Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši saviem attīstības plāniem, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.
VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka iepriekš neplānotais un par 2022.gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu.
Turklāt tas izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām.
Vilka akcentē, ka VK izprot ZM vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.
ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu.
Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums – uzstādīt tikai lieljaudas jeb vairāk nekā 22 kilovatu (kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas – neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei.
Piemēram, elektroautomobiļu uzlādē iesaistītās valsts kapitālsabiedrības savām vajadzībām uzstāda parastās jaudas uzlādes iekārtas. Kapitālsabiedrības norāda, ka izbūvēt lieljaudas uzlādes stacijas tādām vajadzībām nav ekonomiski pamatoti nepieciešamās jaudas nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu dēļ.
Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence.
Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt salīdzinoši augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās. Pēc revidentu piesardzīgas aplēses, uzlādes iekārtu sadārdzinājums ir apmēram 600 000 eiro, akcentē VK.
ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas.
Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem. ZM akceptēja uzlādes staciju tīkla plānu, kurā noteikti arī tādi uzlādes punkti, kas neatbilst iepirkuma ietvaros izstrādātās metodikas kritērijam par elektrotīkla jaudas rezervi.
Revīzijā konstatēts, ka ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu.
Lai gan 2022.gadā ZM resora autoparkā bija tikai seši elektroautomobiļi, ministrija iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022.gada beigām. Jau 2022.gadā ZM samaksāja komersantam 2,4 miljonus eiro jeb apmēram 80% no atvēlētajiem līdzekļiem, bet tikai 2023.gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024.gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām pabeigts.
Šā gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāvējušas neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās.
Vienlaikus tikai dažos uzlādes punktos elektrotīkla jauda ir tāda, ka uzstādītās iekārtas varētu darboties ar pilnu jaudu, un tikai vienā uzlādes punktā uzlādes iekārtas nokonfigurētas uz maksimālo jaudu.
Gandrīz vienīgais uzlādes staciju lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests, kas veicis 92% no visām uzlādēm.
Vilka skaidro, ka, pēc revidentu aprēķiniem, uzlādes punkta pie ZM ēkas, kas nodots ekspluatācijā 2023.gada rudenī, periodā līdz 2024.gada vidum astoņu iekārtu kopējās amortizācijas izmaksas, attiecinot tās uz faktiski veiktajām uzlādēm, bija 337 eiro uz 100 kilometriem. Uzlādes stacijā Kraujas ielā, Rīgā, 60 kW iekārta nokonfigurēta darbam ar 6 kW jaudu, jo adresē nav pieejama lielāka elektrotīkla jaudas rezerve.
Savukārt 18 elektroautomobiļu uzlādes stacijas izveidotas adresēs, kur atrodas Valsts meža dienesta struktūrvienības, bet tās vispār nav izmantojušas uzstādītās uzlādes iekārtas, norāda Vilka.
Piemērojot citu valsts kapitālsabiedrību praksi un uzstādot savām vajadzībām parastās jaudas uzlādes iekārtas, ZM varēja ieekonomēt vismaz 2,7 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu, secināts revīzijā.
Revidentu ieskatā, uzstādot parastās jaudas iekārtas un izlietojot apmēram 278 000 eiro, varēja ietaupīt budžeta līdzekļus vai arī par šiem līdzekļiem iegādāties līdz 60 jauniem elektroautomobiļiem.
ZM varēja arī uzticēt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūvi profesionāļiem, iznomājot tiem zemes platības nepieciešamajās adresēs. Šāda pieeja sniegtu iespēju gan nodrošināt elektroautomobiļu uzlādi, gan samazināt izdevumus, gan gūt ienākumus.
VK vērš arī Ministru kabineta uzmanību, ka nebūtu pieļaujama valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ministrijām neplānotiem, nepamatotiem, nesagatavotiem un ar ministrijas pamatdarbību nesaistītiem pasākumiem.
ZM atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai iesniedza 2022.gada prioritāro pasākumu pieteikumu. Tajā nebija prioritārā pasākuma, kas saistīts ar elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi.
Līdzekļi piešķirti valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā.
Elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūve nebija paredzēta ne ZM darbības stratēģijā, ne ikgadējos darba plānos, un 2022.gada valsts budžeta likumā un paskaidrojumos informācija atklāta tā, ka nav konstatējams šāds ZM nodoms.
VK par tiesību aktu prasībām neatbilstošu un neekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu ZM informēs kompetentās institūcijas, lai tās veiktu ZM amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanu.
Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kuru ieviešanas rezultātā tiks palielināta ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošana, ieviests iespējami izdevīgākais un tirgu nekropļojošs modelis uzlādes tīkla pārvaldībai, kā arī tiks nodrošināta saprotama un ērta norēķinu un uzskaites sistēma par tīkla izmantošanu un uzlādei izlietoto elektroenerģiju.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Jūs tikai iedomājieties, cik tāds mūlis ir sazadzies!
Mironim Kabzonam līdzīgs.
NO FOTO UZ CIETUMU 100%.
Visi to zināja un žurnālisti jau pašā sākumā rakstīja, net tas nacionalais gars un kariņa valdība bija neuzvarami. Vai tad tagad opar to t;ā jau drīkst rakstīt? Un par… arī?
Pateicoties fotogrāfijā redzamajam blēdim sen vairs nebalsoju par nacionāļiem.
Tas ir sitiens pa jauno Valsts Kancelejas vadītāju(bijušo valsts sekretāru ZM) kā bijušo ministru.
Kariņa neveiksminieki?
Un tagad, uzmanību, pats svarīgākais! Vainīgo nav. Gerhards vairs nav politikā, maksimums kādam ierēdniem iedos rājienu vai, tavas šausmas, pārcels citā amatā.
Apsveicu visus ar šo brīnešķīgo zinu. Jā, vēža slimnieki, nu turaties!
Var Gerhardu izcelt no atputas. Lai pasez pie ruditiem zekiem.
Cik miljonus varētu ietaupīt ja likvidētu to kantori? Tb – VK.
Tādus parazītus vajadzētu aizsūtīt uz Sibīriju, lai sāk strādāt.