Rudenī, līdz ar apkures sezonas tuvošanos, gaidāms arī straujāks elektroenerģijas cenu kāpums, prognozē energokompānijas “Enefit” juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.
“Enefit” apkopotā informācija liecina, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju elektroenerģijas vidējā cena Latvijas reģionā paaugstinājās par 9,1%, sasniedzot 106,95 eiro par megavatstundu (MWh). Un, lai arī piedzīvoti īslaicīgi cenas kritumi, prognoze septembrim saglabā pieaugošu cenas tendenci.
Latvijā augustā kopumā saražotas 254 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tādējādi sedzot aptuveni pusi pašu patēriņa, jo valsts kopējais elektroenerģijas patēriņš sasniedza 482 GWh.
Lauvas tiesu no saražotā daudzuma veidoja dabasgāzes spēkstacijas ar 103 GWh, hidroelektrostacijas nodrošināja 93 GWh, kamēr vēja un saules parki saražoja attiecīgi 13 un 14 GWh enerģijas. Trūkstošais elektrības daudzums tika importēts no kaimiņvalstīm.
Vērdiņš skaidro, ka cenu kāpumu motivēja augošais enerģijas pieprasījums un fakts, ka tika vairāk darbinātas termoelektrostacijas.
Jāņem vērā, ka no gāzes Latvijā augustā saražota apmēram piektā daļa elektroenerģijas, kas vidēji izmaksāja 124 eiro par MWh. Savukārt vēja enerģijas izmaksas bija 87 eiro par MWh, bet saules parkos iegūtā elektrība maksāja 74,7 eiro par MWh. Šāda cenu atšķirība radās tāpēc, ka no gāzes saražotā elektroenerģija tika izmantota rīta stundās, kad tirgū ir augstas elektroenerģijas cenas, skaidro Vērdiņš.
Eksperts norāda, ka septembri sola siltāku un sausāku par klimatisko normu, tomēr pieprasījums pēc elektroenerģijas palielināsies, jo dienasgaismas laiks neizbēgami saīsināsies. Tāpēc līdz ar apkures sezonas tuvošanos gaidāms arī straujāks elektroenerģijas cenu kāpums.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā augošais pieprasījums pēc elektroenerģijas lika biežāk darbināt termoelektrostacijas, elektrības cenai sasniedzot aptuveni 106,95 eiro par MWh.
Tomēr gatavošanās ziemas sezonai norit stabili, un gāzes krātuves ir pietiekami piepildītas. Eksperti prognozē, ka krājumu līmenis septembrī sasniegs 90-95%.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
spekulantiem biržā gribas vairāk naudas un tas ir viss skaidrojums
Lai nu kā, bet procesam būs jāseko pakaļ, lai cenu palielinājums nebūtu saistīts ar budžeta papildinājumu ar PVN. Jo lielāka cena jo lielāks PVN!
Sen bijām pelnījuši. Padomju varai ir blaknes
Kāda nozīme tam, cik daudz mēs paši ražojam un cik lielā mērā tas sedz mūsu vajadzības? Viss nonāk kopējā tirgū. Mums cenas ir tieši tādas pašas kā kaimiņiem. Pat ja mēs ražotu vairāk nekā 100%, patērētājs joprojām maksātu vairāk nekā visur Eiropā. Bet kaut kādu iemeslu dēļ “eksperts” nolēma nebūt optimists attiecībā uz savienojuma starp Igauniju un Somiju atjaunošanu pēc remonta. Vai tas tiešām neietekmēs cenas? Vai arī viņa mērķis ir vairāk ilgtermiņa līgumu par fiksētām cenām tieši tagad?
Tad varbūt darbināt HES ar PILNU jaudu, nevis lobēt visus tos vējaparku perdeļus? Šī tak nav slepena informācija – HES darbojas kaut kādā pusrežīmā, vai ne? ;-)
Šonedēļ Vācijā Volkswagen’s risinot problēmas. Viens no cēloņiem arī esot elektroenerģijas cena. Pagaidām lielajos medijos vēl klusums, bet jau 3. dienu izskan versijas, no dažādiem avotiem, ka volkswagens iespējams atlaidīšot 300 000 cilvēku un pirmo reizi vēsturē slēgšot kādas rūpnīcas. Bija apskats, izrādās ka Vācijā ir diezgan lielas apdzīvotās vietas, samērojamas ar Salaspili, Ventspili, kurās pilsētas galvenā darbavieta, kura nodarbina tūkstošus ir volkswagen koncerns, kurš ražo kādas komplektējošās detaļas, kuras pēc tam ved uz citu rūpnīcu, citā pilsētā, kurā liek kopā automašīnas. Ja tādu darbavietu slēdz tad visai pilsētai ekonomiskās problēmas. Tādas ir jaunākās, pagaidām baumas, no Vācijas.
Padomju laikos bija populāra anekdote. Nogalināšot katru trešo. Tauta klusē. Troikas pārstāvis ar izvalbītām acīm kliedz: – Vai jūs saprotat, ka nogalināsim katru trešo. Tautas pārstāvis nogurušā balsī pajautā: – Vai striķi jāņem līdzi pašiem, vai to gādās vara?