„Rail Baltica” projekts – igauņi sāk nervozēt

Pārāk daudz dīvainību sāk krāties ap Rail Baltica. Vispirms viens ministrs (Tālis Linkaits - attēlā) četrus gadus neliekas ne zinis par briestošajām problēmām un iekavē lēmumu pieņemšanu. Tad cits virza skaistus un politiski pareizus priekšlikumus, zinot, ka finansējuma nav un arī visdrīzāk nebūs.

AIVARS STRAKŠAS

Rail Baltica ir trīs valstu kopprojekts, un igauņu pārmetumi par mūsu muļļāšanos ir saprotami. Ja lietuviešiem, iespējams, ir pilnīgi vienalga par to, kas projekta sakarā notiek Latvijā un Igaunijā, tad igauņiem nav citu iespēju savienoties ar Eiropas dzelzceļa līnijām kā tikai caur Latviju. Mūsu neizdarības dēļ igauņi riskē ar investīcijām savā pusē, jo kāda tad jēga no ātrgaitas dzelzceļa, ja tas beigsies uz Latvijas robežas.

Tas, ko saprotu no Igaunijas Klimata pārmaiņu ministrijas Rail Baltica departamenta vadītāja Andresa Lindemana teiktā:

– Latvijas pusei jāpārstāj sapņot un jāatgriežas realitātē, jo savienojumam ar Rīgas lidostu naudas un arī laika nav;

– ir vēl trakāk, šobrīd nav pieejami naudas līdzekļi pat pamattrases izbūvei, un ir jādomā, kā samazināt pirmā posma izmaksas, tāpēc piedāvājums ir sākotnēji izbūvēt tikai vienu ceļu;

– skaidrojot priekšlikumu par viena ceļa izbūves lietderību, Igaunijas atbildīgais ierēdnis kā argumentu min to, ka vismaz sākotnēji daudz ko vadāt pa ātrgaitas dzelzceļu nebūs.

Tātad igauņi reāli skatās gan iespējamo pasažieru skaitu, gan pieejamo kravu bāzi. Tur viņam var piekrist. Tāpēc nav nekādas jēgas taisīt jaunu izmaksu/ienākumu pētījumu, jo pēc tam nezinās, ko ar to darīt. Tāpat skaidrs, ka projekts nav no ekonomikas puses pamatojams. Rail Baltica ir stratēģiski svarīgs politisks projekts, un punkts.

Tuvākajās dienās tikšoties Baltijas valstu premjerministri, un Rail Baltica jautājums būšot dienas kārtībā. Pagaidīsim.

Nesaprotu satiksmes ministra nostāju, paziņojot, ka negrasās pieļaut scenāriju, kurā projekts ietu garām Rīgai. Es tādā gadījumā redzu tikai divas iespējas. Viena ir dabūt papildu finansējumu no ES vai arī Latvijas budžeta, otra – nepieļaut projekta realizāciju vispār. Tā teikt, ja nebūs pa manam prātam, tad nebūs vispār.

Ceru, ka Briškena kungs “izsitīs” papildu finansējumu un saglabās savu seju.

P.S. Pārāk daudz dīvainību sāk krāties ap Rail Baltica. Vispirms viens ministrs (Tālis Linkaits – attēlā) četrus gadus neliekas ne zinis par briestošajām problēmām un iekavē lēmumu pieņemšanu. Tad cits virza skaistus un politiski pareizus priekšlikumus, zinot, ka finansējuma nav un arī visdrīzāk nebūs.

Tā ir tāda taktika, kā norakt šo projektu, vai vienkārši hroniska mūsu valsts pārvaldes institūciju mazspēja?

Avots: Pietiek

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

17 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
hmmmm
hmmmm
11 mēnešus atpakaļ

Latvieši vienmēr un visus atpaliek. Baltijas vājais posms.

jampamps
jampamps
11 mēnešus atpakaļ

Mēs liekam nervozēt abiem – igauņiem un leišiem, jo pie tik jocīgas kopējā projektā vadības, iepirkumu procedūras, birokrātijas un zirnekļiem burciņā jebkurš sāks justies nekomfortabli.

jautājumi
jautājumi
11 mēnešus atpakaļ

Vai var kāds paskaidrot, kāpēc šeit un tā saucamajā Avotvietnē kas nemaz nav faktiskais avots, jo informācija faktiski nāk no sockontiem, tiek regulāri publicēts tāds Strakšas? Kuram to vajag? Kāds tam mērķis? Kurš par to maksā?

Elpo dziļi
Elpo dziļi
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  jautājumi

Neviens par to nemaksā, ja pārpublicē, tad kādam to vajag. Ir komentārs pēc būtības? Vai vienkārši nepatīk, ka neizdodas kontrolēt informācijas telpu? Tautai taču jāzin savi varoņi.

jautājumi
jautājumi
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Elpo dziļi

Ja kāds ir iznācis publiskajā telpā, tātad radījis par sevi interesi un tam seko arī jautājumi plašākai tēmas izzināšanai. Slikti nav nezināt. Slikti ir negribēt zināt. Ja netiek atbildēts uz jautājumiem saistībā ar tematu, tātad ir ko slēpt un tas tikai mazina ticību rakstītajam. Bet ja nevar vai negrib atbildēt, kamdēļ vispār iesaistīties diskusijās un komentēt?

Elpo dziļi
Elpo dziļi
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  jautājumi

Par to, ka neviens nemaksā, grūti iedomāties? Diskusija ir par tēmu, nevis autoru. Nu tā vismaz ir pieņemts inteliģentā sabiedrībā. Kurš tagad noteiks kas kādam ir vajadzīgs un kas nav. Tā jau ir cenzūra.

jautājumi
jautājumi
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Elpo dziļi

Jautājumi par to, kuram vajag šeit rakstus pārpublicēt un kāpēc, kurš par to maksā nav gluži jautājumi par autoru. Ja nu tas tomēr izrādās pats autors, tad vienalga paliek jautājums – kāpēc? Abos portālos rakstu sērijas publicējās tikai par naudu. To paši portālu saimnieki ne reizi vien teikuši. Bet attiecībā uz inteliģenci, tad inteliģenti ir laikam atbildēt uz jautājumiem vai paklusēt, nevis censties novirzīt no tiem uzmanību. Tas aizdomīgi, jo laikam ir ko slēpt.

a@a.lv
11 mēnešus atpakaļ

Padomijas domāšana un Austrumu ietekme vēl aizvien ir dzīva. Nevar taču gadsimta projektam realizēties ja nevar nokampt 20% savām vajadzībām, un šajā gadījumā tie 20% ir sevišķi sulīgi. Nožēlojami. Vecie krabji nekur nav aizgājuši, tik vien cik pazuduši no publikas redzesloka, bet turpina manipulēt, stopēt un ietekmēt kamēr pareizie “savējie” netiks izvirzīti un netiks sakārtotas “komisijas”.

slēptā vēsture
slēptā vēsture
11 mēnešus atpakaļ

Ja padomijas laikos būtu tāda domāšana, tad Latvijā nebūtu neviens no lielajiem hesiem uzbūvēts, neviena no lielajām rūpnīcām uzbūvēta. Man patīk braukāties un staigāt pa pamestām rūpnīcām un militārajām būvēm. Kādreiz Latvijā ir bijusi tik attīstīta civilizācija, pat mikroshēmas (tajā laikā top pasaules augstākās tehnoloģijas) un kosmiskās tehnoloģijas šeit ražoja. Tieši šajā savienībā, šajos laikos neko nevar uzbūvēt, ne žogu, ne dzelzceļu. Pat nav kapacitātes lai iedzīvotājiem izsniegtu pases bez nenormālām rindām.

Asterix
Asterix
11 mēnešus atpakaļ

Tieši tā! Paskatamies uz Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu. Vai tad tur ir iesaistīts kaut viens vecais “krabis”, ko?!

Uldis
Uldis
11 mēnešus atpakaļ

Vecie? Nu nē! Jaunie krabji arī grib :D

Jeblonskis
Jeblonskis
11 mēnešus atpakaļ

“vismaz sākotnēji daudz ko vadāt pa ātrgaitas dzelzceļu nebūs.”

Jā, nebūs, jo nau jau ieplānota preču stacija, kur tās kravas izkraut!
Mums preces no Eiropas nāk ar fūrēm, jo tās var iebraukt jebkurā vairumbāzē.

Jeblonskis
Jeblonskis
11 mēnešus atpakaļ

Nevajadzēja ar lidostu un Zolitūdi apstāties!
Vajadzēja vel uzsapņot to RailBaltica līkumu izlaist caur Jūrmalu! Nu priekš tūristiem taču!
Tā viš i, kad valdībā 50/50 zagļi un dauņi.

Killemall
Killemall
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Jeblonskis

Pan Yeblonsky, kā tad tik neprecīzi? Es teiktu – 50% zagļi, bet 50% – zagļi UN dauņi… ;-)

Jeblonskis
Jeblonskis
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Killemall

Ne ne, tie kas budžetu izzog, tie nau dauņi. Viņi ir kretīni, arī kuņasbērni, arī izmetņi, bet ne dauņi. Viņi ir ļoti viltīgi.
Lai gan, lai appistu pajolu tauteli, pārāko gudrību jau nevaigās…

Killemall
Killemall
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Jeblonskis

Nu, drusku funktieri jau vajag gan, un tāds ir, bet tas jau nav VIŅU funktieris. Aiz aukliņas raustāmi neradījumi…. ;-)

vertet
vertet
4 mēnešus atpakaļ
Reply to  Killemall

man šī doma liekas patiesa