Kļūdas audzināšanā mēdz pieļaut pat tie vecāki, kuri savu bērnu mīl bezgalīgi. Pārlieks maigums un nelūgta palīdzība bieži vien nepieļauj neatkarīgas personības veidošanos.
Līderības eksperts, 25 grāmatu autors, organizācijas Growing Leaders („Augošie līderi”) dibinātājs un prezidents Tims Elmors (ASV) ir akcentējis septiņus momentus pieaugušo uzvedībā, kas var traucēt bērnos veidot līderībai nepieciešamās īpašības, līdz ar to samazinot viņu izredzes gūt panākumus biznesā un personīgajā dzīvē.
1. Mēs liedzam bērniem iespēju izjust risku
Mūsdienu pasaulē katrs mūsu solis ir apdraudēts. Vadoties pēc principa „Drošība ir svarīgāka par visu pārējo” un bailes zaudēt bērnus, liek mums nemitīgi rūpēties par tiem.
Eiropas psihologi ir atklājuši: ja bērni nerotaļājas uz ielas, ja viņi ne reizes nav nobrāzuši ceļgalus, tad pieaugušajā dzīvē viņi bieži vien cieš no fobijām. Bērnam ir jādauzās, jālec, jāskrien un jākrīt, lai viņš saprastu, ka tas ir normāli. Pusaudžiem jāstrīdas, jāpārdzīvo pirmās mīlestības rūgtums, lai iegūtu emocionālo briedumu, bez kura nav iespējamas ilgtspējīgas attiecības.
Pārlieku sargājot bērnu no reālās dzīves, pieaugušie veido viņos augstprātību, iedomību un zemu pašnovērtējumu nākotnē.
2. Mēs pārāk steidzam doties palīgā
Mūsdienu jaunajai paaudzei nav attīstījušās dažas prasmes, kas piemita bērniem pirms 30 gadiem. Kad pārāk ātri dodamies palīgā un pārlieku rūpējamies par bērniem, mēs atņemam viņiem nepieciešamību pašiem meklēt izeju no sarežģītām situācijām. Ar laiku bērni pierod, ka viņus vienmēr kāds izglābj: „Ja es kļūdīšos vai nesasniegšu mērķi, mamma (tētis, ome, utt.) izlabos manu kļūdu un novērsīs tās sekas.” Lai gan patiesībā pieaugušo pasaulē attiecības veidojas pavisam citādi. Jūsu bērni var izrādīties nepiemēroti pieaugušo dzīvei.
3. Mēs pārāk sajūsmināmies
Sabiedrībā ir vērojama pārāk augsta pašnovērtējuma tendence. Noteikums „katrs dalībnieks saņem kausu” ļauj bērnam sajust, ka viņš ir īpašs. Taču psihologu pētījumi pierāda, ka šādai veicināšanas metodei ir neparedzētas sekas. Pēc kāda laika bērns pamana, ka vienīgie cilvēki, kas uzskata viņu par brīnišķīgu, ir māte un tēvs, bet pārējiem ir cits viedoklis. Un tad bērns sāk apšaubīt savu vecāku objektivitāti. Lolojumam ir patīkami saņemt uzslavas, bet viņš saprot, ka tās nekādi nav saistītas īstenību. Ar laiku tāds bērns iemācās blēdīties, pārspīlēt un melot, lai vienmēr būtu labākais. Viņš vienkārši nav piemērots grūtībām.
4. Mēs ļaujam, lai vainas apziņa aizēno labu uzvedību
Jums savam bērnam nav jābūt labiņiem ik brīdi. Šajā dzīvē viņam būs jātiek galā ar daudzām nepatikšanām, bet viņš var ciest neveiksmi, jo ir izlutināts. Tāpēc sakiet bērniem „nē” vai „citu reizi”, lai viņi mācītos cīnīties par savām vēlmēm un vajadzībām.
Ja ģimenē ir vairāki bērni, vecāki parasti uzskata, ka ir netaisnīgi apbalvot vienu bērnu un atstāt bez ievērības otru. Tomēr apbalvot visus un vienmēr nav reāli. Tā rīkojoties, mēs neizmantojam iespēju parādīt bērniem, ka panākumi ir atkarīgi no mūsu pašu pūlēm un krietnas rīcības.
Divreiz padomājiet, pirms apbalvojat bērnus ar došanos iepirkties. Ja jūsu attiecības balstīsies vienīgi uz materiāliem stimuliem, bērni neizjutīs ne iekšēju motivāciju, ne beznosacījumu mīlestību.
5. Mēs nestāstām par savām pagātnes kļūdām
Reiz jūsu pusaudzis noteikti vēlēsies „izplest spārnus” un doties gūt pats savus punus. Un pieaugušajam ir jāļauj, lai viņš to dara. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka mēs nepalīdzēsim bērniem orientēties nepazīstamās lietās un notikumos. Stāstiet bērniem par savām kļūdām, kuras esat pieļāvuši viņu vecumā, taču izvairieties no pārliekas pamācīšanas par smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas kaitīgumu. Bērniem jābūt gataviem saskarties ar nepatikšanām un atbildēt par savu lēmumu sekām. Pastāstiet viņiem, ko jutāt jūs, nonākot līdzīgos apstākļiem, kā rīkojāties un kādas mācības guvāt.
6. Mēs kļūdaini uzskatām intelektu un talantu par briedumu
Intelekts bieži vien tiek izmantots par mērvienību bērna brieduma vērtēšanai, un daudzi vecāki domā, ka gudrs bērns ir gatavs dzīvei reālajā pasaulē. Tā nav. Piemēram, daudzi profesionālie sportisti un Holivudas zvaigznes ir ārkārtīgi talantīgi, tomēr iekļūst publiskos skandālos. Neuzskatiet, ka jūsu bērnam piemīt universāli talanti. Nav tāda brīnumainā „atbildības vecuma” vai instrukcijas, kas norāda, ka laiks piešķirt bērnam kādas konkrētas brīvības. Tomēr ir kāds labs ieteikums — vērojiet viņa vienaudžus. Ja jūs manāt, ka tie ir patstāvīgāki nekā jūsu bērns, tad, iespējams, jūs paši bremzējat viņa neatkarības veidošanos.
7. Mēs paši nerīkojamies tā, kā mācām to darīt bērniem
Kā vecākiem mums jāmodelē tāda dzīve, kādu mēs vēlam saviem bērniem. Kad bērni aug, mēs esam ģimenes līderi, tāpēc mūsu attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem jābūt patiesām. Kontrolējiet savus pārkāpumus, pat sīkos, jo jūs vēro bērni. Ja jūs neapejat noteikumus ar līkumu, bērni zinās, ka arī viņi nedrīkst tā rīkoties. Parādiet bērniem, ko nozīmē vienmēr un ar baudu palīdzēt citiem. Padariet cilvēkus laimīgākus un veidojiet savu vidi labāku, nekā tā bijusi pirms jums, un jūsu bērni rīkosies tāpat.
Avots: huffingtonpost