Šķiet, galva vismaz reizi dzīvē ir sāpējusi katram. Statistikas dati liecina, ka gandrīz 70% cilvēku sūdzas par biežām galvassāpēm. Ja tās regulāri atkārtojas, taču nav zināms to cēlonis, nav ieteicams kārtējo reizi norīt pretsāpju tableti un nelikties ne zinis par to, kas tās izraisījis – galvassāpes var kļūt hroniskas.
Katrā gadījumā sāpes novēršamas atšķirīgi. Svarīgi izārstēt slimības, kuru pavadošais simptoms ir galvassāpes.
Migrēna. Migrēnai raksturīgas sāpes vienā vai otrā galvas pusē, kas var pāriet arī uz otru. No citām galvassāpēm šī kaite atšķiras ar tā saukto auru, kas izpaužas apmēram trešdaļai slimnieku. Pirms galvassāpēm acu priekšā mirgo punktiņi, attēls šķiet lielāks, mazāks vai arī virmo, priekšmeti it kā tuvojas vai attālinās. Var rasties sajūta, ka viss apkārt viļņojas, vienā rokā jūtams smagums un acu priekšā rādās migla. Pēc tam sākas sāpju lēkme, kas var būt ļoti stipra, līdz pat nelabumam un vemšanai. Rodas nepatika pret gaismu, skaņām, smaržām, kas iepriekš netraucēja.
Migrēnas cēloņi nav pilnībā izzināti, taču noskaidrots, ka tā rodas, strauji sašaurinoties vai paplašinoties asinsvadu sieniņām. To var provocēt stress un alkohola, īpaši sarkanvīna lietošana. Nereti tā izpaužas hormonālo pārmaiņu laikā, piemēram, pubertātes vai menstruāciju periodā.
Augsta vai zema asinsspiediena gadījumā galvassāpes mēdz būt pulsējošas. Parasti tās vēsta par asinsspiediena paaugstināšanos. Tās var turpināties arī pēc hipertoniskās krīzes, kurā cietušas smadzeņu šūniņas.
Kakla spondiloze. Šīs kaites izraisītās galvassāpes parasti vairāk lokalizējas pakausī. Vienlaikus ir stīvi kakla muskuļi, dažkārt smeldze izplatās arī uz plecu rajonu. Nereti galvassāpes pavada reiboņi, nelaba dūša un ņirboņa gar acīm.
Depresija un neirozes. Dažreiz ir grūti noteikt, vai galva sāp depresijas dēļ vai arī galvassāpes, kas visbiežāk ir no rīta, izraisījušas depresiju.
Deguna blakusdobuma iekaisums. Šajā gadījumā galvassāpes visvairāk lokalizējas pierē virs deguna vai vaigu un acu rajonā. Smeldze pastiprinās, noliecot galvu, klepojot vai no aukstuma. Rodas sajūta, ka pieres rajonā ir liels smagums. Ja sāpes pavada ieilgušas iesnas, jākonsultējas ar ausu, kakla un deguna ārstu.
Galvas smadzeņu audzējs. Galvassāpes izraisa tikai apmēram puse audzēju. Aizdomas par to var rasties, ja smeldze kļūst arvien stiprāka. Pārsvarā tā ir vienā galvas pusē un pastiprinās kustoties, klepojot vai noliecoties. Nereti audzēja gadījumā ir arī citi simptomi, piemēram, nogurums, apjukums, samaņas zudums, notirpums vienā ķermeņa pusē. Tomēr, pirms satraukties par šo nopietno saslimšanu, der veikt pārbaudes medicīnas iestādē. Pretējā gadījumā galva sāpēs uztraukuma dēļ.
Trīszaru nerva neiralģija izpaužas ar ļoti stiprām durošām sāpēm, kas rodas pēkšņi vienā sejas pusē. Tās turpinās no vairākām minūtēm līdz pusstundai un pastiprinās aukstumā. Pieskaroties sāpošās puses ādai, jūtams it kā notirpums vai dedzinoša sajūta. Šīs sāpes var būt hroniskas un vāji izteiktas, bet saasināties aukstumā vai apsaldējoties. Lēkme var ilgt no dažām sekundēm līdz divām minūtēm. Sāpju cēlonis ir nerva nospiedums vai kairinājums, ko var izraisīt tam blakus esošie asinsvadi, iekaisums, muskuļu sasprindzinājums. Kairinājuma dēļ nervs ir kļuvis ļoti jutīgs, un pat niecīgs kairinājums – vēja pūsma, pieskāriens ādai, košļāšana, matu ķemmēšana, zobu tīrīšana – izraisa sāpes. Parasti lietotie pretsāpju līdzekļi var nepalīdzēt.
Meningīts jeb smadzeņu apvalka iekaisums izraisa ļoti stipras galvassāpes, kas pārsvarā koncentrējas pakausī, augstu temperatūru, smeldzi sprandā un muskuļos, sliktu dūšu, vemšanu un reiboni. Var būt sāpes acīs, kas pastiprinās, uzspiežot uz to āboliem, kā arī grūtības noliekt uz priekšu galvu un iztaisnot saliektu kāju. Meningītu var izraisīt baktērijas un vīrusi. Iespējams inficēties ar asinīm, piemēram, ērču encefalīta un laimas slimības gadījumos, kā arī gaisa pilienu ceļā– šķaudot, klepojot, sasveicinoties, lietojot kopīgus priekšmetus. Tādēļ ir svarīgi ievērot higiēnu– rūpīgi mazgāt rokas, pirms ēšanas augļus un dārzeņus, izvairīties no saskarsmes ar slimniekiem, vēdināt telpas, potēties pret ērču encefalītu, meningokokiem, pneimokokiem, tuberkulozi.
Latvijā meningokoki sastopami samērā reti, taču pirms došanās uz Āfrikas valstīm, kur izplatītas šīs baktērijas, vajadzētu vakcinēties, arī tiem, kas bērnībā potēti, jo antivielas asinīs var būt zudušas.
Šīs kaites iemesls mēdz būt arī galvaskausa traumas, pēc kurām tā kaulos izveidojušās atverītes, caur ko smadzeņu apvalkā iekļūst infekcija. Meningīts mēdz rasties, arī saslimstot ar vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumu.
Vīrusa infekcijas gadījumā, lietojot pretsāpju tabletes, ne vēlāk kā trešajā dienā galvassāpes mazinās, bet meningīta slimniekam simptomi progresē. Reizēm pievienojas miegainība un apziņas traucējumi. Tomēr, lai atšķirtu meningītu no vīrusa vai citas infekcijas izraisītām galvassāpēm, jāveic lumbālpunkcija, izpētot mugurkaula smadzeņu šķidruma paraugu.
Bakteriālu meningītu ārstē ar antibiotikām slimnīcā vairākas nedēļas, taču vīrusa ierosinātu saslimšanu nereti var ārstēt mājās, ievērojot noteiktu režīmu un ārsta ieteikumus.
Lai organisms atgūtos, tas vismaz mēnesi jāsaudzē. Ieteicams uzņemt daudz šķidruma, C un B grupas vitamīnus, jāierobežo fiziska slodze, nedrīkst ilgi skatīties televīziju un strādāt pie datora. Ja meningītu neārstē, infekcijai izplatoties dziļāk uz galvas vai muguras smadzenēm, var rasties nopietni sarežģījumi – smadzeņu vielas iekaisums jeb encefalīts vai muguras smadzeņu iekaisums jeb mielīts. Turpmāk var biežāk sāpēt galva.
Pēctraumas galvassāpes rodas pēc galvas un kakla traumām 90% gadījumu, dažkārt vairākas nedēļas pēc nelāgā notikuma. Parasti tās ir truli spiedošas vai velkošas un pāriet apmēram trīs nedēļu līdz pusgada laikā. Profilaksei svarīgi ievērot saudzējošu režīmu. Nevajadzētu ignorēt pat sīkus galvas sasitumus un doties pie ārsta, jo var gadīties, ka pēc laika galvā rodas asinsizplūdums.
Traumas izraisītie bojājumi var skart dažādas smadzeņu struktūras, tāpēc galvassāpes mēdz kombinēties ar citiem traucējumiem: reiboni, sliktu dūšu, vemšanu, pārlieku jutību pret gaismu, skaņu, depresivitāti, nervozitāti, bailēm, darbaspējas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, uzmanības un atmiņas traucējumiem. Tādā gadījumā svarīgi veikt detalizētu izmeklēšanu.
Medikamenti. Galvassāpes nereti izraisa nitroglicerīns, kuru mēdz izmantot stenokardijas lēkmes gadījumā, jo šis preparāts paplašina asinsvadus ne tikai sirdī, bet arī galvā. Tās var izraisīt arī antidepresanti, vairākas sirds zāles, hormonālās kontracepcijas tabletes un citi medikamenti.
Medikamentozās galvassāpes. Apmēram trešdaļai pacientu, kuri sūdzas par galvassāpēm, ir medikamentu atkarības galvassāpes, kas radušās, pārlieku bieži lietojot pretsāpju zāles, kas visbiežāk satur acetilsalicilskābi jeb aspirīnu, paracetamolu un kofeīnu. Pieradums un tādēļ arī sāpes var rasties jau vidēji trīs nedēļu laikā. Tās parasti ir truli spiedošas, pievienojas jau esošajām galvassāpēm un pastiprinās fiziskas piepūles laikā. Šādā gadījumā nepieciešams atkarības ārstēšanas kurss, kura laikā tiek atcelti to radījušie medikamenti. Nakts un rīta galvassāpes var būt saistītas ar vēnu sieniņu nepietiekamu tonusu.
Tad vēnās sakrājas asinis un galvā rodas smaguma sajūta. Lai galva nesāpētu, brīvdienās ilgi guļot, katru rītu vajadzētu celties vienā un tajā pašā laikā. Citādi asins plūsma pa vēnām ir apgrūtināta un rodas galvassāpes. No rīta var līdzēt kafija vai tēja, viegla rītarosme vai pastaiga.
Tā sauktās seksa galvassāpes mēdz rasties orgasma laikā, parasti vīriešiem. Valda uzskats, ka tās ir saistītas ar nepareizu asinsvadu reakciju. Saspringuma galvassāpes izraisa spriedze, paaugstināts muskuļu tonuss, stress, depresija vai nogurums. Tās ir truli spiedošas, it kā ap galvu būtu aplikta stīpa. Tās var būt visā galvā vai vienpusējas. Šīs sāpes ir vidēji stipras un mēdz ilgt no 30 minūtēm līdz septiņām dienām. Tās neietekmē fiziska slodze, izraisa satraukums, depresija un citi faktori, kas paaugstina organisma jutību pret sāpēm. Sākumā tās ir epizodiskas, bet vēlāk var kļūt hroniskas. Pastāvot ilgstošam sasprindzinājumam, sāpju bremzējošajās sistēmās iestājas izsīkums. To veicina pārlieka emocionalitāte un atpūtas nepieciešamības ignorēšana. Lēkmes novēršanai izmanto paracetamolu vai ibuprofēnu, taču bez konsultēšanās ar ārstu to nevajadzētu darīt biežāk kā desmit reizes mēnesī.
Var palīdzēt sāpju punktu masāža ar pretiekaisuma vielas saturošiem geliem. Svarīgi apgūt relaksācijas un stresa pārvarēšanas metodes, nodarboties ar mērenām fiziskām aktivitātēm. Šo sāpju rašanos veicina nepiemēroti darba apstākļi. Darba vietai jābūt iekārtotai tā, lai strādājot jau pēc pāris stundām nebūtu jūtams saspringums. Ilgstoši sēžot saspringtā pozā, mēdz rasties ne tikai galvassāpes, bet arī smeldze plecos, tirpšana rokās un galvas reiboņi.
Muskuļu sapringums nereti ir saistīts ar nervu saknīšu kairinājumu, kas izraisa ne tikai sāpes deniņos vai pakausī, bet arī jušanas traucējumus pakausī vai rokās.
Sāpes, kas rodas nervu saknīšu kairinājuma dēļ, ir asas un durošas. Par jušanas traucējumiem liecina sajūta, ka pakausī skraidelē skudriņas vai līst karsts ūdens. Galvassāpes mēdz izraisīt arī skābekļa trūkums, jo smadzenes uz to reaģē ar asins cirkulācijas maiņu. Bieži vien, ieelpojot svaigu gaisu, sāpes pāriet, taču, ja smadzenes ir pieradušas pie noteikta skābekļa daudzuma, gadās arī pretēji – galva sāk sāpēt vēl vairāk.
Smeldzes iemesls var būt ēšanas režīma neievērošana, jo tukšā dūšā asinīs pazeminās cukura līmenis. Ja nav iespējas ieturēt maltīti, vajadzētu apēst kaut vai šokolādi, lai organisms saņemtu smadzeņu darbībai nepieciešamo glikozi.
Strādājot pie datora, ik pēc stundas jāizdara stiepšanās vingrojumi, lai izvingrinātu plecus, sprandu un muguru – atbrīvotu muskuļus un mazinātu nervu saknīšu kairinājumu. Regulāri vingrojot, muskuļu saspringumu var kompensēt. Muskuļus palīdzēs atslābināt pašmasāža virzienā no pakauša uz leju ar relaksējošu, atsvaidzinošu eļļu.
Lai izvairītos no galvassāpēm, nav ieteicams peldēt ar paceltu zodu un sasprindzinātiem kakla muskuļiem.Sašaurināt zemādas asinsvadus un mazināt sāpes palīdz ziedes, geli, mentolu saturoši plāksteri, vēsa komprese, ledus uz pieres vai deniņiem.Lai nesāpētu galva, svarīgi ievērot pareizu darba režīmu, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, regulāri ēst un iemācīties sadzīvot ar stresu. Ja sāpes atkārtojas, jānoskaidro un jānovērš to iemesls.
Ārsta palīdzība ir obligāta, ja:
- ir stipras sitiena veida galvassāpes;
- galvassāpes strauji progresē pāris dienu laikā, tās pavada slikta dūša, augsta temperatūra un nepatika pret gaismu;
- stipras galvassāpes pirmo reizi rodas pēc 50 gadu vecuma;
- galvassāpes pavada apjukums un slikta orientēšanās spēja;
- tās kombinējas ar vienas ķermeņa puses notirpumu, nejutību un runas spēju zudumu;
- galvassāpes sākas pēc traumas un nepāriet divu dienu laikā, kā arī ir diskomforta sajūta kaklā un plecos.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi