Uzņēmējdarbības noskaņojums krities līdz iepriekšējās krīzes zemākajam līmenim

Janvārī būtiski pasliktinājies uzņēmējdarbības noskaņojums mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, kamēr noskaņojums būvniecībā nedaudz uzlabojies, bet neliels kritums bijis rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes konjunktūras apsekojumu dati.

“Šī brīža epidemioloģiskā situācija Latvijā vēl neuzrāda pozitīvas tendences, kas valdībai ļautu atcelt visus vīrusa ierobežojošos pasākumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš arī norāda, ka Covid-19 negatīvo ietekmi līdz šim ir mīkstinājuši ieviestie valsts atbalsta pasākumi, kas ļāvuši uzņēmējiem saglabāt saimniecisko darbību, kā arī darbavietas un iedzīvotāju ienākumus.

“Šobrīd ir svarīgi turpināt nodrošināt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas dēļ cietušā biznesa saglabāšanai, lai tas, beidzoties valsts noteiktajiem ierobežojumiem, spētu ātri atsākt savu darbu. Uzņēmumi cieš zaudējumus valsts ieviesto ierobežojošo pasākumu dēļ, nevis neveiksmīga biznesa dēļ, tāpēc valstij ir maksimāli jāatbalsta uzņēmējus un jāturpina ieviest jauni atbalsta mehānismi. Biznesu “jāiekonservē” līdz “labākiem laikiem” nevis pandēmijas ierobežojumu dēļ jānoved līdz bankrotam vai pārdošanai ārvalstu investoriem, tostarp jādod atbalsts arī tiem uzņēmumiem, kas turpina darboties ar nepilnu jaudu,” minēja ministrs.

Statistikas pārvaldē norāda, ka mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītājs ir pietuvojies 2008.gada zemākajam līmenim.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem janvārī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija -15,8%. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs samazinājies par 4,1 procentpunktu. Noskaņojuma rādītāji trešo mēnesi bija negatīvi gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā.

Viszemākais rādītājs (-32,9%) bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Tas pārsniedzis 2019.gada zemāko vērtību, kas tika sasniegta aprīlī (-30,4%), un pietuvojies 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemākajai vērtībai (-36,3%).

Janvārī turpināja pieaugt to mazumtirgotāju skaits, kas norādījuši, ka viņu saimniecisko darbību ierobežo Covid-19 ietekme. Šo faktoru atzīmējuši 55,3% respondentu. Būtiski mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence tirdzniecības sektorā (28,5%) un nepietiekams pieprasījums (28,2%). Janvārī turpināja samazināties to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai – tādu bija 14%.

Pakalpojumu sektorā 2021.gada janvārī, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -27,1%. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs samazinājies par 7,1 procentpunktu.

Īpaši zemi noskaņojuma rādītāji joprojām bija ēdināšanā (-77,2%), izmitināšanā (-74,2%), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-50,9%),

taču visās trijās nozarēs, salīdzinot ar decembri, rādītājs ir uzlabojies.

Pozitīvas noskaņojuma vērtības janvārī bija apdrošināšanā (9%) un zinātniskās pētniecības darbībā (5,4%). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (41,2%).

Statistikas pārvaldē norāda, ka 23% pakalpojumu sektora respondentu janvārī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 39% respondentu norādījuši, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtisks ierobežojošs faktors pakalpojumu sektorā bijis arī nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 35% aptaujāto uzņēmēju. Pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kurus ierobežo finansiālas grūtības (15%).

Noskaņojuma rādītājs būvniecībā 2021.gada janvārī bija -21,2%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par 1,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim un vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs palielinājies visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar decembri, janvārī samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši finansiālās grūtības (11%). Savukārt pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši laika apstākļu ietekmi (44%), nepietiekamu pieprasījumu (38%), darbaspēka trūkumu (11%) un materiālu un iekārtu trūkumu (4%). Covid-19 ietekmi janvārī norādījuši 12% respondentu. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjutuši nepietiekamu pieprasījumu un laika apstākļu ietekmi, palielinoties attiecīgi par astoņiem procentpunktiem un četriem procentpunktiem, bet mazāk – darbaspēka trūkumu, uzrādot kritumu par septiņiem procentpunktiem. Vienlaikus 17% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs 2021.gada janvārī bija -6,7%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā decembrī, un to ietekmēja negatīvāks uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža produkcijas pasūtījumu līmenim. 

Lielākais noskaņojuma rādītāja samazinājums, salīdzinot ar decembri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, bet lielākais pieaugums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un dzērienu ražošanā. 

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pozitīvākas bija uzņēmēju prognozes par uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, kopējās saimnieciskās darbības novērtējuma kāpums), kā arī uzlabojies noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020.gada janvāri, par 10,1 procentpunktu samazinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apmēram nākamajos trijos mēnešos, tostarp samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz NVS dalībvalstīm. Krities arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trijos mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Savukārt nedaudz palielinājies uzņēmumu kopējo pasūtījumu apmērs pēdējos trijos mēnešos.

Salīdzinot ar decembri, pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanu ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (37% respondentu) un finansiālās grūtības (12% aptaujāto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi janvārī norādījuši 17% respondentu. Par trim procentpunktiem vairāk nekā pirms gada uzņēmumi izjuta finansiālās grūtības, materiālu un iekārtu trūkumu, bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par septiņiem procentpunktiem). Savukārt 30% apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši ierobežojošie faktori.

2021.gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 87,23, kas ir par 1,8 punktiem mazāk nekā decembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: CSP