Katrs septītais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ieguvis pamatskolas, sākumskolas vai vēl zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2025. gada trešo ceturksni.
Kopumā šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedz 14,3%. No tiem aptuveni 116 100 ir vīrieši, bet 80 300 – sievietes.
Savukārt vispārējo vidēju izglītību ir ieguvuši 22,9% iedzīvotāju – aptuveni 162 800 vīrieši un 150 800 sievietes. Arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību ir ieguvuši 28,4% jeb aptuveni 388 800 iedzīvotāju.
Augstāko izglītību Latvijā ieguvuši 34,2% jeb aptuveni 468 500 iedzīvotāju.
Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā augstāko izglītību biežāk ieguvušas sievietes, savukārt arodizglītību biežāk apguvuši vīrieši.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
tā pat ka katrs 2 ,kas izraisa avariajs ar letālu iznakumu uz Ventspils vai Liepājas šosejas
Un katrs 3-4 ir nabags , Vienotības bandas vadībā !
Vai tiešām sabiedrība turpinās ignorēt to, ka IZM jau kādus 20 gadus “cīnās” par izglitības kvalitāti bez jebkādiem panākumiem un iegūst tikai arvien sliktāku kvalitāti? Vai beidzot uzliks iemauktus tai skola 2030 stulbībai?
Par ko balsoji?
Vienotības ministrīte te tā piestrādāja, tā centās un pat ar 10procentiem zināšanu, viss gana labi pašmājai. Noziedzīgā Vienotības kliķe valdībā tā arī nav sapratusi, ka ar tik šķidru izglītību tas viss ir darbaspēks, kas tikai imigrantu palīgstrādniekiem der. Nevar te nākt iekšā neviens investirs ražošanai, jo tas darbas pēks ir nekvalificēts un nepadodas apmācībai. Tas pats jau gadiem tagad ar padomju uzraudzītām augstskolām- derīgi jau tie jaunieši ar iedomātām zināšanām tikai valsts sektoram un pašvaldībām, sociālām darbam
Izglītības apliecinājums nav būtisks kritērijs, pēc būtības papīrs par apmeklējumu.Daudz būtiskāks kritērijs ir izglītotība.
Tie ir tikai formālie dati. Atliek tikai paklausīties dažus augstskolu diplomu īpašniekus, ja viņi saslimuši ar fatālu psihisku kaiti, tad izglītības kvalitāte ir bijusi kritiska. Nav brīnums, ka cilvēkiem ar pasaules klases universitāšu diplomiem īsti neatrodas vadoša vieta ne izglītībā, ne valsts pārvaldē , ne politikā. Nav brīnums, ka sabierība pieņem un tic virknei pilnīgu absurdu ekonomikā, valsts pārvaldē u.c.
A kas konkrēti tev nepatīk. Ka kādam ir augstākā izglītība, vai ka tev nepatīk ko kāds ir teicis, un tāpēc tu saki ka visa augstākā ir slita. Vai tikai konkrēta. Parasti, ja cilvēks par ko izsakās tad ir kādai jēgai jābūt nevis tikšai latju politikāņu līmeņa pļurkstēšanai.
diploms nepalīdz dabūt labu darbu, to palīdz pazīšanās, diploms nav obligāts
Diemžēl tā ir. Kursa biedru sērga vēl pastāv.
Latvijas izglītība ir joks.
Es 3 gadus printēju uz RTU printeriem “informatīvu materiālu”. Viņi neko nedarija.