Pēc tam, kad portālā Puaro.lv bijām publicējuši 300 lielākās algas Latvijas medicīnā, Veselības ministrija pieprasījusi savām kapitālsabiedrībām – slimnīcām – skaidrot algu apmēru, kādu, strādājot likumā ļautās stundas, nopelna speciālisti, vēsta LTV.
Šajā sarakstā ir gan zobārsti un ķirurgi, gan kardiologi un radiologi, gan anesteziologi. Ir ārsts, kurš mēnesī saņem pat 40 000 eiro algu. Tiesa, lielākā daļa mediķu strādā vairākās iestādēs un lielo naudu nopelna privātā sfērā. Taču ir ārsti, kuri 200 000 gadā jeb 16 000 eiro mēnesī nopelna valsts slimnīcā.
Portāla publiskotajā sarakstā redzami ienākumi pirms nodokļu nomaksas. Specialitātes atkārtojas: zobārsts, radiologs, kardiologs, traumatologs, ķirurgs.
Valsts ieņēmumu dienestā atzīst, ka šie dati ir patiesi un summēti, apkopojot darba devēju sniegtās ziņas. Ienākumu gūšanas vietas sadalītas valsts, pašvaldības un privātajās. Arī valsts iestādēs – slimnīcās un universitātēs – var nopelnīt pat 20 000 eiro mēnesī.
“Prasīsim šo kapitālsabiedrību vadītājiem skaidrot, kā atlīdzības tiek organizētas slimnīcās, kā vadība kontrolē, vai atlīdzība tiek salāgota ar sniedzamo pakalpojumu,” LTV teica Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Abās lielākajās slimnīcās, kur kapitāldaļu turētāja ir valsts, gan skaidroja, ka identificēt konkrētus ārstus nemaz nav tik vienkārši. Mediķi strādā vairākās iestādēs, pasniedz universitātē un veic zinātnisku darbu. Tas viss kopā arī veido lielo algu.
“Padziļinātus komentārus diez vai varēšu sniegt. Ir skaidrs, ka ārstu, tai skaitā radiologu, algas sastāv no daudzām komponentēm. Kāda daļa nāk no valsts apmaksātiem pakalpojumiem, daļa no pētījumiem, daļa no dažādiem Eiropas projektiem,” teica Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Haralds Plaudis papildināja: “Tur nāk klāt virsstundas un pētījumi, rezidentu apmācība starptautiski projekti, un tas to summu veido.
Ārstiem augustā vidējā darba samaksa bija 4,5 tūkstoši eiro, kas jau parāda, ka šie desmiti tūkstoši eiro nav mūsu ikdiena.”
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš televīzijai sacīja, ka par to var priecāties – ārsti var daudz nopelnīt. “Tās summas ir bruto (uz papīra), un viņi ir no tā visa nomaksājuši nodokļus,” viņš piebilda.
Faktu, ka vadībā izvirzās tieši radiologi, Pļaviņš skaidroja ar iespēju strādāt attālināti, nolasot un aprakstot attēlus.
“Viņi var strādāt attālināti dzīvokļos un neierobežotu darba laiku. Viņi ir saistībā ar valsts iestādēm, privātām iestādēm un reģionālām slimnīcām. Šādā veidā viņi nopelna to lielo naudu,” paskaidroja Pļaviņš.
Likums ārstam ļauj strādāt vairākās darba vietās, ja to iespējams savienot.
“40 stundas nedēļā pie viena darba devēja plus maksimums 32 virssstundas mēnesī. Kad es no Austrumu slimnīcas pāreju uz Stradiņiem vai otrādi, šis cipars sākas no nulles un es atkal varu strādāt 40 plus 32 [stundas],” norādīja Plaudis.
Žentiņa pauda, ka būtu jāvirzās uz kopēju darba laika uzskaiti medicīnā, lai varētu kontrolēt, cik daudz ārsts, māsa vai māsas palīgs strādā. Jārēķinās, ka tas atklās arī to, ka kritiski trūkst personāla.
Taču ministrijā piekrita, ka lielā noslodze ir pacientu drošības jautājums.
Pēc Valsts kontroles revīzijas rasts finansējums un Veselības inspekcijai uzdots izveidot ārstniecības personu reģistru. Tad beidzot arī valsts zinās, cik un kurās iestādēs katrs mediķis strādā.
“Tas jau nav tikai atlīdzības jautājums. Tas ir pacientu drošuma un pakalpojuma kvalitātes jautājums,” uzsvēra ministrijas pārstāve.
Vienlaikus pēdējo divu gadu laikā RAKUS mediķiem, tostarp māsām un māsu palīgiem, algas nav palielinātas vispār. Lai samaksa visiem, izņemot valdi un rezidentus, augtu par 6 %, kā tas vidēji ir tautsaimniecībā, tie būtu 6,7 miljoni eiro gadā, kas slimnīcai vienkārši nav. Arī šis ir viens no iemesliem, kādēļ darbinieki dodas strādāt vēl citur.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ministrija interesējas par ārstu ienākumiem, bet tai ir vienaldzīgi Valsts kontroles secinājumi.
Bijušo padomiešu rijība.
Paši nezina ko savā sistēma sastiķējuši un piestiķējusi lai tacu vismaz kāds tūkstotis dakterīšu te būtu valstī apmaksāts kā Rietumeiropā. Noteikti jāprasa vēl, lai taču visiem būtu tie minimālie 40 tkst mēnesī. Arodbiedrības noteikti brēks aizgūtnēm.Var taču Izrāvienu Bārbijas valdība vismaz vienā frontē! Vienotības dvingā ministrijas dāmītes spēj vientiesīnbā tikai burbulēt kā valsts budzeta nauda tik sekmīgi tiek izņemta, Uzdevums bejēdzīgām politpadomēm meklēt tagad pārmijniekus, raganu medības jaŗīko, izmeklēšana… nevis nejēgu izlasi piespiest izeslēgt galvas ministrijā Sievietēm ir tiesības būt pašām!