozlovskis Jaunā VIENOTĪBA 8 640 balsis, 3. Vilis Krištopans LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ 9 968 balsis, 4. Edmunds Zivtiņš LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ 6 958 balsis, 5. Gunārs Kūtris Zaļo un Zemnieku savienība 18 438 balsis, 6. Linda Liepiņa LATVIJA PIRMAJĀ… lasīt vēl »
Vispār ir lieliski un brīnumaini, ka Latvija pastāv šodienas veidolā par spīti politiķu eksperimentiem ar tautsaimniecību, izglītību, veselību, u.c.
1990. gada 4. maijā valstij bija 0 parāds. Tikai 33 gadus vēlāk, veikmes stāsta valstij ir ~16 miljardi parāds. Iedzīvotāju skaits, kuriem tas nākotnē būs jaatdod un jāapmaksā parāda procenti strauji sarūk, dzimstība ir vēl zemāka, kā kara laikā. Darbaspēks, nodokļu maksātāji, jaunie vecāki, jaunās māmiņas ir aizbraukušas uz ārzemēm, un tur veido ģimenes, maksā nodokļus. Pēc oficiālās statistikas valstī lielākā daļa iedzīvotāju ir pensijas, pirmspensijas vecumā. Bet 1990. gadā bija ļoti daudz mazuļu, tieši 80to gadu beigās bija vislielākā dzimstība valstī, kura turpinājās līdz 1992. gadam. 19 gadus vēlāk 2009. gada krīzes laikā šie visvairāk piedzimušie jaunieši, visvairāk arī… lasīt vēl »
esi viens no tiem kas uzskata ka Latvijai vajadzēja palikst PSRS sastāvā kā “industriāli attīstītai valstij” ar 1 plānveida noieta ekonomiku? Brīnumaini, ka cilvēki izvēlas neredzēt visu pozitīvo kas ir noticis un to, ka ir grūti 30 gados no PSRS kontroles izmocītas, plānveidīgi paverdzinātas valsts izveidot Vāciju. OK, arguments par to, ka censoņi ekspluatēja brīvības momentu ir vietā, pretarguments ir – kur jūs paši bijāt kad pavērās visas iespējas? Kur bija politiskā un patriotiskā vēlme un darbības nepieļaut izzagšanu, nepieļaut vēl vienu psrs, nepieļaut kārtējo grāvi? sēdējāt mājās un patērējāt TV, tā ka nevajag čīkstēt par “tagadējo patērētāj valsti”, paši… lasīt vēl »
Vai Otrā atmoda joprojām skaitās nelegālie marksistu (Upītis, Jansons Brauns, Pliekšāns Nagliņš) pulciņi?
Zanders par kultūrkapitāla fonda naudu pēc levita pasūtìjuma tagad pierādīja, ka Pirmās atmodas nav bijis.
Ceturtajā atmodā tauta ievēlēja Zatlera Smerdeļu partiju (teterevu dibenlaizi zatjļeru, Termiņuzturēšanās atļauju ieviesēju slaviku dombrovski, viņa mīlu lībiņu egneri, olšteina sešinirku, rinku). Viņi kā boļševiki veica lietusargu revolūciju un izbrīvēja celiņu komunistiem – sorosìtiem. Pēc tam nāks staļins.