Farmācijas uzņēmums Olainfarm pēc tā saimnieka Valērija Maligina nāves tiek “slaukts” vēl daudz vērienīgāk, nekā lika domāt līdz šim publiskotā informācija, – atklātībā nonākušas jaunas ziņas par uzņēmuma vadības atalgojumu.
Kā liecina šie dati, ko publisko portāls Pietiek, rekordists ir formālais uzņēmuma „zicpriekšsēdētājs” – padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes mācībspēks Gundars Bērziņš, kura kopējais gada atalgojums pērn ir bijis 270 tūkstoši eiro.
Taču daudz neatpaliek arī V. Maligina šķirtene un viņa jaunākās meitas māte Signe Baldere-Sildedze , kas sev sarūpējusi 260 tūkstošus eiro, un vēl viena valdes locekle Elena Bušberga, kurai gada atalgojums ir bijis 254 tūkstoši eiro.
Ceturtajā vietā ar 243 tūkstošiem eiro ir līdzšinējā valdes locekle Milana Beļeviča, kurai nule oficiāli izteikta neuzticība, pieprasot viņas aiziešanu no ieņemamā amata sakarā ar uzticības zaudēšanu. Viņai seko padomes priekšsēdētāja vietnieks, bēdīgi slavenā uzņēmuma Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš, kuram kopā sanākuši 240 tūkstoši eiro.
Nākamie divi ienesīgāko amatu ieņēmēji ir vēl viens padomes priekšsēdētājs Jānis Buks un padomes loceklis, vēl vienas V. Maligina meitas Nikas Saveļjevas vīratēvs Andrejs Saveļjevs, kuriem katram gada atalgojums ir bijis 231 tūkstotis eiro.
Astotais labāk pabarotais ir vēl viens slavens cilvēks – bijušais Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, kuram gada atalgojums ir bijis 228 tūkstoši eiro. Pirmo desmitnieku noslēdz cilvēks, kuram normālos apstākļos būtu bijis jābūt vislabāk atalgotajam, – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jeroens Hidde Veitess, kura gada atalgojums bijis „tikai” 217 tūkstoši eiro.
Izbijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Lauris Macijevskis saņēmis 181 tūkstoti eiro, bet bijušais valdes loceklis Mārtiņš Pūriņš – 127 tūkstošus eiro. Savukārt jau pavisam trūcīgi atalgots valdes loceklis Raimonds Terentjevs – 135 tūkstoši eiro, kā arī tikai 2020. gada vidū klāt nākusī valdes locekle Zane Kotāne – 65 tūkstoši eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
ui, paskatās uz telekomu, pardon, tet, valsts akciju sabiedrību LVM vai ostām. Šie jau tikai tādi ziediņi, odziņas ir tur.
izsalkušiem vēderiņiem vienmēr alkatība pirmām kārtām
tas jau arī reiderisma mērķis – izgrābt uzņēmumu no iekšpuses ar padomes rokām. Grābēji un izcilākie slaucēji- pilns sarkatiņš pieeams. Satrennēsies un tad jau uz nākamajiem jau valsts uzņēmumiem padomēs! Izlaupīšanas sertifikātus saņems un uz priekšu! Bezkompromisa tiesiskumā un padomju varā – labākais veids Elertes ordenīšu ste vajadzaetu visai Olainfarm padomei dot kopā ar dzeltenās preses virtozauriem, kaut kā kavējas Vai tad nav īsts Latvijas lepnums?
Ja godīgi, par ko šeit “tirgus”? Privāts uzņēmums, kā grib tā dara. Kuram ir par maz? Varbūt kāds vispār nav ticis “locekļos”, lai gan ļoti, ļoti gribējis? Strādnieki nav saņēmuši algu? Vajag skaidri un gaiši uzrakstīt, kurš tad ticis apdalīts.
Būtībā Tev taisnība. Man gan liekas, ka šeit vienkārši mums parāda, cik vieglprātīgi un netālredzīgi saimnieko uzņēmuma pašreizējie īpašnieki un viņu ieceltie vadītāji apstākļos, kad ir daudz neskaidrību par uzņēmuma nākotni. Protams, viņi var saimniekot, kā vēlas, taču tas ļoti izskatās pēc “krievu biznesa”, proti, dzīvot vienai dienai – uz visu banku. Tā vietā viņi varētu investēt vēl vairāk jaunos produktos, pārpirkt uzņēmumus citās valstīs, sākt tirdzniecību jaunos tirgos, investēt tehnoloģijās. Un vēlreiz – protams, ka, ja viņi to visu dara, tad ir vairāk nekā pelnījuši cienījamu atalgojumu. Bet runa jau nav par to.
Zinātājs par biznesiem
Nav tik vienkārši. Tas ir biržā kotēts uzņēmums ar mazākuma akcionāriem, kuru tiesības (uz peļņu) tiek acīmredzami mazinātas caur diezgan liela izmēra vadības atalgojuma līgumiem. Domāju, ka diezgan mierīgi varētu pierādīt, ka padomes algas ir ārpus tirgus līmeņa vairākas reizes. Bet summas varētu būt par mazu, lai mazākuma akcionāri samestos tiesvedībai. Tāpēc FKTK šajā gadījumā būtu jāuzņemas vadošā loma, aizstāvot mazākuma akcionāru intereses. Bet diemžēl jau pietiek piemēru (RKB uc), kur redzams, ka tas nenotiek. Par iemesliem var tikai minēt.