Nesaņemot papildu finansējumu, VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un VSIA “Latvijas Radio” šogad var būtiski samazināties oriģinālā satura apjoms un kapitālieguldījumi, norādījusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
Pildot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, SEPLP pērnā gada 29. decembrī apstiprinājusi sabiedriskā pasūtījuma plānus 2023. gadam LTV un Latvijas Radio. Vienlaikus SEPLP norādīja, ka sabiedriskā pasūtījuma plāni šim gadam tika apstiprināti neparastā un neskaidrā situācijā par sabiedrisko mediju budžetu, un
nepietiekama finansējuma dēļ var nākties būtiski samazināt oriģinālā satura apjomu.
Sabiedriskā pasūtījuma plānu apstiprināšanas brīdī vēl nav pieņemts 2023. gada valsts budžets, un 2023. gada valsts dotācija sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiek plānota saskaņā ar valsts pagaidu budžetu 2023. gadam. SEPLP sagatavotie un iesniegtie priekšlikumi prioritārajiem pasākumiem 2023.–2025. gadam vēl nav pēc būtības izskatīti Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā, norādīja padomē.
“Sabiedriskie mediji nav saņēmuši apstiprinājumu, ka tiem jebkādā apjomā 2023. gadā tiks kompensēts energoresursu un inflācijas radītais sadārdzinājums.
Tikmēr, lai atspoguļotu karu Ukrainā, Latvijas Radio un LTV iegulda papildu darbu un resursus, kā arī ģeopolitiskās situācijas dēļ ir neatliekami jārisina ar kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību saistītie jautājumi, kas paredz apjomīgus ieguldījumus.
Satura samazināšana vai nepietiekams sabiedrisko mediju tehnoloģiskais nodrošinājums var apdraudēt visas Latvijas informatīvās telpas drošību,”
atzīmēja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, SEPLP paredz, ka sabiedriskā pasūtījuma plāni būs jāgroza šī gada pavasarī pēc valsts budžeta pieņemšanas, un atkarībā no finansējuma pieejamības sabiedriskajiem medijiem tas var nozīmēt arī būtisku satura ražošanas samazinājumu. Lai arī sabiedriskie mediji īsteno taupības pasākumus, samazinot energoresursu patēriņu, tas tomēr nespēj nosegt kopējo inflācijas pieaugumu, kas skar gan infrastruktūras uzturēšanu, gan satura ražošanas izmaksas, atzīmēja padomē.
SEPLP norādīja – ja 2023.gadā netiks piešķirts papildu finansējums, kas to kompensē, tad LTV satura budžets būs par 11% mazāks nekā 2022. gadā, kas nozīmē, ka tiks samazināts oriģinālā satura apjoms gan lineārajos kanālos, gan digitālajā vidē. Savukārt Latvijas Radio, lai noturētu oriģinālo saturu līdzšinējā apjomā, šobrīd plāno būtiski mazākus kapitālieguldījumus.
Sabiedriskā pasūtījuma plāni 2023. gadam tika apstiprināti saskaņā ar jaunām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām 2023.–2025. gadam un uzdevumiem plāna sagatavošanai 2023. gadam, kā arī uzklausot SEPLP sabiedriski konsultatīvā foruma pārstāvju ieteikumus.
Kopumā vadlīnijās noteikti 33 uzdevumi sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā vadlīnijās definētos stratēģiskos mērķus un uzdevumus, sabiedriskā labuma mērķus un uzdevumus, sabiedriskā pasūtījuma konceptuālo un tiesisko pamatu, kā arī SEPLP veikto situācijas raksturojumu, ārējo un iekšējo faktoru analīzi.
Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktā kārtībā un termiņos bija jāiesniedz plāns šo uzdevumu īstenošanai, un likums nosaka – SEPLP plāns nākamajam gadam jāapstiprina līdz 31. decembrim.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums. Tas aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā.
Ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plāns. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidēja termiņa darbības stratēģija un sabiedriskā pasūtījuma gada plāns tiek veidots saskaņā ar likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.
Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu.
Līdz 2022. gada decembra vidum ieilgstot valdības veidošanai, 2023. gads Latvijā sācies ar tehnisko jeb pagaidu valsts budžetu, atzina Finanšu ministrijā, norādot, ka priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) prognozēja, ka valsts 2023. gada budžetu varētu pieņemt marta sākumā.
Fiskālā telpa jeb finansējums jaunām prioritātēm nākamā gada valsts budžetā ir 215,1 miljons eiro. Savukārt 2024. gadā fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām prognozēm ir 444,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 408 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: LTV Ziņas
Pamatproblēma ir tā, ka pēdējos 200 gados matemātika, eksaktās zinātnes un inženierzinātnes ir attīstījušās, taču humanitārā joma ir degradējusies un sākusi propagandēt visādas kroplības, tai vietā lai nopietni pievērstos jautājumam par atbildību.
Kodolziema ir tas optimistiskākais scenārijs šajā visatļautības un humanitārās jomas degradācijas periodā.
Faktiski cilvēce Zemi spēj pārvērst par asteroīdu joslu, kādu to vērojam starp Marsu un Jupiteru.
Muulaapi. Ja kaut 5% no taa vinju t. s. “origjinaalsatura” buutu kas cits, nevis imbecilu homoseksualju samurgoti meesli ( arii zinjas) kaut kaadai taadu pashu mentaalo punduru auditorijai….
Ja jau tas televizors tik ļoti vajadzīgs valsts drošībai, tad var taču no aizsardzības budžeta piešķirt. Bet ja godīgi tad tas tikai parāda cik nožēlojams stāvoklis valstī, un ka esošā tv propoganda vairs nedod vēlamo rezultātu, ka tāpat kā narkomānam vajadzīga spēcīgāka deva. Tātad daļa cilvēku vairs neskatās un netic televizoram.
Pie TV, kura apzināti sevi orientē uz pelecības un miertrz ziņām un izlkaidēm 70-gadu manierē nekāda papildus nauda nav vajadzīga pie šāda satura un aizvien becer;igakiem seriāliem To oriģinalitāti gan lai amaksā kāds NVO un nevis no odokļu maksātāju naudas ja reiz viss pensionariem – tad lai arī labklājības ministrija apmaksā to visu kā sociālā atbalsta pasaķumu.
Vai Progresīvie un Vienotība nevar no sava valsts finansējuma padalīties ar LTV? LTV tak viņus tik reklamē.
Tās nozēlojamās parodijas vajadzētu aizklapēt, un visus tos parazītus dzīt strādāt!
Kapēc jāklapē ciet? Jāgatavo privatizācijai. Tāpat kā Valsts meži, Latvenergo, Rīgas satiksme un citi
Radio vajag valodas konsultantus. TV sen vairs neskatos.
Laimīgais. Es sevi moku. Skatos LTV 7.
Sorosam ir 92 gadi. Viņš saules mūžu nedzīvos. Drīz dosies pie marksa. Tāpēc sorosītu finansēšanas jautājums tiek sakārtots laicīgi un likumīgi.
Švābel tak dzīvāks par dzīvu, iespējams, sliktāks, kudī, par marx, engels un ļēņin kopā! Tāpēc progreskariņi piešķirs cik vajag, lai grabētu un gatavinātu ik dienu par “iekļaušanu” un “labajiem krievām”. Žurnaļugu kontingents ltv vien ir ko vērts!
Šitas raksts ir kaut kāda zakazuha. Propogandisti arī ir cilvēki, viņi arì grib normāli dzīvot
Ja ar Latvijas drošību saprot pie siles esošo nejēgu slavināšanu un viņu viedokļu tiražēšanu, tad tā arī jāraksta, nevis jānodarbojas ar prastu demagoģiju,