Turības biznesa indeksa rādītājs, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, 2024. gadā ir paaugstinājies no mīnus 21 līdz mīnus 19 punktiem, taču joprojām saglabājas negatīvā līmenī – kopumā 63% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā novērtē kā sliktu un tikai 29% kā labu, raksta Jauns.lv.
Latvijas uzņēmēju aptaujas “Turības biznesa indekss 2025” rezultāti tika prezentēti 19. martā Biznesa augstskolas Turība starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025”.
Atklājot konferenci un prezentējot Turības biznesa indeksa rezultātus, Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore Zane Driņķe uzsvēra drošības nozīmi pasaulē, Eiropā un Latvijā, paužot, ka privātajam un publiskajam sektoram jābūt vienotam, stiprinot ekonomiku un mazinot valsts apdraudējuma riskus. Tāpat rektore pieminēja, ka zinātnes atklājumi, pētījumi un to rezultāti, kuri ir pielietojami jau šodien, ir būtiski ekonomikas stiprināšanā un konkurētspējas veicināšanā.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra: “Šī brīža ekonomiskajai situācijai dažādi ārējie apstākļi rada daudz izaicinājumus, kas liek mums pielāgoties un rīkoties efektīvāk nekā iepriekš. Tā ir iespēja mums kļūt stiprākiem, stiprināt mūsu ekonomisko drošību un ilgtspēju “.
Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas “Eurochambres” prezidenta vietnieks Aigars Rostovskis akcentēja vienotā tirgus attīstības būtiskumu: “Eiropas uzņēmējiem būtisks faktors attīstībai ir vienotais tirgus, kas ir grūti panākams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz ar to ir jāturpina ceļš uz mērķi vienotākai Eiropas uzņēmējdarbības videi, lai jebkura veida uzņēmuma palīdzētu samazināt šķēršļus starptautiskās telpas sasniegšanai”.
Savukārt, runājot par Latvijas pozīciju globālajā ekonomikas telpā, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pauda, ka Eiropai šis ir būtisks brīdis nākotnes veidošanā, aicinot kļūt vienotiem, izvirzīt augstas ambīcijas kopīgiem mērķiem un rīkoties, lai veicinātu spēcīgu un dinamisku ekonomiku.
Prezentējot detalizētāk Turības biznesa indeksa rezultātus, tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, informēja, ka
uzņēmēji viszemāk novērtējuši finanšu pieejamību, darbaspēka nodrošinājumu un administratīvo slogu, un šie faktori piedzīvojuši straujāko kritumu salīdzinājumā ar 2023. gadu – vidēji par 10 punktiem. Arī valdības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību, likumdošanas stabilitāte, nodokļu apjoms un pašvaldības darbības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā saglabājuši negatīvu tendenci.
Kopumā 2024. gadā uzlabojies sešu uzņēmējdarbības vides faktoru vērtējums, taču desmit faktori piedzīvojuši kritumu. Pozitīvi tika novērtēts interneta un sakaru nodrošinājums, uzņēmējdarbības uzsākšanas vieglums, zinātniski tehnisko resursu pieejamība, elektrības nodrošinājums un cena, kā arī sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem. Taču vidēji negatīvu vērtējumu saņēmuši tādi faktori kā pašvaldību ietekme uz uzņēmējdarbību, konkurence starp publisko un privāto sektoru, transporta nodrošinājums un ceļu stāvoklis, uzņēmējdarbības izbeigšanas vieglums un tiesiskā vide.
Aplūkojot Turības biznesa indeksu dažādās uzņēmumu grupās, vērojams, ka salīdzinoši labāk par uzņēmējdarbības vidi Latvijā noskaņoti lielie uzņēmumi, savukārt salīdzinoši vissliktāk to vērtē būvniecības jomas uzņēmi, kā arī Zemgales uzņēmumi.
Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica Turības biznesa indeksa pētījumu 2025. gada janvārī. Pētījumā 750 uzņēmēji izteikuši viedokli par institucionālajiem un informatīvajiem faktoriem, tiesiskās vides faktoriem, sociālajiem, kultūras un demogrāfijas faktoriem, monetārajiem faktoriem, tehnoloģiskajiem un infrastruktūras faktoriem, fiskālajiem faktoriem un citiem faktoriem (godīgu konkurenci, uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas procesu u.c.).
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Atņemiet eiropas finansētos projektus un vakars visam…
Uzņēmējdarbības vide nav tikai vlasts-uzņēmējs. Lielākoties tā ir vide uzņēmējs-uzņēmējs. Tur jau ar lielākās problēmas. Mūsu uzņēmēji ne citus ne darbiniekus par cilvēkiem neuzskata. Ir tikai lielais ES un ES.
Kur bija tie uzņēmēji pirms gadiem 15, kad varēja balsot par uzņēmēju partiju?
Bija partija ar reālu programmu un konkrētiem solijumiem, bez “mums tjipo vajadzētu” un tamlīdzīgiem 3vienotību muldējumiem. Bet par viņiem nobalsoja kaukādi 3-4%.
Viņi to savu pieticīgo ofisiņu nākamajā dienā likvidēja un aizbrauca atpakaļ savās darīšanās. Kāda jēga mēģināt glābt muļķu valsti…
redzams uzreiz , ka 37% no aptaujātiem ir atkarīgi valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kas dara tos laimīgus
Man ieteikums ir koncentrēties uz pozitīvo.
Būs arvien sliktāk, jo nav atbalsta inovācijām un attīstībai. Valsts klaji ņirgājas ar dažādiem debiliem projektiem (piemēram inovāciju vaučeri), kuri naudu dod atpalikušām universitātēm, kuras neko jaunu nespēj radīt. Visa augša ir sabiedrībā un “privātajā dzīvē” bieži atspoguļoti seniori. Viņu viedokli masu mediji atspoguļo un ņem pa pilnu. Valsts naudu investē vecos kraķos uzturot viņu izšķērdīgo dzīvesveidu. Viņi ir eksperti dažādos projektu uzsaukumos, viņi vada “zinātņu akadēmiju” un dažas augstskolas utt.
Muļķadesa, seniori ir gandrīz vienīgais sakarīgais radošais elements šajā neizglītotajā kopienā. Ko gan jaunu ir izgudrojusi jaunā paaudze? Viņa ir tiešām šo to paveikusi, bet tās ir dažas vienības. Salīdzinot ar senioriem jaunā paaudze zaudē. ZA vada Kalviņš kam bez mildronāta ir vēl vairākas zāles un ar viņu sacensties būs visai grūti.Jaunie skolotāji vispār nekam neder, jo nezina priekšmetu ko paši māca.
Latvijas valsts pārvalde ir parodija par šo tēmu. Taču diez vai uzņēmēju vēlmju saraksts ir zelta atslēdziņa. Neesošā politiskā griba ir lielākā problēma.