Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada jūlijā pasliktinājies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Ņemot vērā to, ka uzņēmēji no valdības nesaņem gaidītos sadarbības signālus, tas uzņēmējus kavē ieguldīt un attīstīties, Latvijas Radio intervijā sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentgs Aigars Rostovskis.
Jūlijā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Jūlijā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā.
Vaicāts, kādēļ uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies visās jomās, LTRK prezidents skaidroja, ka uzņēmēji nesaņemot no valdības gaidītos signālus.
“Vēl aprīlī noskaņojums gāja uz augšu. Skaidrojām, runājot ar uzņēmējiem, ka kovida ārprāts ir beidzies, arī karš… uzņēmēji ir pielāgojušies. Bija gaidas, ka dzīve kļūs saprotamāka. Bet tas, ko mēs redzam [tagad], – ka valdības darbībā ir zināma stagnācija, ka signāli, ko sagaida uzņēmēji, nepienāk,” sacīja Rostovskis, norādot, ka arī no starptautiskām organizācijām un sadarbības partneriem uzņēmējiem nepienāk “tie labākie” signāli.
Uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās – milzu signāls lēmumu pieņēmējiem
LTRK prezidenta ieskatā uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās ir “milzu signāls” lēmumu pieņēmējiem. Rostovskis skaidroja, ka šī ir problēma, kas prasa kompleksu risinājumu.
“Vienīgie, kas naudu rada, ir uzņēmēji. Ja uzņēmēji nejutīs drošību ieguldīties un attīstīties, tad tās naudas arī nebūs.
(..) Tas, kas ir jādara valdībai, – jābūt ļoti adaptīviem. Mēs esam norādījuši, (..) kas jāmaina. (..) Ir tas jēdziens transformācija, bet tas ir stipri teorētisks. Vajag konkrēti – kā mazināt birokrātiju, kā samazināt energocenas, kā iegādāt banku finansējumu, kā aktīvāk strādāt ar investīcijām – tas ir tas jautājumu komplekss,” atzīmēja Rostovskis.
LTRK prezidents uzskata, ka labākais risinājums, lai uzlabotu uzņēmēju noskaņojumu, būtu valdībai sadarboties ar uzņēmēju organizācijām un meklēt labākos iespējamos risinājumus. “Tagad valdība dzīvo savu dzīvi,” viņš piebilda.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs
Mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā konfidences rādītājs, lai arī samazinājies, joprojām ir pozitīvs.
Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,2, un, salīdzinot ar jūniju, tas samazinājās par diviem procentpunktiem, sasniedzot šī gada zemāko vērtību. Lai arī kopš marta uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūlijā konfidences rādītājs ir samazinājies par 3,9 procentpunktiem pārtikas preču mazumtirdzniecībā un par 10,9 procentpunktiem degvielas mazumtirdzniecībā.
Vienīgi nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies par 0,4 procentpunktiem. Arī automobiļu un to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī automobiļu remontā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir pasliktinājies par attiecīgi 4,4 un 8,8 procentpunktiem.
Jūlijā 23% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā jūnijā. Vislielākais mazumtirgotāju īpatsvars (49%) kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par trīs procentpunktiem. 19% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja darbaspēka trūkumu, bet 28% – nepietiekamu pieprasījumu. 12% mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums jau trešo mēnesi pēc kārtas negatīvs
Pakalpojumu sektorā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija – 4,2, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir pasliktinājies par vienu procentpunktu. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.
Optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (32,2), gaisa transporta (47,4) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (22,2). No nozarēm, kuras nav tieši saistītas ar pieprasījuma pieaugumu vasaras sezonā, augstākie noskaņojuma rādītāji ir finanšu pakalpojumus un apdrošināšanu papildinošos pakalpojumos (16,4), kā arī datorprogrammēšanā (16,2). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji jūlijā ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 13,9), apsardzes pakalpojumos un izmeklēšanā (- 9,9), kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (- 9,9). Kopumā jūlijā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 14 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 15 – negatīvs, bet vienā (ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi) konfidences rādītājs ir nulle.
Jūlijā 41% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, un šis rādītājs ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2020. gada aprīļa, kad strauji samazinājās, izplatoties covid-19 pandēmijai. 15% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 30%, un šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies. 14% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties
Būvniecībā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija -13,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 1,1 procentpunktu zemāks.
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 8,6 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni pieaudzis par 1,1 procentpunktu. Konfidences rādītājs jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā (attiecīgi par 1,6 un 7,7 procentpunktiem), bet specializētajos būvdarbos tas palicis nemainīgs.
Būvniecības aktivitāti jūlijā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 26% un 25% respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 15% un 4% būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi norādīja 7%, bet dažādus citus faktorus – 5% respondentu. 40% aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2019. gada rudens.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums ilgstoši negatīvs
Apstrādes rūpniecībā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija -8,8. Salīdzinot ar jūniju, tas samazinājies par 0,4 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,7 procentpunktiem) un mēbeļu ražošanā (par 0,7 procentpunktiem). Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,3 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem) un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām jūlijā, salīdzinot ar jūniju, astoņās vērojams pieaugums, 14 nozarēs – kritums, bet vienā uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru jūlijā minēja 47% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 20% un 11% respondentu, finansiālas grūtības minēja 11%. Citu faktoru ietekmi norādīja 8% uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 26% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā jūnijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2023. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 93,5 (iepriekšējā mēnesī 93,0). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
Jūlijā ekonomikas sentimenta rādītāja pieaugumu Latvijā sekmējis tieši patērētāju konfidences rādītāja pieaugums. Lietuvā un Igaunijā ekonomikas sentimenta rādītāji jūlijā bija attiecīgi 93,7 un 79,8. Igaunijā šim rādītājam jau gandrīz divus gadus ir izteikta lejupejoša tendence, un arī jūlijā gan patērētāju.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Es saku – zvanam ECB un sakam, lai slēdz printeri atpakaļ iekšā. :))
Par ko tie uzņēmēji balsoja?
Kariņam un vienotībai jau pietiks naudas, noskaņojums pozitīvs, algas pieliktas. Drošības signāli arī ir, ja kas varēs administrēt valsts maksātnespēju. A par uzņēmējiem kāda gan daļa. Kur uzņēmēji un kur kariņš.
Tas tāds pārorientēšanās laiks uz atbilstošākām perspektīvām – vēl vairāk neatpalikt no Rumānijas. Ekonomikas ministrītei ir savs īpašais paķplāns
Kur tad nesaņēma signālus, saņēma un vēl kādus! FM atkal plāno celt nodokļus, kopš Danas lieliskās laika to gan sauc par “nodokļu reformu”, kas praksē izpaudīsies tādējādi, ka kādu nebūtisku bāzi/likmi par 0,1% samazinās, toties virkni nodokļu palielinās. Tāpēc – veiksmi Latvijas ekonomikas nogalināšanas procesā! Drīz atliks tik trīs saujas smilšu uzmest.
Tā ir skaidra JV politika nolaist attiecības ar uzņēmējiem līdz kliņķim, lai nebūtu jāsaspringst pašai meklējot labāko fiskālo politiku. Sabiedrība arvien stiprāk lamās valdību un JV būs iemesls mainīt valdības sastāvu, tad turpināt to pašu un visu laiku būt augšgalā.