Covid-19 pandēmijas atbalss būs psihoemocionālās veselības pandēmija, brīdina Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārste rezidente Laura Valaine, kuras viedoklis publicēts LA.lv.
“Parādīsies psihiskās veselības traucējumi, kuru iemesls būs nomāktība, vientulība, nepieciešamība izolēties.
Situāciju padziļina arī neziņa par to, vai būs darbs, vai bērniem mācības notiks klātienē vai attālināti, kāda būs ģimenes finansiālā situācija.
Cilvēkiem, kuriem jau tā bijis grūti tikt galā ar dažādiem stresoriem, ilgstošs stress, ko radījusi pandēmija, pasliktina gan fiziskās, gan psihoemocionālās veselības stāvokli,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārste rezidente Laura Valaine.
Līdzīgā situācijā kā medicīnas darbinieki, kur katrs ceturtais ārsts izjūt depresijas, bet katrs piektais – trauksmes simptomus, šobrīd ir arī skolotāji, kuri nezina, kā nodrošināt epidemioloģisko drošību skolā, vai kāds no bērniem nav inficējies un būs jādodas izolācijā, turklāt šajā mācību gadā jāuzsāk jaunā kompetenču izglītības programma, kas rada papildu psihoemocionālo slodzi.
Arī to profesiju pārstāvji, kuri atrodas pirmajās līnijās, tas ir, darba pienākumus veicot, klātienē komunicē ar klientiem, par kuru veselības stāvokli viņi neko nezina, piemēram, pārdevēji un kasieri, farmaceiti, sociālie darbinieki, biļešu kontrolieri.
“Trauksme par nezināmo ir daudz spēcīgāka un stresa hormons – kortizols – izdalās daudz vairāk nekā paredzamā situācijā, pat ja zināms, ka rezultāts būs slikts,” saka ārste, piebilstot, ka daudzi šobrīd izjūt papildu stresu, dzīvojot neziņā par to, kas notiks tālāk, cik lielā mērā saslimšana vērsīsies plašumā, vai tiks ieviesti vēl kādi ierobežojumi.
“Liela daļa vēl nav atguvusies no pirmā slimības viļņa, izjūt lielu nedrošību par tuvāko nākotni, piemēram, to nozaru pārstāvji, kuru iespējas strādāt un nopelnīt ārkārtas situācijas dēļ ir ļoti ierobežotas – tūrisma, viesmīlības, aviācijas, izklaides jomā strādājošie. Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikā vēršas pacienti, kuri joprojām izjūt Covid-19 pirmā viļņa sekas.
Kā atjaunot iekšējo līdzsvaru
Laura Valaine norāda, ka trauksmes līmeņa mazināšanā lielu ieguldījumu var dot darba devēji, ieviešot virkni emocionālā atbalsta pasākumu, piemēram, izglītojošas lekcijas, pieejamas psihologa vai psihoterapeita konsultācijas.
Psihoemocionālās veselības profilakses svarīgākie punkti pandēmijas laikā ir sabalansēts uzturs, bet īpaši fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.
Tās ietekmē bioķīmiskos procesus smadzenēs un dabiskā veidā izraisa labsajūtu, tādēļ vajag atrast sev tīkamu sportisko nodarbi.
Pētījumi parāda, ka ārkārtas situāciju labāk pārcieš tie, kuri nezaudē saikni ar tiem cilvēkiem, ar kuriem ir patīkami būt kopā, sarunāties.
Arī vēloties pasargāt vecos cilvēkus no inficēšanās, nereti esam aizmirsuši, ka tā viņi jūtas vēl vientuļāki. Viens no vientulības aspektiem, kas vērojams šobrīd, – sūdzību pieaugums par augstu asinsspiedienu, problēmām ar sirdi senioru vidū,” stāsta ārste.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: la.lv
Lasītāju viedokļi