Lato Lapsa: Par kukuļa piedāvājumu Znotiņa samelojusi pat divreiz

Nu jau bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa ir melojusi, šovasar publiski paziņojot, ka jau „pirmajā mēnesī FID amatā man tika piedāvāts kukulis”. Dienas oficiāli saņemtie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) resoriskās pārbaudes materiāli apliecina gan šos, gan vēl citus melus, – I. Znotiņa arī melojusi pašam KNAB, apgalvojot, ka par kukuļa piedāvājumu esot informējusi Satversmes aizsardzības biroju.

„Man tika piedāvāts kukulis”

„Pirmajā mēnesī FID amatā man tika piedāvāts kukulis, un mana rīcība bija vienīgā un pareizā tādā situācijā – kukuļa piedāvātājs ātri un skaidri saņēma rezultātu par šo piedāvājumu, un pēc tam nekad man vairs kukulis nav ticis piedāvāts,” – tā I. Znotiņa par it kā 2018. gadā notikušu kukuļa piedāvājumu šovasar pastāstīja viņai komplimentārā intervijā žurnālam Ieva.

Iespējams, pašai I. Znotiņai negaidīti šī „publiskā tēla spodrināšanas” epizode izvērtās mediju uzdotos jautājumos par to, kāds tad bijis iznākums šim kukuļošanas mēģinājumam un vai valsts amatpersona atbilstoši normatīvajiem aktiem ir par to ziņojusi tiesībsargāšanas iestādēm.

Pēc tam, kad pati I. Znotiņa, kura šogad netika atkārtoti apstiprināta atbildīgajā amatā, neko vairāk paskaidrot vairs nevēlējās, vien medijiem norādot, ka tā esot „informācija, ar ko nevaru nekādā veidā dalīties” un ka „viss izdarīts tā, kā vajadzēja izdarīt, taču nekādas detaļas es diemžēl nevarēšu sniegt”, KNAB sāka resorisko pārbaudi.

Pārbaude noslēdzās šā gada 10. oktobrī, un oficiāli KNAB pavēstīja tikai to, ka kukuļa piedāvājums I. Znotiņai nav konstatēts un ka neesot gūts apstiprinājums „tam, ka būtu noticis kukuļa piedāvājums vai kāds cits Krimināllikumā paredzēts smags vai sevišķi smags noziegums”, par ko FID vadītājai būtu vajadzējis ziņot tiesībsargāšanas iestādēm.

Taču no šī publiskā vēstījuma nekļuva skaidrs, kas tad īsti ir noticis tālajā 2018. gadā – vai FID priekšniecei patiešām ir ticis izteikts kāds nepiedienīgs piedāvājums, kuru viņa noraidījusi, vai arī I. Znotiņa ir vienkārši samelojusies. Tagad, Dienai oficiāli pieprasot un arī saņemot KNAB resoriskās pārbaudes materiālus, atklājas patiesā aina – FID priekšniece ne tikai intervijā teikusi nepatiesību par viņai it kā piedāvātu kukuli, bet arī melojusi SAB un, iespējams, arī Valsts policijai.

Izvairīšanās un izlocīšanās

Kā izriet no izdevniecības Santa KNAB nodotā audioieraksta un tā atšifrējuma, nav nekādu šaubu, ka I. Znotiņa intervijā stāstījusi tieši par viņai piedāvātu kukuli un nevis kādu „robežgadījumu”. Precīzā saruna ar žurnālisti ir bijusi šāda:

„I. Znotiņa: Valsts sektora tu nevari tādu principu izmantot. Ja vien tu neizdomā, ka tev ir valsts sektorā kaut kāds – paralēli ienākumi iespējami.

Žurnāliste Ilze Anna Vītola: Mh.

I. Znotiņa: Un tas, protams, ir pilnīgi, t… tā ir tēma, kura, kur nu es pilnīgi strikti varu pateikt (noklepojas), un ko es domāju, ka (iesmejas) nekontrolējamības un (noklepojas) elements bija arī šajā. Man pirmajā mēnesi.

Žurnāliste Ilze Anna Vītola: Mh.

I. Znotiņa: Piedāvāja kukuli. Kad es strādāju šajā darbā. Un mana rīcība bija, manuprāt, vispareiz-, vienīgā un pareizā rīcība. Un šis te kukuļa piedāvātājs diezgan skaidri un ātri saņēma arī rezultātu par šādu piedāvājumu. Proti, viņam nebija iespēju man šo kukuli iedot. Man nekad vairs pēc tam neviens nav piedāvājis!”

Salīdzinot šo ierakstu ar interviju, kas publicēta žurnālā, nav nekādu šaubu – I. Znotiņa patiešām ir žurnālistei paziņojusi, ka jau pirmajā mēnesī FID vadītājas amatā viņai ir piedāvāts kukulis.

Tikmēr KNAB resoriskās pārbaudes materiāli rāda – kad izmeklētājs ir pieprasījis I. Znotiņai paskaidrojumus, uz elektroniski nosūtīto informācijas pieprasījumu viņa vispār nav reaģējusi. Savukārt, spiesta ierasties uz paskaidrojumu sniegšanu, viņa nekavējoties ir paziņojusi, ka publicētā intervija esot „neprecīza”. „Jā, es lasīju publikāciju 2022. gada 20. jūlija žurnālā Ieva un varu pateikt, ka intervija neprecīzi atspoguļo notikumu gaitu,” izmeklētājam pavēstījusi I. Znotiņa.

Vēl izvairīgāka bijusi I. Znotiņas atbilde uz jautājumu – kurš, kad, kādā apmērā un par kādu darbību izdarīšanu vai kādu darbību neveikšanu viņai piedāvājis kukuli. FID vadītājas izklāstītās versijas būtība bijusi – kukulis viņai tomēr nav ticis piedāvāts, bet kāds „avots” viņu it kā informējis par iespējamu kukuļa piedāvāšanu.

„Avots vispārīgi pateica, ka ir ļoti ieinteresēts cilvēks atbrīvot iesaldēto naudu, ka viņam vajadzētu palīdzēt sagatavot dokumentāciju vai nokonsultēt, lai atbrīvotu naudu un viņš varētu to saņemt atpakaļ. Es uzreiz pateicu, ka nekāda gadījumā neiesaistīšos,” – tas saskaņā ar I. Znotiņas versiju bijis „kukuļa piedāvājums”. Neko vairāk viņa nezinot, bet avotu neatklāšot.

Meli par vēršanos SAB

Kā rāda KNAB resoriskās pārbaudes materiāli, I. Znotiņa biroja izmeklētājam arī apgalvojusi, ka par notikušo informējusi ne tikai savus FID kolēģus, bet arī dienesta „sadarbības un uzraudzības iestādes, proti, Ģenerālprokuratūru, SAB, VP [Valsts policiju], bet informāciju par konkrētiem cilvēkiem nevēlos sniegt, jo bija publiski pieejama informācija, ka pēc tam šī informācija var parādīties presē”.

KNAB, kā rāda resoriskās pārbaudes materiāli, divām no trim I Znotiņas pieminētajām iestādēm nosūtījis oficiālus pieprasījumus – vai tiešām FID priekšniece ir tās informējusi par kukuļa piedāvājumu vai ko tamlīdzīgu? Atbildes ir uzrādījušas vēl jaunus augstās amatpersonas melus.

Valsts policija ir atbildējusi izvairīgi. Veicot meklēšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā “Vienotais notikumu reģistrs”, nekādi dati par I. Znotiņas sniegtu informāciju neesot atrasti. Taču esot jāņem vērā, ka 2021. gada nogalē ieviesta jauna dokumentu vadības sistēma, tā ka iepriekšējās dati varot būt arī nepilnīgi.

Toties Satversmes aizsardzības birojs uz KNAB pieprasījumu nepārprotami skaidri atbildējis – I. Znotiņa nerunā taisnību. „Atbildot uz Jūsu 2022. gada 10. augusta pieprasījumu Nr. 3987, informējam, ka Satversmes aizsardzības biroja lietvedībā nav reģistrēta informācija par to, ka bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa 2018. gadā vērsusies SAB par iespējamu “kukuļa” piedāvājumu saistībā ar viņas iesaistīšanos FID lietvedībā esošas lietas izskatīšanas procesā,” teikts SAB oficiālajā atbildē.

KNAB iejūtība un pretimnākšana

Iepazīstoties ar KNAB resoriskās pārbaudes materiāliem, diezgan acīs krītoša ir biroja darbinieka – turklāt nevis ierindas izmeklētāja, bet KNAB Otrās pārvaldes Otrās nodaļas priekšnieka – labvēlīgā un iecietīgā attieksme pret meliem un pretrunām I. Znotiņas sniegtajos paskaidrojumos.

KNAB izmeklētājs nav uzdevis nekādus papildu jautājumus pēc tam, kad I. Znotiņa paskaidrojumos ir sniegusi nepatiesu skaidrojumu par to, ko viņa esot teikusi intervijā žurnālam. Arī atklājoties tam, ka pretēji I. Znotiņas apgalvojumiem par vēršanos SAB šajā iestādē nekas tāds nav fiksēts, KNAB nekādus tālākus soļus šajā saistībā nav uzskatījis par vajadzīgu veikt.

Toties bez kādiem papildu jautājumiem KNAB resoriskajā pārbaudē ir atzinis par ticamu I. Znotiņas izklāstīto versiju – runa esot par iesaldētiem un pēcāk arestētiem līdzekļiem lielā apmērā, un šīs krimināllietas ietvaros pēcāk tiešām par kukuļdošanu esot ticis aizturēts kāds cilvēks.

 Rezultātā KNAB izdarījis secinājumu – I. Znotiņas vēstījums par viņai piedāvātu kukuli patiesībā esot uztverams kā „norāde uz varbūtību”, ka saistībā ar „iesaldēto naudu 32 000 000 EUR apmērā, pie viņas var vērsties kāds ļoti ieinteresēts cilvēks ar lūgumu palīdzēt sagatavot dokumentāciju vai nokonsultēt, lai atbrīvotu naudu un viņš varētu to saņemt atpakaļ”.

Šī norāde KNAB ieskatā neesot „uzskatāma par kukuļa piedāvājumu, bet vispārīga rakstura mājieniem par iespējamiem situācijas risinājuma varbūtību”, līdz ar ko KNAB ieskatā „konstatējams, ka nav noticis Krimināllikumā 323. panta pirmajā daļā noteiktais noziedzīgais nodarījums, par kuru I. Znotiņai būtu pienākums ziņot”.

Lai pieliktu punktu īpatnajai resoriskās pārbaudes loģikai, KNAB arī secinājis – kaut arī nav fiksēts, ka I. Znotiņa kādu iestādi būtu informējusi par „mājienu”, visticamākais, tas kādā nezināmā veidā tomēr esot noticis.

„Tomēr, kaut arī Valsts policija un Satversmes aizsardzības birojs nav apstiprinājuši formālas informācijas saņemšanas no I.Znotiņas faktu, pārbaudes laikā konstatēta informācija par kukuļdevēja aizturēšanu krimināllietas Nr. 16870003118 ietvaros, norāda uz to ka I.Znotiņa ir ziņojusi par to, ka var notikt koruptīva rakstura noziedzīgs nodarījums,” teikts KNAB lēmumā par resoriskās pārbaudes pabeigšanu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek