Šodien stājas spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuru mērķis pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem alga būtu vidēji 80 % no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātās, vēsta nra.lv.
Saskaņā ar Valsts kancelejas aprēķināto bāzes mēnešalgu, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs nākamgad saņems 7962 eiro mēnesī (bruto), ministrs – 7052 eiro (bruto). Rīgas mēra atalgojums nedrīkstēs pārsniegt 6825 eiro, Finanšu izlūkošanas dienestā strādājošo atalgojums – 8858 eiro.
Valsts kancelejas virzītās atlīdzības reformas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un palielināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Primāri atlīdzības reformas ietvaros atlīdzības kāpinājums panākams bez papildu budžeta finansējuma – pārskatot iestāžu procesus, samazinot piemaksu īpatsvaru un pēc būtības novērtējot darbinieku ieguldījumu.
Otrdien, 21.jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients.
Līdz ar to pēc 1.jūlija iestādēm atbilstoši katra nodarbinātā kvalifikācijai, kompetencei, darba snieguma līmenim un regulārajam darba apjomam jānosaka atlīdzība tā, lai pamazām tiektos sasniegt mēnešalgas līmeni vidēji 80% apmērā no privātajā sektorā maksātās algas.
Tajā pašā laikā zināms, ka ir atsevišķas profesijas, kuras visā darba tirgū ir ļoti pieprasītas un valsts pārvaldei ir ļoti grūti konkurēt ar privātā sektora piedāvāto atlīdzību. Tādēļ valdība apstiprināja sarakstu ar profesijām, kurām mēnešalgu var uzreiz pielāgot darba tirgus tendencēm, reizinot ar tirgus koeficientu.
Tā kā atlīdzības reformu plānots ieviest līdz 2027.gadam un sākotnēji bez papildu budžeta līdzekļiem, tad mēnešalgu noteikšana pēc jaunajiem nosacījumiem vēl nenozīmē faktiski būtisku atlīdzības pieaugumu. Tas ir pirmais solis iestādēm pārvērtēt darbinieku sniegumu, līdzšinējo atlīdzības politiku un primāri izmantot esošos resursus atlīdzības paaugstināšanai, piemēram, mainot pieeju atlīdzību kāpināt ar piemaksām.
Ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1.jūlijā, ir mainīta arī piemaksu kārtība, piemēram, tiek likvidēta piemaksa par vakanta amata pienākumu pildīšanu valsts tiešajā pārvaldē un speciālā piemaksa par institūcijai būtisku funkciju pildīšanu, ko varēja maksāt līdz 100% apmērā no algas. Savukārt piemaksa par personīgo darba ieguldījumu un kvalitāti turpmāk būs piemaksa par iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas ir vēl viens solis ceļā no procesu orientētas darbības uz mērķu sasniegšanas pieeju, kā arī mazināts kopējo piemaksu apmērs, kas var tikt izmaksāts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
Nevar salīdzināt privātajā sektorā atalgojumu attiecīgajos amatos ar valsts iestādēs strādājošo atalgojumu. Privātais sektors algas var atļauties maksāt tikai no nopelnītās naudas, tas ir darba rezultātiem. Kas ierēdņiem noteiks sasniedzamos darba rezultātus??? IKP uz vienu iedzīvotāju, budžeta izpilde, minimālā alga valstī, garantētais iztikas minimums un t.t., tam jābūt izmērāmam lielumam, ko sajūt visa sabiedrība. Ierēdņiem algas maksā par atrašanos darba vietā un kaut kādu bezjēdzīgu procesu, ko pieprasa priekšnieks un priekšniekam jaunizceptie ministri, kuri no tā visa administratīvā darba neko nesaprot, kuri vismaz gadu jāapmāca un jāieskaidro lietu kārtība valsts pārvaldē. Tāpēc būtu jāatdala izpildvara no politiskās varas. Un tad… lasīt vēl »
Tāda neliela atšķirība – privātajā sektorā kaut ko vismaz ražo vai rada atšķirībā no amatpersonas., tāpēc pielīdzināšana īsti nederēs jo tas nav viens un tas pats.
Par ko levits saņem algu?
Tas tapēc, lai Fid neko nedarītu.
Es atvainojos, bet kaut kādai samērībai ar iedzīvotāju rocību un valsts turību kopumā taču ir jābūt. Ja jau šiem iestāžu vadītājiem tiek noteikta tik liela alga, varbūt tad nemaksājiet viņiem citas piemkasas, kompensācijas, prēmijas un tml.? Tāpat ir jāpārskata, ar kādiem dienesta auto brauc musu ierēdņi. Luksus klasi drīkstēs izvēlēties tikai tad, kad valsts būs turīga, nevis kā tagad – tauta savelk galus, bet viņi ripina ar Audi un MB. Jūtos pilnīgi demotivēts maksāt jebkādu nodokļus.
Samērība nav un visdrīzāk nebūs, tās ir divas pilnīgi atšķirīgas pasaules.