Haizivis – biedējoši milzu žokļi, caururbjošs skatiens un zobi asi kā žiletes. Haizivis mums asociējas ar plēsoņām, kas iedveš bailes un ik gadu nogalina tūkstošiem cilvēku.
Taču šie fascinējošie jūras iemītnieki ir unikāli savā daudzveidībā un uzvedībā. Katru dienu zinātnieki veic arvien jaunus atklājumus par haizivīm, kas liek acīm izbrīnā ieplesties.
Haizivis dzīves laikā var zaudēt līdz 30 000 zobu
Parasti haizivīm ir 45 līdz 50 zobu, taču tā ir tikai zobu priekšējā rinda. Aiz tās mēdz būt līdz pat septiņām rindām ar aizvietojamiem zobiem, kurus var laist darbā, ja priekšējās rindas zobs ir bojāts vai izkrīt. Vairākām haizivju sugām zobi aizvietojas visu mūžu – tās var nomainīt līdz pat 30 000 zobu savas dzīves laikā! Ir haizivis, kurām zobi nomainās ik pa 8 – 10 dienām, bet citām – vairāku mēnešu laikā.
Vairākām haizivju sugām zobi nav nepieciešami
Lai gan haizivis mums asociējas ar lieliem asiem zobiem, vairākām haizivju sugām zobi tikpat kā nav vajadzīgi. Vaļu haizivis un milzu haizivis – divi lielākie sugas īpatņi – barojas pasīvi, filtrējot no ūdens pussadalījušās organismu atliekas un mikroorganismus, ko mantijas dobumā ienes ūdens. Šiem īpatņiem ir daudz mazu zobu. Piemēram, vaļu haizivij var būt līdz pat 300 zobu rindu.
Haizivīm piemīt ķermeņa valoda
Baltās haizivis komunikācijā neizmanto skaņas, bet gan ķermeņa valodu. Saliekta mugura, nolaistas krūšu spuras, krasas zigzaga kustības vai straujas kustības uz priekšu un atpakaļ, kā arī niršana dzelmes dibenā – tie ir spēcīgi indikatori, kas liecina, ka haizivs par kaut ko ir satraukta.
Haizivju dzīves ilgums dramatiski atšķiras
Vairākām lielajām haizivīm ir daudz garāks mūža ilgums nekā mazajām haizivīm. Piemēram, vaļu haizivs, kuras garums sasniedz 5,5 līdz 10 metru, var nodzīvot līdz pat 100 gadiem, bet gludajai haizivij, kuras vidējais garums ir 0,6 līdz 1,2 metri, vidējais mūža ilgums ir vien 16 gadu.
Haizivju izmēri ir ļoti dažādi
Vaļu haizivis ir ne tikai lielākās haizivis, bet arī lielākās zivis pasaulē. Mazākās ir pundurhaizivis, kas dzīvo dziļos ūdeņos – to ķermeņa garums ir vidēji tikai 17 centimetru.
Haizivīm ir trīs dažādi vairošanās veidi
Apmēram 30 procenti no visām haizivīm dēj olas. Daļa haizivju sugu ir dzīvdzemdētājas. Mazā haizivs, kas ir saistīta ar māti ar placentu, attīstās un piedzimst līdzīgi kā jūras zīdītājiem. Lielākā daļa haizivju savas olas iznēsā olvadā, kas piepildīts ar īpašu sekrētu – tur atrodas mazās haizivs olas dzeltenums, kas paliek olvadā, kamēr attīstās mazulis. Olvadā tas nobriest, paaugas un tad piedzimst jau kā gatavs plēsoņa. Vienā metienā haizivīm var būt līdz pat 48 mazuļi.
Haizivis – aizsargājama suga
Aprēķini rāda, ka uz vienu cilvēku, ko nogalinājusi haizivs, katru gadu cilvēki nogalina 25 miljonus haizivju, galvenokārt, lai dabūtu šo zivju spuras, ko daudzviet pasaulē uzskata par delikatesi. Vairāk nekā 200 haizivju sugu ir iekļautas Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) izveidotajā Sarkanajā grāmatā. Haizivis ir nozīmīgs komponents okeānu ekosistēmā, tāpēc to strauji sarūkošais skaits liek dabas aizstāvjiem bažīties. Ja haizivis izmirs, pasaules okeāni ies bojā.
Haizivis redz dzelteno krāsu – tas ir mīts
Pētījumi ir palīdzējuši atspēkot mītu, ka haizivis piesaista dzeltenā krāsa – patiesībā šie ūdens iemītnieki vispār neredz krāsas. Ņemot vērā atklājumu, ka haizivs acīs nav šūnu, kas spēj atšķirt krāsu, vai tās ir minimālā daudzumā, šķiet, ka tas, kas piesaista haizivju uzmanību, drīzāk ir krāsu kontrasti, nevis pašas krāsas.
Haizivis dzīvo arī saldūdeņos
Haizivis dzīvo visos septiņos pasaules okeānos, taču dažu sugu haizivis nedzīvo tikai sālsūdenī. Ir sugas, kas var izdzīvot jaukta tipa ūdeņos, piemēram, upju grīvās un ūdenstilpnēs, kas savienotas ar okeānu, bet vēl citas sugas lieliski jūtas, dzīvojot saldūdeņos.
Haizivis uz Zemes mīt jau 400 miljonus gadu
Haizivis uz Zemes mīt kopš dinozauru laikiem. Ir atrasti 400 miljonu gadu fosilizēti zobi un zvīņas, kas sniedz mums ieskatu, kādi izskatījās senie haizivju priekšteči. Tā dēvētās modernās haizivis parādījās aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Uz Zemes joprojām dzīvo reta haizivju suga, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījusies. Tā ir gofrētā haizivs – viens no labākajiem piemēriem, kas ļauj spriest par to, kādas izskatījās vissenākās haizivis.
Avots: „National Geographic”