Latvijas preču eksporta vērtība piecos mēnešos sarukusi par 5,8%; importa – par 11,6%

 Latvija šogad piecos mēnešos eksportēja preces 7,74 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 5,8% jeb 479,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 8,73 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,6% jeb 1,149 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2024.gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 16,47 miljardi eiro, kas ir par 9% jeb 1,63 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp maijā Latvija ir eksportējusi preces 1,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,3% jeb 49,8 miljoniem eiro vairāk nekā aprīlī un par 1,2% jeb 19,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada maijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,766 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 28,8 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 13,8% jeb 282,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada maijā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2024.gada maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42,9% līdz 46,3%.

Eksportējusi Latvija 2024.gada maijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 268,821 miljona eiro vērtībā (17,7% no kopējā eksporta), kas ir par 10,5% vairāk nekā aprīlī, bet par 7,1% vairāk nekā 2023.gada maijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 158,584 miljoniem eiro (10,4%), kas ir par 0,2% vairāk nekā pirms mēneša un par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 102,9665 miljonu eiro apmērā (6,8%), kas ir par 6,1% vairāk nekā pirms mēneša un par 26,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Importā maijā lielākais īpatsvars bija minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 192,587 miljona eiro vērtībā (10,9% no kopējā importa apmēra), kas ir par 40,2% vairāk nekā aprīlī un par 24,5% mazāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 186,982 miljonu eiro vērtībā (10,6%), kas ir par 2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 4,6% mazāk nekā pirms gada, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas, kas ievestas 156,075 miljonu eiro vērtībā (8,8%), kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 28,4% mazāk nekā 2023.gada maijā.

2024.gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju pieauga par 1,3 procentpunktiem un bija 72,8%, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 1,8 procentpunktiem un bija 81,7%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem un veidoja 8%, bet importā – par 0,4 procentpunktiem un bija 3,5%.

Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (5,9%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (19,8% no importa kopapjoma), Polija (10,7%), Vācija (10,9%) un Igaunija (8,6%).

Šogad maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 112 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!